Āboltiņa: Pilsonība nav kaut kas tāds, ko met pakaļ 0
Latvijai kā mazai nacionālai valstij ir ļoti svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, līdz ar to jāgūst pārliecība, ka cilvēks, kurš ir šīs valsts pilsonis, vai tiek uzņemts pilsonībā, atbalsta šīs vērtības, uzskata Saeimas priekšsēdētāja un “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
“Pilsonība nav kaut kas tāds, ko met pakaļ. Pilsonība ir gan tiesības, gan pienākumi. Pilsonība nav tikai juridisks akts, pilsonība ir arī attieksme pret valsti, lojalitāte pret valsti, attieksme pret valodu un Satversmē ierakstītājām vērtībām,” žurnālistiem uzsvēra Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka ikvienam, kurš atzīst valstī pastāvošas vērtības, latviešu valodu, ir iespēja iegūt Latvijas pilsonību. Tāpēc jājautā, kāpēc 20 gadu laikā tas nav noticis.
Viņa gan atzina, ka šīs ir arī politisks jautājums, tomēr vienlaikus šīs ir jautājums abām pusēm – arī pašiem nepilsoņiem. Āboltiņa pauda viedokli, ka nepilsoņu jautājums jārisina arī politiķiem, uzrunājot savus vēlētājus, skaidrojot, ka pilsonību var iegūt, ja ir šāda vēlme. Ja ir problēmas ar latviešu valodas vai vēstures apgūšanu, tad pašvaldības un valdība mēģinātu rast risinājumus, piebilda politiķe.
Āboltiņa norādīja, ka nepilsoņiem ir arī iespēja reģistrēt savu bērnu kā valsts pilsoni, tomēr, pēc aptaujas datiem, 18% cilvēku šādu iespēju nav izmantojuši tāpēc, ka viņiem nebija laika. “Tā arī ir zināma attieksme,” rezumēja Āboltiņa. Vienlaikus viņa arī norādīja, ka pietiekami daudz cilvēku ieguvuši Latvijas pilsonību un apliecinājuši savu piederību.
Vērtējot politiskās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) priekšlikumus nepilsoņu problēmas risinājumam, Āboltiņa teica, ka neesot ar tiem iepazinusies, taču, visticamāk, tie paredzēs atvieglojumus un “kaut ko automātisku”. Tomēr ir jābūt gribas aktam no nepilsoņiem, kuri vēlās kļūt par pilsoņiem, bet tagad politiski tiek mēģināts pateikt, ka kaut kas pienākas automātiski, uzskata politiķe.
Kā ziņots, SC iesniedza Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājam Ingmāram Čaklajam (V) vairākus priekšlikumus nepilsoņu problēmu risināšanai.
Jau ziņots, ka otrdien “nepilsoņu referenduma” organizatori Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Ja parakstu pārbaude apliecinās, ka likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” ir parakstījuši ne mazāk kā 10 000 vēlētāju, notiks CVK sēde, kurā tiks izlemts, vai likumprojekts ir uzskatāms par pilnībā izstrādātu un vai ir izsludināms nākamais likuma ierosināšanas posms – 30 dienu parakstu vākšana. Atbilstoši likumam CVK lēmumu pieņem, atklāti balsojot, un lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz pieci no deviņiem CVK locekļiem.
