Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. februāris, 2014
Drukāt

Acis apsārtušas un kā ar smiltīm piebirušas 


Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Acis apsārtušas, aiztūkušas, kā ar smiltīm piebirušas, asaro, un salipušos plakstiņus tik tikko iespējams atvērt. Šādu nepatīkamu sajūtu iemesli var būt dažādi, taču viens no biežākajiem ir konjunktivīts.

Vaininieki – mikrobi vai alerģija


Visbiežāk acs ābola un plakstiņu gļotādas 
iekaisumu – konjunktivītu – izraisa vīrusi, parasti adenovīruss, kas ir ļoti lipīgs un pārceļo no viena cilvēka pie otra gaisa pilienu veidā, kā arī izplatās, lietojot kabatlakatiņus, dvieļus, durvju rokturus un citus priekšmetus. Konjunktivīts var pievienoties saaukstēšanās slimībām, kā arī attīstīties deguna blakusdobumu iekaisuma, plakstiņu vai citu saslimšanu gadījumā.

Vīrusu izraisīta infekcija acīs izpaužas ar kairinājuma sajūtu, tās ir apsārtušas, asaro, veidojas plakstiņu tūska un rodas ūdeņaini izdalījumi. Līdzīgas pazīmes var būt sausas acs sindroma gadījumā, tādēļ konjunktivītu ar to nereti mēdz jaukt.

Iekaisums visbiežāk sākas vienā acī un tikai trešajā ceturtajā dienā arī otrā, kas parasti, ja ir uzsākta ārstēšana, cieš mazāk nekā pirmā.

Slimības pazīmes pēc inficēšanās parādās apmēram ceturtajā dienā. Tā pāriet aptuveni pēc 12 dienām tāpat kā iesnas, jo šis laiks atbilst vīrusa dzīves ciklam.

Dažkārt, norisinoties acs imūnajai reakcijai pret vīrusiem, radzenē veidojas balti saduļķojumi, kas var traucēt redzi, taču pusgada līdz gada laikā tie pamazām uzsūcas. Ārsts var izrakstīt šo procesu veicinošus pilienus.

Pēc slimošanas organisms pret konkrēto vīrusu iegūst imunitāti, taču nereti konjunktivīts mēdz atkārtoties, jo vīrusi ir dažādi. Ja tiem pievienojas baktērijas, kā biežāk notiek bērniem, parādās bāli vai dzeltenīgi, strutaini izdalījumi, kas plakstiņus aizlipina vēl vairāk.

Ja apsarkusi tikai viena acs un kaite ieilgusi, iespējams, saslimšanu izraisījušas hlamīdijas. Ļoti nepatīkams ir herpes vīrusa ierosināts keratokonjunktivīts – var rasties stipras sāpes, jo iekaisums aizceļo līdz pat radzenei un pasliktinās redze.

Alerģisko konjunktivītu, kas izpaužas ar plakstiņu tūsku, graušanu, asarošanu un niezi, izraisa ziedputekšņi, putekļi, dažādas ķīmiskas vielas un citi alergēni, kurus ne vienmēr izdodas atklāt. Parasti slimība skar uzreiz abas acis. Tā var saglabāties visu mūžu, ik pa laikam saasinoties un pēc tam mazinoties, taču apkārtējos neapdraud, jo nav lipīga.

Kā mazināt nepatīkamās sajūtas


Konjunktivīta gadījumā ir ļoti svarīgi skalot acis. Tas darāms no rīta pieceļoties un vairākkārt dienas laikā. Skalošanai der kumelīšu tēja, kas mazina iekaisumu, bet uzlējumā nedrīkst būt ziedu daļiņas, jo tās izraisīs vēl lielāku kairinājumu. Tomēr šim nolūkam vislabāk izmantot melnās tējas uzlējumu, kas lieliski palīdz mazināt tūsku. Tam var pievienot sāli (tējkaroti uz pusglāzi) un pusminūti paturēt uz plakstiņiem vēsu kompresi, taču skalošanai gan šo šķīdumu nedrīkst izmantot.

Acs aizsargspēju stiprināšanai, nepatīkamo simptomu mazināšanai un acs mitrināšanai labi palīgi ir homeopātiskie pilieni, piemēram, “Oculoheel“ vai ”Navi vision” iekaisušām acīm, kas lietojami 
3–6 reizes dienā. Tos izmanto pārmaiņus ar mitrinošiem pilieniem, lai ātrāk atbrīvotos no vīrusa, stiprinātu imunitāti un atjaunotu asaru normālu sastāvu. Slikto pašsajūtu mazinās kāds no pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, paracetamols. Aspirīns šim nolūkam nebūs piemērots, jo var veicināt asinsizplūdumu.

Lai ātrāk izveseļotos, jāuzņem daudz šķidruma un jālieto C vitamīns. Bakteriāls konjunktivīts jāārstē ar antibiotikas saturošiem pilieniem. Acis nevajadzētu piepūlēt, ilgstoši strādājot pie datora un lasot, jo tad pašsajūta pasliktināsies vēl vairāk.

Alerģiska konjunktivīta gadījumā jācenšas izvairīties no alergēna un jālieto zāles pret alerģiju, acīs bieži jāpilina mitrinoši pilieni. Pašsajūtu uzlabos vēsa melnās tējas komprese.

Padomi


Mikrobu izraisīta konjunktivīta gadījumā ir svarīgi:

neiet uz darbu un neapmeklēt pasākumus, lai neaplipinātu citus;

konsultēties ar ārstu, it īpaši tad, ja ir paaugstināta temperatūra un pasliktināta redze vai arī tā kļūst vājāka pāris nedēļas pēc pārslimotās infekcijas;

ievērot personisko higiēnu – bieži un rūpīgi mazgāt rokas gan sasirgušajam, gan apkārtējiem cilvēkiem;

regulāri uzkopt telpas, īpašu uzmanību pievēršot durvju rokturu un citu virsmu apstrādei, kurām pieskāries slimnieks;

vēdināt telpas, lai mazinātu mikrobu koncentrāciju gaisā;

neslaucīties dvielī, kuru izmantojis ar konjunktivītu sasirgušais, un negulēt uz viņa spilvena;

atturēties no sasveicināšanās sarokojoties un skūpstīšanās ar slimnieku.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+