Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. jūnijs, 2013
Drukāt

Absurds: pie zemesgabala sadalīšanas divās daļās jāuzaicina arī kaimiņi


Ivara Ciša ilustrācijaIvara Ciša ilustrācija

“No amatpersonu mutēm nemitīgi dzirdam par atbalstu mazajiem lauku uzņēmējiem. Bet dzīvē ir otrādi – nekā tāda patiesībā nav!” apgalvo mūsu lasītājs, Kocēnu novada Dikļu pagasta zemnieku saimniecības “Lejaskārkli” īpašnieks Viktors Bušs.


Zemnieks stāsta, ka ar brāli kopīpašumā piederošos 45 hektārus zemes gribējuši sadalīt divos atsevišķos tāpēc, ka katram ir savi zemes izmantošanas plāni.

 

Par 1100 latiem un uz gadu

Kad Valmieras puses mērniekus iztaujājis, cik ilgā laikā to var izdarīt, viņam atbildējuši, ka sadalīšanas procedūra varētu ilgt gandrīz gadu. Uz jautājumu, cik par to visu varētu būt jāmaksā, mērnieki teikuši, ka par visu kopā aptuveni 1100 latu…

“Manis iecerēto uzņēmējdarbības plānu būtībā nogremdē jau pašā sākumā – ne man tādas naudas, ne laika tādai zemes sadalīšanai,” saka Viktors Bušs.

Tā kā viss zemes gabals savulaik jau bijis uzmērīts ar instrumentiem, ārējās robežas nemainās, robežzīmes ir ieraktas, viņaprāt, no jauna būtu mērāma tikai jaunā robeža, kas atdala vienu zemes gabalu no otra, un varbūt jāierok vēl pāris jaunas robežzīmes.

Dikļu puses zemes saimnieks saka, ka tādu zemes īpašnieku, kuriem nepieciešama viņu zemes sadalīšana, piemēram, lai novēlētu bērniem vai citiem mantiniekiem, Latvijā ir pulka. Bet daudzi to nevar sarežģītās, gausās un dārgās procedūras dēļ. Savukārt zeme paliek neizmantota.

Izrādās, šādu kārtību paredz pirms diviem gadiem Ministru kabineta izdotie zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi. Sadalīšanai vispirms vajadzīga pašvaldības atļauja, jātaisa jauni zemes ierīcības projekti, pirms mērīšanas jāuzaicina visi kaimiņu zemes īpašnieki, jāizgatavo robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāni un citi dokumenti, pēc tam jāreģistrē Valsts zemes dienestā. “Kāpēc ierēdņi izgudrojuši tik sarežģītu, dārgu un daudziem nepieejamu procedūru?” jautā Viktors Bušs.

 

Uz mērnieku un iedzīvotāju rēķina

Uzmeklēju arī mērnieku, kuram zemnieku saimniecības īpašnieks jautājis par zemes sadalīšanas iespējām. Piekodinājis man viņa vārdu neizpaust, citādi Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālajā nodaļā viņam par mutes palaišanu atspēlēšoties, mērnieks atzina, ka diemžēl zemes sadalīšanas procedūra ir birokrātiska un gausa. Tāpēc veidojas rindas, Vidzemes pusē pasūtījumu izpilde ilgst septiņus līdz astoņus mēnešus, dažreiz pat gadu.

No 1000 latiem vismaz 100 lati mērniekam esot jāsamaksā Valsts zemes dienestam par nepieciešamajiem datiem un dokumentu reģistrēšanu. Turklāt bieži iznākot tā, ka, uzmērot agrāk uzmērītam vienam zemes gabalam blakus esošo, vēlreiz jāpērk dati, kas jau ir mērnieka rīcībā. Iznākumā mērniecība sadārdzinās uz pasūtītāja rēķina.

Arī Zemgales pusē strādājošie mērnieki man apgalvo, ka no jauna zemes ierīcības projekta sagatavošanas līdz īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā paiet pusgads.

Ja kaut kas nav kārtībā dokumentos vai kādam pierobežniekam ir iebildumi pret mērīšanu, tad procedūra var ievilkties vēl par vairākiem mēnešiem.

Mērnieki stāsta, ka pasūtījuma izpilde bieži ievelkas arī tāpēc, ka vietējās pašvaldībās nav vienotas dokumentu saskaņošanas kārtības. Dažās saskaņošana notiek pāris nedēļās, citās ilgst divus mēnešus.

 

Neesot ne gausa, 
ne sarežģīta

Valsts zemes dienesta mērniecības daļas vadītāja Jana Brice nepiekrīt, ka zemes mērīšanas procedūra esot tik gausa un sarežģīta. Viņasprāt, procedūrā ietilpst visas minimāli nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu precīzu robežu noteikšanu un lai nerastos strīdi ar kaimiņiem.

Valsts zemes dienesta pārstāve saka, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas procedūra Latvijā ilgst vidēji no trim līdz četriem mēnešiem. Piemēram, Zviedrijā vai Dānijā – no pusgada līdz gadam. Protams, procedūras ilgumu nosaka, cik sarežģīts ir uzmērāmais īpašums.

Nelielam zemes gabalam procedūra var ilgt trīs mēnešus. Ja izceļas strīds ar kaimiņiem, tad gan tā var vilkties arī gadu. Viņasprāt, izpildes ātrums atkarīgs arī no mērnieka prasmes, proti, vai robežas tiks noteiktas precīzi – bez pārklāšanās ar kādu kaimiņu īpašumu – un vai kādā brīdī neizcelsies robežu strīds.

Jana Brice apgalvo, ka mērniekam viena īpašuma kadastrālai uzmērīšanai jāpieprasa dati tikai vienu reizi. Pirms mērīšanas mērniekam jābūt nodrošinātam ar aktuālajiem datiem par pēdējo veikto zemes kadastrālo uzmērīšanu. Ja mērnieks darbā nav balstījies uz tiem, tad Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā par uzmērīto zemes īpašumu tie būs neprecīzi vai kļūdaini.

Ministru kabinetā apstiprinātie zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi paredz arī vienkāršotu procedūru zemes sadalei, apvienošanai un robežu pārkārtošanai. Piemēram, ja lauku apvidū sadalāmais zemes gabals ir lielāks par 10 hektāriem un ja pēc sadalīšanas kādam no jaunveidojamiem zemes gabaliem platība ir vismaz 90% no sadalāmās zemes platības, tad var veikt vienkāršoto uzmērīšanu, t. i., uzmērot tikai mazāko atdalāmo platību, bet lielāko kamerāli pārzīmējot.

Pašreizējo zemes kadastrālās uzmērīšanas procedūru nosaka 2012. gada 27. janvārī Ministru kabineta apstiprinātie zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi. Būtisks jaunievedums tajos ir tiesības mērniekam pašam novērst zemes gabala robežu neatbilstību, kas bieži rodas vairāku iemeslu dēļ: mērīšanā izmantoti kļūdaini dati, robežas nav saskaņotas ar kaimiņiem vai nav ierīkotas robežzīmes.

 

Viedoklis

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis: “Dikļu puses zemnieku saimniecības īpašniekam ir taisnība. Arī man nav saprotams, kāpēc, sadalot divās daļās vienreiz jau uzmērītu zemes gabalu, viss jāmēra otrreiz. To darīt nebūtu nekādas nepieciešamības. Jāatzīst, ka par procedūras vienkāršošanu šādos gadījumos iestājas ne tikai zemes īpašnieki, bet arī mērnieki, ar kuriem esam tikušies ministrijā. Zemes īpašniekiem rodas lieki izdevumi, mērniekiem vairāk lieka darba, procedūra nevajadzīgi ieilgst. Esam ierosinājuši Valsts zemes dienestam sagatavot priekšlikumus zemes kadastrālās uzmērīšanas procedūras vienkāršošanai.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+