Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. aprīlis, 2012
Drukāt

Abstraktā māksla kā ceļojums sevī

baiba_redere_3

Kalnciema ielas kvartālā līdz 25. aprīlim apskatāma gleznotājas Baibas Rēderes personālizstāde “Alķīmija”. Kalnciema ielas kvartāls ir Rīgas pilsētas daļa Kalnciema un Melnsila ielas krustojumā – viens no Rīgas koka arhitektūras “trim vaļiem”, vārti no lidostas uz Rīgu.

 

Tas aicina pakavēties, ieelpot Rīgas piepilsētas gaisu un ielūkoties iekšpagalmā, kas parasti Pārdaugavā garāmgājēju acīm slēpts. Kalnciema ielas kvartāls ir vieta, kur virmo radošs gars un katrs var atrast sev ko tīkamu gan acij, gan sirdij.

Šajās pavasarīgajās dienās dodoties uz Kalnciema ielas kvartālu, ir iespējams aplūkot arī gleznotājas Baibas Rēderes personālizstādi “Alķīmija”. Šķiet, mākslinieces izstādes nosaukums “Alķīmija” pilnīgi organiski sasaucas kopā ar dabā noritošajām pārmaiņām. Ja vārdu “alķīmija” pietuvinām sadzīves lietošanas izteiksmei, tad pārmaiņas, kas risinās dabā, arī var uzskatīt par alķīmiskiem procesiem. Līdzīgi ir arī ar mākslu – no kaut kā tiek radīts kaut kas jauns. Ir izejas punkts – ideja – un ir palīgmateriāli – molberts, krāsas un otas, kas ir kā līdzeklis, lai mākslinieka alķīmiskā procesā radītu mākslas darbu.

Alķīmiju var definēt kā “transformācijas mākslu”. Tā ir saistīta ar principiem, kas ir pamatā visiem procesiem. Alķīmiķu zelta meklējumi, kā zināms, gandrīz nekad nevainagojās ar taustāmiem panākumiem, bet jau 17. gs. daudzi autori bija nonākuši pie atziņas, ka alķīmijas darba īstais nolūks ir alķīmiķa dvēseles pilnveidošana.

 

“Esmu atklājusi, ka glezniecība man personiski ļoti līdzinās alķīmijas lielajam Darbam. Tā kā mākslā izvēlos abstrakto ceļu, es atstāju telpu skatītājam kur ienākt, būt. Nevēlos teikt priekšā, kā redzēt, ko domāt. Ķīmija vai nu notiek, vai ne. Noslēpums, intuitīvais ir plašāks par katru ierobežojošu domu, šablonu vai recepti.

 

Tās ir ilgas pēc veseluma pilnības, sākumpunkta, pie kura vienmēr atgriežos, no kura patiesībā nemaz nevar aiziet,” tā B. Rēdere par savu darbu.

B. Rēdere ir glezniecības maģistre, bijusī Kristapa Zariņa un Alekseja Naumova studente, arī tekstilmāksliniece – māksliniecisku audeklu darināšanu un radošu izmantošanu jau labu laiku nomainījusi pret to apgleznošanu.

Māksliniecei gleznošana ir veids, kā piedzīvot netveramo, mēģināt attēlot neattēlojamo, pateikt nepasakāmo. Tā ir valoda, kas ļauj sazināties citos līmeņos, kur beidzas vārdi. Varbūt tieši tāpēc mākslinieces tuvākais no visiem virzieniem mākslā ir abstraktais. B. Rēdere saka: “Abstraktā mākslā nekas netiek teikts priekšā – kā skatīties un ko domāt. Skatītājus šis virziens bieži biedē, jo šķiet sarežģīti, ka nesaprot, kas ir attēlots, bet tieši cenšanās saprast visvairāk ierobežo, ieliek rāmītī, stereotipos, priekšstatos, neļauj piedzīvot dzīvo, lielo, radošo, neizskaidrojamo sevī, pasaulē ap sevi. Šāda māksla arī no skatītāja prasa ļaušanos, jūtīgumu, intuitīvu skatīšanos, līdzpārdzīvojumu. Tā nav jāsaprot, bet jāļauj sevi aizskart, sakustināt, ievibrēt, iedvesmot!”

Ļaujieties šo darbu alķīmijai un ceļojumam sevī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+