Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. augusts, 2012
Drukāt

Aborts. Izdarām, un miers?


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Plašsaziņas līdzekļos regulāri dažādiem vērtējumiem, piemēram, “Saeimas izveidotajā “abortu jautājuma” darbā grupā turpinās neauglīgas diskusijas” vai “Apakškomisija grib izšķirties par vai pret abortiem” un tamlīdzīgiem, daži Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti nonākuši līdz secinājumam, ka žurnālisti neizprot lietas būtību un varbūt viņiem liegt piedalīties darba grupas sēdēs (tāda doma izskanējusi otrdienas sēdē).

Taču nolemts, ka mediji varēs turpināt atspoguļot darba grupas darbu, ziņo LETA. Paši diskusiju dalībnieki sprieduši, ka viņiem nevajadzētu veicināt priekšstatu, ka darba grupa nestrādā pie jauna regulējuma abortu aizliegšanā.

 

Neesot uzsvars 
uz aizliegumu

Apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks iepriekš rosinājis veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību. Šī ziņa sabiedrībā tika uztverta arī kā abortu aizliegums. I. Parādnieks tālākā sarunā vēlreiz izskaidro, ka netiekot plānots aizliegt abortus, bet gan izveidot atbalsta pasākumus sievietēm, kas vēlas pārtraukt grūtniecību.

“Vēlamies atrast un piedāvāt labāko atbalsta formu sievietēm, kuras nonākušas krīzes grūtniecības situācijā,” saka Parādnieks. Tas varētu tikt realizēts, sniedzot psiholoģisku, sociālu un informatīvu atbalstu gan konsultāciju veidā, gan dažādu citu atbalsta programmu veidā.

 

“Piemēram, jaunām meitenēm, kas vēlas pārtraukt grūtniecību, jo nejūtas morāli un finansiāli gatavas bērniņa laišanai pasaulē, varētu piedāvāt iespēju iekļauties audžuģimenēs, kas pēc bērniņa nākšanas pasaulē to pieņemtu savā audzināšanā.”

 

Parādnieks atzīst, ka nav runa par gadījumiem, kad aborts jāveic medicīnisku komplikāciju, izvarošanas vai citu sensitīvu apstākļu dēļ, bet gan par tiem gadījumiem, kad grūtniecību pārtrauc vecuma, finansiālo ap-stākļu, karjeras vai vienkārši neinformētības un atbalsta trūkuma dēļ. Viņš piesauc Vācijas piemēru, kur aborts ir aizliegts, taču pieļaujams, ja sieviete arī pēc obligātā konsultatīvā kursa apmeklēšanas un noteikta laika izsaka vēlēšanos abortu tomēr veikt. “Sievietes, kas būs pārdomājušas un atbildīgi apsvērušas iespēju grūtniecību tomēr pārtraukt, to varēs darīt. Mums nav jāpiespiež vai jāpierunā sievietes, bet ir jāsniedz viņām atbalsts.”

 

7089 aborti gadā

Vai plaši apspriestā temata kontekstā tiek arī analizēta abortu statistika? Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina, ka pērn Latvijā reģistrēti 10 320 aborti (2011. gadā Latvijā piedzimuši 18 500 bērni). 7089 aborti veikti mākslīgi, pārējie – spontāni u. c. Katrs desmitais gadījums (gandrīz 11%), kad pārtraukta vai pārtraukusies pirmā grūtniecība. Gandrīz ceturtā daļa no visiem pagājušogad izdarītajiem abortiem veikti lauku iedzīvotājām. Visvairāk abortu veikušas sievietes vecumā grupā no 20 līdz 29 gadiem (sk. tabulu).

Pētījuma “Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība” dati liecina – 46% aptaujāto sieviešu kā iemeslu grūtniecības pārtraukšanai min slikto materiālo situāciju, lai uzturētu bērnu, 22% – psiholoģisko negatavību, 20% – pārāk īso laikposmu kopš iepriekšējām dzemdībām, 11% sieviešu bērna nākšana pasaulē būtu traucējusi karjerai.

 

Lai lemtu par abortu, svarīga nozīme ir arī vīrietim. 10% aptaujāto sieviešu atzīmējušas, ka tāda bijusi partnera vēlme, bet 8% sieviešu norādījušas, ka grūtniecību vēlējušās pārtraukt, jo citādi gaidāmā bērna tēvs viņas pametīšot.

 

Aptaujājot vīriešus, kuru partneres veikušas abortu, no viņu atbildēm noskaidrojies, ka 31% gadījumu to vēlējies vīrietis.

 

Izsargāšanās veids – cerību metode

Ginekoloģe Māra Strade savā profesijā strādā jau 22 gadus un uzskata, ka skaitļi ir drūmi. Lai gan kopumā abortu skaitam esot tendence nedaudz sarukt, tas tik un tā esot vērtējams kā liels, ņemot vērā to, cik mūsdienās ir daudz kontracepcijas iespēju. Sievietes bieži neizvēlas nevienu no drošākajām kontracepcijas metodēm – hormonālos preparātus, jo ticot stereotipiem par pieņemšanos svarā utt. Ginekoloģe smīnot arī skaidro: “Diemžēl vēl aizvien daudzas sievietes paļaujas uz cerību metodi, kuras pamatā ir sievietes paļaušanās domai “gan jau es nepalikšu stāvoklī”.” Tāpēc arī abortu esot vairāk nekā būtu tad, ja pāri nopietnāk izturētos pret izsargāšanos.

 

Ir sievietes, kas ginekoloģei atklāti izstāstot iemeslu, kāpēc vēlas pārtraukt grūtniecību, bet ir arī tādas, kas ar ārstu neko nevēlas pārspriest. Arī tās, kas šai procedūrai ārēji it kā pieiet ar “izdarām, un miers!” attieksmi, tomēr iekšēji jūtot lielu morālu pārdzīvojumu.

 

M. Strade vadoties pēc izjūtām – ja sieviete nevēlas plaši par to runāt, necenšas līst dziļi viņas dvēselē, bet tik un tā to izrunā un mēģina pārliecināt abortu neveikt.

Vislielākā sāpe ginekoloģei esot sievietes lēmums pārtraukt pirmo grūtniecību, jo neviens nevarot zināt, ko Dievs lēmis – varbūt tā ir sievietes pirmā un vienīgā iespēja laist pasaulē bērnu.

Nepamatotas šķietot atrunas par karjeru, studijām, dzīvesvietas neatbilstību u. tml., bet jebkurā gadījumā ārste sievieti nekad nenosodot. Runājot par nepilngadīgām meitenēm, daktere atklāj, ka ir gadījumi, kad jaunā meitene vēlas gaidāmo bērniņu paturēt, bet pret to iebilst viņas vecāki, un šādos gadījumos diemžēl ir jāievēro vecāku lēmums. Latvijā ir arī daudz spontāno abortu – M. Strade uzskata, ka to ietekmē gan E vielām bagātā pārtika, gan pārmērīgā organisma slodze un nepietiekamā atpūta.

 

Valda arī tumsonība

“Diemžēl mūsu it kā izglītotajā sabiedrībā joprojām vērojama arī tumsonība, jo daudzas uzskata, ka aborts ir tas pats, kas manikīrs, pedikīrs vai friziera apmeklējums,” skaidro daktere. Tas esot tāpēc, ka šodien šī operācija noris civilizēti – narkozē un sieviete nejūtot fiziskas sāpes. Ginekoloģe uzskata, ka nākamās māmiņas ir jāizglīto jau no skolas vecuma, lai nerastos tik daudz neplānotu grūtniecību. Viņasprāt, vajadzētu arī atgriezties pie prakses, kad meitenēm pēc 9. un 12. klases jāveic obligātās apskates pie ginekologa, jo tagad reizēm meitenes ārstu sāk apmeklēt tikai 20 gadu vecumā, tomēr reproduktīvais vecums jau sen iestājies.

Ārste atbalsta ideju par speciālu konsultatīvu dienestu atbalsta piedāvāšanu pirms aborta lēmuma, kā arī pārdomu laika pagarināšanu, jo viņas pieredzē ir gadījums, kur laiks, visticamāk, būtu mainījis izvēli.

 

“Meitenei tagad ir 24 gadi, un viņai pirms deviņiem gadiem tika veikts aborts. Šobrīd viņa ir neauglīga un man saka: dakterīt, jūs mani toreiz tā centāties atrunāt, un cik žēl, ka es tajā neieklausījos – iespējams, ja mēs būtu vēl varējušas to laiku pavilkt, es pārdomātu…”

 

Ar 72 stundu pārdomām pirms operācijas, kas šobrīd noteiktas likumā, nereti tomēr ir par maz. Būtu labi arī, ja krīzes grūtniecības gadījumā valsts nodrošinātu sievietēm iespēju bez maksas konsultēties pie profesionāla psihologa.

Abortu skaits Latvijā 2011. gadā

Sievietes vecums gados līdz 14 15 – 17 18 – 19 20 – 24 25 – 29 30 – 34 35 – 39 40 – 44 45 – 49 50 un vairāk
Kopējais abortu skaits 7 171 510 2292 2517 2101 1854 793 74 1
No tiem mākslīgie aborti 7 131 380 1693 1732 1384 1238 485 38 1

* 2010. gadā reģistrēti 10 820 aborti, no tiem 7443 bijuši mākslīgi. Salīdzinot ar 1991. gadu, kad tika veikti 38 800 mākslīgie aborti, to skaits samazinājies vairāk nekā piecas reizes.

* Medicīnisku abortu, kas tiek veikts mātes anatomisku un funkcionālu pārmaiņu, diagnosticētu vai prognozējamu augļa iedzimtu vai ģenētisku pārmaiņu dēļ, kā arī sociālu apstākļu dēļ (arī izvarošanu gadījumos), pērn bijis 137, no kuriem teju puse veikti pēc 3. grūtniecības mēneša.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

 

Viedoklis

Vai vīriešiem jārunā par abortiem?

Uģis Gruntmanis, Teksasas (ASV) universitātes asociētais profesors, ārsts: “Es saprastu, ja Latvijā diskusiju par abortiem sāktu sievietes vai sieviešu organizācijas, bet man nav saprotams, ka to dara vīrieši, turklāt ar apšaubāmu reputāciju. Viņi sāk lemt, ko sievietei darīt ar savu ķermeni, viņiem, lūk, liekas, ka vajadzētu aizliegt abortus. Vīriešiem ir jāaizliedz runāt par šo tēmu, jo viņi nav spējīgi saprast, ko nozīmē sievietei veikt šādu operāciju. Vīriešiem vajadzētu diskutēt par savu atbildību bērna radīšanas procesā, nevis runāt par abortu aizliegšanu. Jāņem vērā, ka pēdējos desmit gados abortu skaits tomēr ir samazinājies. Tiesa, par to priecāties vēl pāragri, jo tas jo-projām ir visai liels. Arī Amerikā republikāņiem, kas ir gana reliģiozi, abortu aizliegums vienmēr bijis jājamzirdziņš. Es piekrītu, ka aborts ir absolūti galējs punkts – bērna dzīvību nevajadzētu iznīcināt. Taču es arī saprotu tās sievietes, kas izšķiras par šādu radikālu soli – viņas ir absolūti iespiestas stūrī, un nav neviena, uz ko paļauties. Jāvaicā – kā gan lai tā astoņpadsmitgadīgā vai deviņpadsmitgadīgā meitene, kurai nav ne izglītības, ne darba, ne valsts pabalstu, uztur to jaundzimušo bērniņu?”

Ietekmē arī darba devēja attieksme

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas abortu jautājuma darba grupa otrdien vienojās rosināt vairākus atbalsta pasākumus grūtniecēm, lai samazinātu abortu skaitu Latvijā. 
Darba grupa plāno veicināt konsultāciju centru un patvēruma māju pieejamību, iespēju dzīvot audžuģimenēs, kā arī panākt darba devēju draudzīgu attieksmi.

 

Saeimas deputāte Inga Bite norādīja, ka, sarunājoties ar vairākām pazīstamām ginekoloģēm, ir uzzinājusi, ka lēmumu par aborta veikšanu ietekmē arī darba devēja attieksme. Būtu nepieciešams, lai darba devēji kļūtu draudzīgāki un pretimnākoši grūtniecēm. I. Bite atzina, ka tas gan var izklausīties smieklīgi – runāt par pretimnākšanu, kas jau ir nostiprināta likumā.

 

Darba grupā izskanēja arī doma par bonusu piešķiršanu darba devējiem, kuri būs gatavi atbalstīt topošās māmiņas.

Sanāksmē tika vērsta uzmanība uz jautājumu par tām meitenēm un sievietēm, kurām grūtniecība iestājas laikā, kad viņas mācās skolā vai studē. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente un ginekoloģe Dace Matule pavēstīja, ka grūtības ar brīvāka režīma pieejamību ir tām grūtniecēm, kuras studē, jo viņām ir jāpilda studiju prasības.

Darba grupas vairākums vienojās par kopīgu darba grupas mērķi, kurā minēts, ka nepieciešams nodrošināt iespēju sievietēm izdarīt pārdomātu un brīvu izvēli grūtniecības gadījumā, kad tiek pieļauta mākslīgās grūtniecības pārtraukšana. Tāpat norādīts arī uz nepieciešamību aizsargāt nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža.

“Papardes zieda” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle sēdes laikā pauda bažas par iespējamo priekšlikumu mainīt konsultāciju sniegšanas kārtību grūtniecēm. Viņa nevēlētos, lai konsultācijas sievietēm tiktu uzspiestas. LETA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+