Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. februāris, 2015
Drukāt

Āboltiņa pēc balsojuma par prezidenta ievēlēšanu prognozē asu vārdu apmaiņu koalīcijā (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Tā kā koalīcijas partijām ceturtdien nebija vienots balsojums par atklātu prezidenta ievēlēšanu, starp valdību veidojošajām partijām varētu būt skarba vārdu apmaiņa, šādu viedokli žurnālistiem pauda “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja un partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Saeima ceturtdien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) rosinātos grozījumus Satversmē par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklāti. Grozījumus atbalstīja arī “Vienotība”, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) balsoja pret. Koalīcijas līgums paredz, ka partijas iesniedz grozījumus parlamentā, ja tos atbalsta visi politiskie spēki.

“Visdrīzāk jau nē, bet būs skarba vārdu apmaiņa, kurai viena puse otrai mēģinās pārmest koalīcijas līguma pārkāpumus, bet šai koalīcijai ir pietiekami daudz svarīgu risināmu jautājumu,” taujāta, vai atšķirīgais balsojums varētu ietekmēt koalīcijas stabilitāti, sacīja Āboltiņa.

Lūgta komentēt ZZS ietilpstošās partijas “Latvijai un Ventspilij” līdera Aivara Lemberga “twitter” kontā pausto, kādās interesēs “Vienotība” un NA cenšas destabilizēt iekšpolitisko situāciju, Āboltiņa komentēja: “Es nezinu, kādā veidā balsojums par Satversmes grozījumiem, kuriem nav divu trešdaļu, var destabilizēt situāciju. (..) Varu apliecināt vēl vienu reizi, ka mēs esam atbildīgi politiķi”.

Pēc viņas vārdiem, “Vienotība” nekādā veidā pati nemēģinās nomainīt premjeru, kuram ir uzticība.

Tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pagaidām nekomentēs ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Brigmaņa izteikumus par to, ka viņas vadītās valdības koalīcijas līgums pēc būtības vairs nav spēkā.

Situācija koalīcijā tiks pārrunāta kārtējā koalīcijas padomes sēdē, kas notiks pirmdien, 9.februārī, aģentūrai LETA pastāstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien noraidīja NA iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā.

Par grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās bija 43 parlamentārieši no “Vienotības”, NA un Latvijas Reģionu apvienības (LRA), pret – 21 ZZS un no “No sirds Latvijai” deputāti, bet 23 “Saskaņas” deputāti un ZZS pārstāvis Kārlis Seržants balsojumā atturējās.

Pēc likumprojekta noraidīšanas vairāki deputāti rosināja atkārtotu balsojumu, tomēr pagaidām tāds nav noticis.

Tāpat jau vēstīts, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ingmārs Līdaka trešdien izteicās, ka NA pārbauda koalīcijas partneru pacietību, vairākkārt iesniedzot Saeimā priekšlikumu par atklātu prezidenta ievēlēšanu. “Vai tiešām nav kaut kas svarīgāks, par ko lemt? Tā ir koalīcijas partneru pacietības pārbaudīšana – katrā Saeimas sēdē rosināt šo balsojumu, lai parādītu savu baltumu un pūkainumu,” vērtēja deputāts.

Nākamās prezidenta vēlēšanas ir gaidāmas vasaras sākumā.

Satversme paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kas tur ko šķēpus lauzt, viedoklis taču ir nemainīgs vismaz padsmit gadu, – “reņģēdājiem ir jādod tiesības vēlēt prezidentu, taču vēl nav pienācis laiks, Vot 22.gadsimtā mēs pie šī jautājuma visticamāk, atgriezīsimies”

  2. Sis abas redzamas personas izmest no valdibas ,kur abas paradas sakas visadi murgi vienai prata nav no vecuma ,otra laikam vel nevar nomierinaties pec saeimas velesanam ,vispar sim abam ta valsts nemaz neinterese pasu ambicijas svarigakas DEMISIJU ABAM.

  3. Nu toč kā Buratino Malvīne…

  4. Savāda mums tā valdība . Jebkurš cilvēks apzinās , ka gudrībai ir liela nozīme katra cilvēka dzīvē . Arī valsts dzīvē . Bet pie gudrības ir jāpieskaita arī prasme saimniekot , jo kam ir nauda , tam ir spēks un iespēju vara . Vai Latvija ir patiesi Neatkarīga valsts ? Juridiski tādi esam , bet faktiski ? Kam pieder uzņēmumi , veikali , bankas un citi kapitāla peļņas objekti ? Valstij tādu īpašumu nav . Bet tad sanāk , ka valsts ir atkarīga no tiem , kuru pārvaldes īpašumos atrodas esošie resursi . Tiem , kam ir miljardi var nopirkt valsti , sakaru sistēmas , informatīvo telpu un nemanāmi diktēt savus noteikumus . Visinteresantākais novērojums ir tāds – Pret Latvijas valsts kapitāla esamību iestājas Latvijas nedraugi , jo viņi negrib stipru Latvijas valsti . Latvijas valdība iestājas par Stipru un neatkarīgu Latvijas valsti , bet neatbalsta valsts īpašumu izveidi . Pat pretēji , organizē palikušo valsts kapitāla uzņēmu privatizēšanu . Divas pretēji politiskas grupas , bet darbībā rīkojas , ka viena vienota komanda !!! Var būt , ka es klūdos savos novērojumos .

Draugiem Facebook Twitter Google+