Ekonomika
Bizness

Latvijā ir nozares, kurās valsts un pašvaldības bremzē kā Ķīnā. Intervija ar Skaidrīti Ābramu 0


Skaidrīte Ābrama
Skaidrīte Ābrama
Foto: Ivars Bušmanis

ASV nebūt nav konkurences meka, kā tas pienāktos liberālās ekonomikas citadelei, – to pēc brauciena Ņujorkā ar taksometru sapratusi Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Latvijā ir nozares, kuras ir konkurētspējīgākas nekā ASV, un ir tādas, kuras valsts un pašvaldība bremzē kā Ķīnā.

Nesen atgriezāties no ASV, kur uzstājāties 45. Starptautiskajā pretmonopola tiesību un politikas konferencē Ņujorkā. Vai ASV joprojām var uzlūkot par viskonkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi, kuras modeli jūs gribētu ieviest Latvijā?

Skaidrīte Ābrama: Amerikā konkurence nav ideāla. ASV konkurences uzraugi pēdējā laikā tiek kritizēti arvien vairāk, tāpēc ka pēdējos gados ir veidojušies globāli spēlētāji. Uzņēmumi pirms apvienošanās šo soli pamato tā: samazināsim izmaksas, strādāsim efektīvāk! Taču pētījumā ASV secināts, ka lielie spēlētāji kļuvuši vēl lielāki, viņu apgrozījums strauji audzis, bet arī cenas patērētājiem palielinājušās. Turklāt arī peļņas daļa palielinājusies. Šo apvienošanos iespaidā patērētāji nav ieguvuši. Tas parāda, ka nevajadzētu iet pilnīgi liberālas ekonomikas virzienā, kur katra apvienošanās ir ieguvums tikai pašiem uzņēmumiem, bet ne patērētājiem. Tāpēc šeit Latvijā rūpīgi izskatām apvienošanās darījumus, kas ir viens no Konkurences padomes pamatpienākumiem.

Otras galējības – regulētās ekonomikas – piemērs būtu Ķīna, kurā valsts ļoti daudzos sektoros atbalsta uzņēmējdarbību, – gluži kā pie mums dažas pašvaldības dibina savus uzņēmumus un sniedz tiem dažādas priekšrocības. Ķīnā subsīdijas uzņēmumus nav padarījušas efektīvākus, un tie bez valsts atbalsta nespēj brīvā tirgū pastāvēt.

Šīs ir divas galējības, un mums nevajadzētu krist ne vienā, ne otrā. Konkurence ir nepieciešama, bet tā valstij ir jākontrolē.

Šis gads jums personīgi izvērties par tādu kā auto gadu. Vispirms jūs pamanīja pēc stingrās pozīcijas, ka pie Rīgas Starptautiskās lidostas ir tiesības apkalpot visām taksometru kompānijām. Sekoja jūsu iznāciens pret CSDD tai piederošo četru auto tehnisko apskašu uzņēmumu monopolstāvokli nozarē.

Vispirms gribu kliedēt uzskatu, ka tās nekārtības, kas tagad ir lidostas priekšā, radušās Konkurences padomes lēmuma ietekmē. Jā, mēs savulaik aizrādījām lidostai par tām divām firmām, kas spēja samaksāt milzīgās “piebraukšanas maksas”. Mūsu ieskatā, vajadzēja noteikt skaidrus kritērijus, lai arī citas kompānijas varētu pieteikties sniegt šo pakalpojumu. Konkrētās izmaiņas panāca Augstākās tiesas spriedums, pēc kura lidostai “Rīga” lika demontēt barjeru, kas ierobežo piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai.

Tad Satiksmes ministrija paziņoja: atceļam visus tarifus. Mēs tad iebildām: vai cenas nepacelsies neadekvātos augstumos? Uz to saņēmām atbildi, ka brīvais tirgus cenas noregulēs un ka patērētāji tiks informēti. Galu galā cēlās iekāpšanas cenas un patērētāji netika informēti. Jebkurā tirgū, mainot spēles noteikumus, atceļot ierobežojumus, vienmēr jāinformē patērētāji.

Pēc šī gadījuma komandējumos vienmēr vēroju lidostas. Piemēram, Ņujorkas lidostā, gaidot savu čemodānu, milzīgā plakātā tiku brīdināta par dažādiem iespējamiem krāpniekiem, par taksometru pakalpojumu cenām un aicināta iegūt informāciju no dispečerdienesta par lētāko piedāvājumu. Tā arī darīju. Vienos naktī man piedāvāja dzelteno taksometru ar fiksēto cenu līdz jebkurai vietai Ņujorkā – 50 dolāri. Tas mani pārsteidza. Bet, kad pie viesnīcas gatavojos elektroniski norēķināties par braucienu, man šoferis piedāvāja izvēlēties, kādu dzeramnaudu gribu dot – 20%, 30% vai 40%… Kad informēju savus ASV kolēģus – konkurences uzraugus, viņi brīnījās, jo nebija to pētījuši.

Nevar teikt, ka mēs tikai pēdējā laikā mēģinām ko mainīt. Mūsu princips ir panākt, lai no konkurences iegūtu patērētāji. Tikai šādā griezumā ķeramies pie kādu lietu izpētes. Ja tirgū ir atsevišķi spēlētāji, ja citi šai tirgū nevar ienākt, ja ir nesamērīgas administratīvās barjeras, tad, kā likums, patērētāji zaudē.

Tāpēc ķērāties pie CSDD? Uzņēmuma, kuru daudzi šoferi vēl joprojām uzskata par paraugu kvalitatīva servisa nodrošināšanā…

Jau vairākus gadus saņēmām signālus no uzņēmējiem – ja jūs vērtējat valsts kapitālsabiedrību iesaisti biznesā, kāpēc nepētāt CSDD? Valsts pārvaldes iekārtas 88. pants paredz šādu uzņēmumu iesaisti tikai tad, ja ir tirgus nepilnības vai tiek sniegti stratēģiski svarīgi pakalpojumi. Automašīnu tehnisko apskati veic četri daļēji privāti uzņēmumi, kuros ir CSDD līdzdalība. Kāpēc šis ierobežotais spēlētāju skaits ieguvis šādas tiesības bez konkursa? Nekas tirgū nemainās 20 gadus, kaut gan automobiļu skaits palielinājies divkārt. ES direktīva jauno mašīnu apskates pieprasa tikai ar ceturto gadu, bet pie mums – apskati prasīja jau pēc gada. Ko ieguvis patērētājs? Pakalpojums pa šiem gadiem ir uzaudzēts skaists, kvalitatīvs un… nesamērīgi dārgs. Savukārt tehnisko apskašu veicējiem ir iespēja darboties garantētā tirgū pie fiksētas cenas. Un vai drīkstētu būt tāda peļņa (rentabilitāte ap 25%) valsts regulētam pakalpojumam!? Tehniskās kontroles tirgus nav valsts drošības jautājums, un jādod iespēja jauniem spēlētājiem. Lai patērētājiem nebūtu tik tālu jābrauc uz tehnisko apskašu vietām un lai varētu izvēlēties apskates laiku.

Kā jūs saņemat uzņēmēju signālus par kropļojumiem tirgū? Kuluāru sarunās, sūdzībās?

Ir dažādi kanāli. No plašsaziņas līdzekļiem. Paši skatāmies, ko saucam par pašizpēti. Mūsu eksperti pastāvīgi seko telekomunikāciju jomai, farmācijai, mazumtirdzniecībai u. c. nozarēm.

Konkurences padomes mājas lapā ir anonīmais ziņošanas rīks, ko aicinām izmantot. Uzņēmēji oficiāli diezgan bailīgi ziņo par pārkāpumiem, jo bažījas par apgrūtinātu piedalīšanos iepirkumos. Gadā mums pienāk vidēji 50 anonīmu ziņojumu.

Jūs no atbildības atbrīvojat ziņotājus par karteļiem… Kurā brīdī uzņēmējs atklāj kārtis – kad neviens neko vēl nenojauš vai kad KP jau pieķērusies lietai?

Apmēram pusē gadījumu iecietības programmai piesakās uzņēmumi, par kuru pārkāpumiem Konkurences padomei līdz tam nekādas informācijas nav bijis. Visbiežāk tas ir gadījumos, kad ārvalstu investori iegādājušies daļas vietējos uzņēmumos un grib strādāt bez sarunāšanas. Tad, kad uzņēmumos ienāk Rietumu darba kultūra.

Otrajā gadījumā, kad esam uzsākuši pārkāpuma lietu, Konkurences likums dod iespēju pārkāpējam pastāstīt par kādu citu pārkāpumu – tad viņš no atbildības par to citu tiek atbrīvots, bet šajā, kur uzsākta lieta, – samazināts naudas sods. Šī iespēja pastāv jau 15 gadus, bet izmantota ļoti maz. Acīmredzot tā ir mazas valsts problēma, ka uzņēmēji cits citu pazīst. Arī mūsu kultūrā ziņošanu pieņemts uzskatīt par kaut ko sliktu. Manuprāt, tā ir kā grēksūdze ticīgam cilvēkam, kas palīdz atbrīvoties no pārkāpuma smaguma un sākt dzīvi no jauna. Jāspēj pacelties nākamajā apziņas līmenī: es gribu dzīvot godīgi šajā valstī un gribu, lai arī citi dzīvo godīgi!

Ne vienmēr sodām. Šogad sešos gadījumos 34 personas ir tikai brīdinātas. Un vienā pārkāpuma lietā ar trim iesaistītajiem tāpat. Mēs arvien vairāk sliecamies uz prevenciju, tādējādi dodot iespēju “sagremot” godīgas konkurences ideju, kas veido sabiedrības labklājību.

Publiskie iepirkumi ir ļoti nozīmīgs ienākumu gūšanas avots daudziem uzņēmumiem, bet tie ne vienmēr tiek apsaimniekoti ar rūpību, kā bija vērojams atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Par publiskajiem iepirkumiem tā nerūpējas kā par privātajiem. It īpaši būvniecībā pasūtītājs to izpildi kontrolē mazāk. Privātajā iepirkumā ir neiedomājami, ka būvnieks nāktu un vēl par 50% prasītu palielināt izmaksas. Tagad likumā ir jauna norma, kas publisko iepirkumu rīkotājam ļauj piedzīt zaudējumus no uzņēmuma, ja Konkurences padome ir konstatējusi, piemēram, aizliegtu vienošanos. Neviena tiesu lieta gan nav tikusi līdz šim ierosināta.

Vai nav tā, ka par godīgas konkurences nepieciešamību vairāk jāpārliecina valsts un pašvaldības? Šai Saeimai pašvaldību lobija ietekmē neizdevās pieņemt Konkurences likuma grozījumus, kas KP dotu lielākas tiesības vērsties pret pārkāpumiem…

Saistītie raksti

Ļoti daudzas kapitālsabiedrības ir dibinātas nesaprotamu iemeslu pēc. Piemēram, Zemkopības ministrija dibinājusi valsts SIA “Meliorprojekts”, lai novērstu plūdus… Rīgas pašvaldība saviem uzņēmumiem rada īpašas priekšrocības tirgū, kurā ir konkurence. Vasarā pabeidzām pētījumu par Rīgas pašvaldības meitas uzņēmumu “Rīgas karte”, kurai ir radīti labāki nosacījumi (piemēram, iespēja norēķināties par auto stāvvietu ar Rīdzinieka karti un saņemt atlaidi) nekā privātajam uzņēmumam “Mobilly”, kurš bija pirmais stāvvietu elektronisko norēķinu biznesā. Rīgas pašvaldība ir lielākais grēcinieks visā Latvijā, jo saistošajos noteikumos vairākkārt iestrādājusi konkurences kropļojumus. Rīgā uzņēmējdarbības vide neattīstās. Pēdējā OECD pētījumā secināts, ka Rīga nav izmantojusi iespējas kā uzņēmējdarbības centrs. To arī redzam.

Pašvaldībām ir ļoti liela ietekme – tās var uzņēmējdarbības vidi veicināt un var arī sagraut. Pašvaldībām jāsaprot: konkurence ir vērtība, kas ir jāaizsargā.

LA.lv