Latvijā
Politika

Abu Meri: partija bija slima 16


Hosams Abu Meri
Hosams Abu Meri
Foto – Karīna Miezāja

“Vienotības” Saeimas frakcijas vadīšana nebūt nav tas pateicīgākais darbs parlamentā – tieši puse jeb 10 no 20 frakcijas locekļiem nemaz nav “Vienotības” biedri, turklāt pati partija pašreiz pārdzīvo smagus laikus. Pēc iepriekšējās frakcijas vadītājas Solvitas Āboltiņas lēmuma atgriezties diplomātiskajā dienestā frakcijas vadītājs ir HOSAMS ABU MERI. Par pēdējo mēnešu notikumiem un to, kādi izaicinājumi “Vienotībai” vēl jāpārvar, viņu iztaujāja “Latvijas Avīzes” žurnālisti Māris Antonevičs un Ģirts Zvirbulis.

M. Antonevičs: Iepriekš “Vienotība” ļoti stingri paziņoja, ka virzīs Saeimā lēmumprojektu ar aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata. Bet tagad vairs nav īsti skaidrs, kas ar šo iniciatīvu notiek.

H. Abu Meri: Nekas nav apstājies vai pieklusis. Jau aizpagājušajā nedēļā frakcijā sagatavojām šādu lēmumprojektu un pats personīgi to piedāvāju koalīcijas partneriem. Nacionālā apvienība vēlējās vēl kādu laiciņu pagaidīt un iepazīties ar priekšlikumu. Zaļo un zemnieku savienībā domas dalījās līdzīgi kā sabiedrībā kopumā. Daļa uzskata, ka pret Rimšēviču tiek īstenota nomelnošanas kampaņa, citi domā, ka viņam jāpaiet malā vismaz līdz laikam, kamēr aizdomu ēna tiek kliedēta, lai uzlabotu Latvijas finanšu sektora tēlu. Mēs negribam apgalvot, ka viņš ir vainīgs, – to lems tiesa. Taču šobrīd viņam būtu labāk kā godavīram pateikt – es eju prom un aizstāvēšu savu vārdu ar tiesiskiem līdzekļiem. Taču Rimšēvičs tā nerīkojas un likums šobrīd neļauj Saeimai viņu atlaist, kaut arī tieši Saeima viņu iecēla amatā. Tādēļ mūsu lēmumprojekts vairāk uztverams kā aicinājums atkāpties un neuzticības izteikšana. Rimšēvičs savās intervijās vairākkārt teicis, ka respektēs šādu Saeimas lēmumu.

Kaut arī koalīcijā atbalstu uzreiz nesaņēmām, pagājušajā ceturtdienā iekļāvām šo lēmumprojektu Saeimas sēdes darba kārtībā, bet tā izskatīšana tika pārcelta uz šo ceturtdienu viena deputāta iebilduma dēļ. Mums gan izdevās panākt, ka būtiski tiek ierobežota banku likvidatoru, administratoru un viņu palīgu atlīdzība, nosakot atlīdzības griestus mēnesī. Attiecībā uz Rimšēviča lēmumprojektu esmu pārliecināts, ka šonedēļ Saeimā tas tiks izskatīts un saņems vairākuma deputātu atbalstu.

Jūsu frakcija sagatavojusi arī Latvijas Bankas likuma grozījumus, ka viens bankas prezidents nedrīkstētu būt amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un arī termiņš būtu īsāks. Vai tai ir politisks atbalsts?

Galvenais tomēr šajā likumprojektā ir grozījumi, lai Saeima turpmāk varētu atstādināt Latvijas Bankas prezidentu uz izmeklēšanas laiku, ja pret viņu sākts kriminālprocess. Atceroties, ka pagājušā gada rudenī Valsts prezidents vēstulē aicināja Saeimu pārvērtēt termiņu ierobežojumus un ilgumu gan Latvijas Bankas prezidentam, gan Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājam un citām amatpersonām, šis, mūsuprāt, ir īstais brīdis noteikt šādus ierobežojumus vismaz bankā. Rimšēviča kungs prezidenta amatā ir jau 17 gadus. Ja tik ilgi netiek mainīta vadība, tad ie-stāde var sākt stagnēt, palielinās korupcijas riski…

Tā taču ir vispārzināma patiesība, ka, ilgi atrodoties amatā, pieaug korupcijas riski. Tas pat politoloģijas grāmatās rakstīts. Kāpēc jau agrāk neiestājāties par šādiem grozījumiem, bet tagad “dzēšat ugunsgrēku”?

Jums taisnība. Diemžēl, kamēr nav atgadījies kāds nopietns incidents, tikmēr nekas nenotiek. Bet, kā jau teicu, Valsts prezidents jau rudenī sūtīja Saeimai vēstuli ar šādu ierosinājumu un mēs bijām sākuši par to runāt, doma bija izskatīt visu amatpersonu sarakstu, kam nav pilnvaru termiņa ierobežojuma. Notikumi ar Rimšēviču to pasteidzināja.

Bet ko “Vienotība” darīja 2013. gadā, kad bija Rimšēviča pārvēlēšana amatā? Bijāt vieni no viņa kaismīgajiem atbalstītājiem. Varēja jau pateikt tolaik – ar diviem termiņiem pietiek!

2013. gadā nebija šaubu par Ilmāra Rimšēviča reputāciju gan Latvijas līmenī, gan starptautiski – spēcīgs profesionālis, pieredzējis speciālists, un viņš bija vienīgais kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Nebija ne mazāko signālu par reputācijai neatbilstošām vai neprofesionālām darbībām. Turklāt tuvojās eiro ieviešana, kur viņa pieredze šķita noderīga. Šādā situācijā bija loģiski ļaut viņam turpināt strādāt.

Jūsu partijas biedrs, Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis norādījis uz dubultiem standartiem valdošās koalīcijas rīcībā. Kopš kriminālprocesa pirmās dienas visi uzstāj, ka Rimšēvičam jāiet prom, bet daudz pielaidīgāka attieksme pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuram arī ir kriminālprocess un smagas apsūdzības.

“Vienotība” nekādā veidā neatbalsta Lemberga kunga darbības un atrašanos amatā. Bet ko mēs varam darīt? Aiziet prom no valdības un nebūt koalīcijā? Tad valstī būtu politiskā krīze un vēl ļaunāka situācija.

Un tomēr tie ir dažādi līmeņi. Latvijas Bankas prezidents tāpat kā Valsts prezidents un Ministru prezidents ir viena no valsts sejām. Viņa reputācija ietekmē valsts tēlu daudz vairāk nekā vienas pašvaldības vadītāja reputācija. Turklāt Rimšēvičam uzlikto ierobežojumu dēļ traucēta arī Latvijas pilnvērtīga pārstāvniecība Eiropas Centrālajā bankā.

Ģ. Zvirbulis: Pirms pāris nedēļām “Vienotības” domes sēdē ļoti kareivīgi teicāt, ka jūsu partija nebūs vairs “koalīcijas rezerves ritenis”. Šobrīd gan izklausāties samierniecisks, ka tikai nebūtu krīzes.

Nebūt ne. Ar to domāju aizvadītos divus gadus, kad “Vienotību” plosīja iekšēji strīdi un intrigas. Kā ārsts varu atklāti teikt – partija bija slima. No slima cilvēka nevar prasīt fiziskas aktivitātes. Tāpat no iedragātas partijas nevar gaidīt spēcīgu un enerģisku savu vērtību un vēlētāju interešu aizstāvību. Tā nespēj koalīcijas padomē sist dūri galdā un pateikt – to mēs neatbalstīsim, mums ir cita pozīcija!

Bet tie laiki ir pagājuši. Tagad “Vienotība” ir vesela un ne reizi vien mums koalīcijas padomē ir bijusi asa runāšana. Arī par to pašu no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru runājot – būdami koalīcijā, tomēr esam snieguši gan grozījumus Kriminālprocesa likumā, gan īpašu likumprojektu tā saukto “Rīdzenes sarunu” publiskošanai, kas noteikti nav Lembergam patīkami.

Par ko tad vēl jums bijusi asa runāšana koalīcijā?

Diskusijas bijušas par daudzām lietām. Aktuālā tēma par Latvijas Bankas vadītāju, VDK arhīvu publiskošana, premjera un finanšu ministres reakcija uz “ABLV” krīzi, “Rīdzenes sarunu” publiskošana, oligarhu lietas izmeklēšanas komisijas darbība – “Vienotībai” ir aktīva un skaidra pozīcija par ikvienu no šīm tēmām, kā arī vēl daudzām citām.

M. Antonevičs: Partijas domes sēdē jūs arī spilgti izteicāties, ka “Vienotība” vairs nerīkosies pēc bībeliskā principa – ja sit pa vienu vaigu, pagriez otru. Tagad būšot “aci pret aci, zobu pret zobu”. Kam tad jūs tos zobus un acis sitīsiet?

Ikvienam, kurš uzbruks un apdraudēs mūsu pamatvērtības. Tas, protams, nenozīmē, ka rīkosimies vardarbīgi, bet ar demokrātiskiem instrumentiem. Mums ir sava pozīcija, un to mēs stingri aizstāvēsim. Un nav vienmēr jābūt korektiem, it īpaši, ja uzbrucējs rīkojies nekorekti.

Ar vērtībām es šeit domāju tās, kas ir precizētas mūsu jaunajā vērtību deklarācijā – cilvēks, patriotisms, uzņēmīgums, moderns latviskums un taisnīgums. “Vienotībai” kā eiropeiskai partijai vienmēr ir bijis svarīgi iestāties par tiesiskumu, cīņu pret korupciju. “Vienotības” vadībā Latvija ir pārvarējusi smagu ekonomisko krīzi. Šobrīd ZZS valdība faktiski bauda mūsu darba augļus.


Ģ. Zvirbulis: Vai jums kā eiropeiskai, demokrātiskai un tiesiskumu aizstāvošai partijai nenāktos atmaksāt tos ziedojumus, ko partija saņēmusi no personām, kas saistītas ar “ABLV” banku?

“Vienotību” tās pastāvēšanas laikā ir atbalstījuši un atbalsta daudzi uzņēmēji, mēs cienām ziedotāju izvēli, naudas izcelsme un ziedotāju finansiālās iespējas ziedot vienmēr tiek pārbaudītas. Brīdī, kad konkrētie ziedojumi tika saņemti, nebija nekādu šaubu par ziedotāju likumīgo ieņēmumu pamatotību. Šie ziedojumi ir notikuši brīvprātīgi, un šobrīd mums nav nekāda pamata tos atmaksāt.

Turpinot par eiropeiskām vērtībām – kā rīkosieties Stambulas konvencijas sakarā?

Mēs kā eiropeiska partija uzskatām, ka šī konvencija ir laba un nepieciešama. Tā ir tikai par vienu tēmu – pret vardarbību, lai izskaustu vardarbību ģimenē, lai neviena sieviete no tās neciestu. Par konvenciju šobrīd ir ļoti daudz interpretāciju, ko atsevišķas, sevišķi konservatīvi noskaņotas, sabiedrības grupas cenšas izmantot savā labā un savu ideju paušanai.

Ja tāda valsts kā Turcija, kur dominē islāms, ir pieņēmusi šo konvenciju, ja katoliskā Polija to ratificējusi, tāpat Itālija un citas valstis, tad es nesaprotu, par ko mums ir bažas. Sabiedrībā diskusija ir vajadzīga, un sabiedrībai visi jautājumi ir jāizskaidro, bet ir svarīgi, lai šajā polemikā nepazūd būtība, un būtība ir – konvencija ir pret vardarbību.

M. Antonevičs: Jums, politiķiem, gan vajadzētu risināt reālas problēmas, nevis iegrimt pseidodiskusijās. Ja kaut kur redzat problēmas ar vardarbību, tad jāpieņem attiecīgi likumi, jāstiprina tiesībsargājošās iestādes.

Es piekrītu, galvenais ir likumos. Bet vienlaikus mums ir ļoti svarīgi akcentēt eiropeiskās vērtības ar šādu deklarāciju palīdzību, jo tas stimulēs arī nepieciešamos likumu grozījumus.

“Vienotība” apņēmusies veidot partiju apvienību kopīgam startam nākamajās vēlēšanās. Kā ar to veicas?

Mēs vairākkārt esam publiski aicinājuši centriski labējas, eiropeiski orientētas partijas, kuras domā līdzīgi, nākt ar mums kopā apvienībā. Tam jau ir atsaukušies mūsu pašreizējie reģionālie partneri – “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, kā arī “Valmierai un Vidzemei”. Ir pozitīvi signāli, ka drīzumā šai apvienībai pievienosies arī Latgales partija. Tāpat esam uzrunājuši partijas “Kustība Par”, “Progresīvie”, “Latvijas attīstībai”. Konsultācijas sākās jau decembrī, bijušas vairākas tikšanās. Tagad pieņemta arī “Vienotības” vērtību deklarācija, ko aicinām vērtēt kā atskaites punktu apvienības veidošanai.

Diemžēl “Kustība Par” nesen nāca ar savdabīgu, varētu pat teikt, augstprātīgu žestu, ka tā nevēlas sadarboties ar esošajām koalīcijas partijām, tādēļ veidošot kādu savu apvienību. Sākotnēji viņi bija ieinteresēti sadarbībā, bet laikam izlēma, ka tas nebūs viņiem politiski izdevīgi. Četri “Kustības Par” deputāti, kuri darbojas “Vienotības” Saeimas frakcijā, šai nostājai nepie-krita, mēģināja pārliecināt savu valdi, bet neveiksmīgi.

“Kustības Par” mēģinājumus uzdoties par “jaunas politikas” nesējiem vērtēju kritiski. Partijas līderis Daniels Pavļuts bija Zatlera Reformu partijā un trīs gadus darbojās valdībā kā ministrs, taču netika iekļauts Laimdotas Straujumas vadītās valdības ministru komandā, jo pēc lielveikala “Maxima” traģēdijas negribēja uzņemties atbildību un atkāpties no ministra amata. “Kustības Par” līderu vidū ir arī Ilze Viņķele, bijusī ministre un deputāte, kas ilgus gadus darbojusies politikā, dažādās partijās. Kas tā par “jaunu politiku”?

Bet vai arī jūs paši neesat augstprātīgi? “Vienotības” līderis Arvils Ašeradens partijas domes sēdē minēja alegoriju ar dzelzceļa staciju, kurai “Vienotība” piebrauc jaunu, spožu ātrvilcienu un piedāvā visiem līdzīgi domājošajiem doties uz kopīgu mērķi. Iznāk, ka jūs esat tie galvenie, kas atved “vilcienu”, pārējie tikai pasažieri vai piedēkļi?

Noteikti ne! Mēs piedāvājam veidot jaunu politisko apvienību, kas līdzībās minēta kā vilciens, kurā visi partneri būs vienlīdzīgi un brauks kopā. Par būtiskiem jautājumiem lems nevis “Vienotības” valde, bet gan partiju apvienības valde, kur būs pārstāvētas visas dalīborganizācijas. Mēs nepretendējam būt vadošie šajā apvienībā, mēs uzņēmāmies iniciatīvu, lai šāda apvienība tiktu izveidota.

Esmu novērojis, ka Latvijā centriski labēja partija var labi nostrādāt četrus, maksimums, astoņus gadus, vēlāk sākas šķelšanās, līderi katrs aiziet uz savu pusi, veido jaunas partijas, bet pēc laika atkal atrod kopsaucējus un strādā kopā. Pareizi būtu veidot vienu lielu, spēcīgu, centriski labēju apvienību un pēc astoņiem gadiem nevis šķelties, bet nomainīt politiķu paaudzes.

Ģ. Zvirbulis: Vai šāda jauna apvienība nozīmē, ka “Vienotība” kā atsevišķa partija un zīmols pazudīs no Latvijas politiskās skatuves?

“Vienotība” kā atsevišķa partija nepazudīs, tā būs daļa no topošās partiju apvienības.

Šobrīd Saeimā jūs vadāt “Vienotības” frakciju, kurā ir 20 deputātu, bet tikai 10 no viņiem ir partijas “Vienotība” biedri. Vai tas netraucē ikdienas darbā?

Par savu frakciju šobrīd varu teikt to labāko. Esam attīrījušies un izveseļojušies. Visi deputāti tiek iesaistīti frakcijas darbā. Atmosfēra ir laba. Mēs atklāti diskutējam par visu…

Bet, par spīti tam, nesen zaudējāt divus deputātus – Inesi Boķi un Viktoru Valaini, kuri izlēma pievienoties ZZS. Vai par pārējiem frakcijas biedriem un viņu spēju turēt doto vārdu esat drošs? It sevišķi, ņemot vērā Edgara Tavara apgalvojumus, ka vēl trīs frakcijas pārstāvji vēlējušies pāriet uz ZZS.

Pirms 8 – 9 mēnešiem visi domāja, ka “Vienotība” ir pagalam, “skuju taka” jau gatava. Kolēģi no ZZS un citām frakcijām aktīvi centās pārvilināt pie sevis mūsu biedrus. Bija piedāvājumi arī man, bet es tos pat neizskatīju. Esmu iekāpis šajā laivā, tādēļ par to rūpēšos un turpināšu airēt, lai vai kādas vētras. Ja tā grims, tad es grimšu kopā ar to. Atbildot uz jūsu jautājumu – es esmu 100% drošs par sevi un esmu par 99% drošs, ka frakcija pašreizējā sastāvā nostrādās līdz šī Saeimas sasaukuma beigām.

Tajā brīdī, kad “Kustība Par” paziņoja, ka neies apvienībā ar “Vienotību”, kā loģisks solis tika minēta šīs partijas pārstāvju aiziešana no jūsu frakcijas un koalīcijas vispār. Kā jums izdevās viņus noturēt?

Protams, tajā laikā saņēmu daudz satrauktu jautājumu no koalīcijas partneriem – kas būs ar “četrinieku”, kā ir ar valdības stabilitāti? Taču pēdējās nedēļās mums ar “Par” deputātiem bija intensīvas sarunas, un biju drošs, ka viņi strādās kopā ar mums. Vēl vairāk – viņi pat mēģināja pārliecināt savu organizāciju par to, ka atteikšanās iet apvienībā ar “Vienotību” ir pārsteidzīga. Galu galā Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs pat pameta “Par”. Lolita Čigāne un Ints Dālderis pašlaik ir līdzīgās pārdomās. Bet viņi visi man solījuši, ka strādās frakcijā līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām. Tas ir viņu godavārds!

M. Antonevičs: Vai abus varētu uzņemt atpakaļ “Vienotībā”, iekļaut vēlēšanu sarakstā?

Viņi jau uzreiz pateica, ka šobrīd negatavojas stāties “Vienotībā”. Par viņu dalību partiju apvienībā vēl neesam runājuši. Jāstrādā. Redzēsim, kā apvienība veidojas, tad par to lemsim. Kā frakcijas vadītājs un partijas valdes loceklis uzskatu, ka ikvienam “Vienotības” frakcijas deputātam būtu vieta mūsu apvienības kandidātu sarakstos.

LA.lv