Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūnijs, 2015
Drukāt

Aculieciniece: Juglā sievieti sakropļojušais suns turēts drausmīgos apstākļos (13)

Foto - Facebook, Ingvilda AumeistereFoto - Facebook, Ingvilda Aumeistere

Policija šonedēļ aicināja iedzīvotājus uzmanīties no agresīva klaiņojoša suņa, kurš otrdienas, 16. jūnija, vakarā uzbrucis sievietei Mazajā Juglas ielā, nodarot smagus miesas bojājumus.

Cietusī sieviete ir suņa saimniece. Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Tutti Palīdzība Dzīvniekiem” vadītāja Ingvilda Aumeistere, lasot šausminošo ziņu, acumirklī sapratusi, par kuru suni ir runa, jo tas savulaik nonācis viņas redzeslokā. Stāsts, ko viņa atklāj savā “Facebook” profilā, ir ļoti skumjš. Suns, visticamāk, meties virsū saimniecei galēja izmisuma dzīts.

“Lasot ziņu portālos šausminošos komentārus par suni, kurš pasludināts par teju vai slepkavu, kļuva nelabi. Tādēļ, ka izlasot pašu ziņu, intuitīvi jutu, ka zinu, par kuru suni un sievieti ir runa. Un nekļūdījos. Es zinu šo suni. Pati vairākkārt tiku to barojusi. Un vairāki cilvēki bez manis to baroja. Neskatoties uz to, ka sunim bija saimniece,” raksta Ingvilda Aumeistere.

“2014. gada martā, apraugot mūsu aprūpē esošos suņus, dzirdējām rejas un raudas, kuras nāca no pamestas, pussabrukušas ēkas. Tur savos mēslos, metru garā brezenta pavadā, caurvējā sēdēja suns.

Toreiz izdevās uziet saimnieci, kura paskaidroja, ka īslaicīgas ar dzīvesvietu saistītas problēmas dēļ suni nevar paņemt pie sevis, taču pēc pāris nedēļām viss atrisināsies.

Suni pārvietoja uz teritoriju, kur mita mūsu suņi – atsevišķā nožogojumā, sunim pienācīgos apstākļos ar būdu, garu ķēdi, ik dienas kāds no mums baroja. Saimniece nāca retāk un retāk.

Kad pagāja vairāki mēneši, bet suns joprojām netika vests mājās, sievietei tika piedāvāts suni ievietot patversmē (tika sarunāta vieta), no kā sieviete kategoriski atteicās – divas nedēļas un suni paņemšot. Pagāja vēl mēneši, līdz suns pavisam lieks teritorijā dzīvoja jau gandrīz gadu, kad sieviete pie kārtējām pārrunām to paņēma pie sevis.

Bet ne uz ilgu laiku. Jo pavisam drīz suns atkal bija iepriekšējā graustā, piesiets metru garā pavadā savu mēslu vidū. Kas zina, cik bieži tika apciemots, cik bieži vests pastaigās. Un cik ilgi tāds sociāls dzīvnieks kā suns spētu izturēt šādu dzīvi?

Stāsta noslēgums, lūk, kāds! Acīmredzot saimniece suni pēc pastaigas ar spēku, ar varu centusies dabūt pie tās nolāpītās galda kājas, un nabaga dzīvnieks nostājies pret šo netaisnību.

Bargs sods saimniecei. Ļoti. Taču vēl bargāks būs sunim. Par ko? Vai kāds var atbildēt?

Suns nebija draudzīgs pret svešiniekiem, taču tas nekādā ziņā nebija agresīvs. Neprātīgs būtu ikviens cilvēks, kurš svešam sunim drošu soli dotos klāt, taču šis suns bez iemesla nevienam virsū nemestos. Jau iepriekš bijis pāris reižu pamucis no būdas, taču nevienu netika sakodis. Arī saimnieces bērnu tajā liktenīgajā dienā taču neaiztika!

Suņa liktenis, protams, ir izlemts. Ir ļoti, ļoti žēl. Un neviens par šo gadījumu neuzņemsies atbildību. Jo par “atbildīgo” tagad pasludināts suns, kuram par savu nelaimi jāmaksā ar dzīvību. Varbūt viņam aiziešana būs labākais scenārijs – attiecībā pret dzīvi, kādu tam nācies dzīvot. Dod Dieviņ to aiziešanu tev vieglu un nesāpīgu, Šarik!”

Mans-draugs

Foto uzņemts 2014. gada martā Ingvildas un Šarika iepazīšanās brīdī drausmīgajos apstākļos.

Foto - FacebookFoto - Facebook

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Saimniece nav normāla un pieskaitāma, pēc savas rīcības. Ko sēsi, to pļausi. Dzīvnieka žēl mēs esam atbildīgi par tiem ko pieradinām, bet varbūt viņam tajā saulē būs labāk… Saimniecei būs sods uz visu mūžu.

  2. bet kur tad pati dzīvnieku aizsardzības biedrības biedre visu laiku bija? baigā jau nu aizsargātāja atradusies, tagad, kad notikusi nelaime baigi gudri runāt un vainot saimnieci, bet pati ir tieši tikpat līdzvainīga. kāpēc viņa neziņoja par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku policijai? kāpēc klusēja? par šādu suņa spīdzināšanu ir paredzēts kriminālsods, ja kas. bet laikam jau izdevīgāk neatrisināt smagas situācijas, lai varētu izlgstoši izmantot vienu dzīvnieku savās interesēs. jo tas, ko viņa tagad dara, arī ir iamantošana – reklāma šai bezzobainajai biedrībai, skat, cik mēs labi, skat cik mēs pūkaini.

  3. Cilvēcīgi būtu suni atstāt dzīvu, atdot patversmē, labos apstākļos suns pamazām mainītos un iespējams, vēlāk būtu kādam uzticīgākais draugs uz visu mūžu.
    Nogalināt ir no cilvēka puses vieglākais. Sunim pat laiks netiek dots padzīvot citos apstākļos.

    Retorisks jautājums—ja būtu noticis otrādi [lai gan suns spīdzināts jau tika]–ja tā “saimniece” suni tā sakropļotu–vai viņai kāds piespriestu nāvessodu ?

  4. To sievieti – metru garā pavadā, savos mēslos……

  5. Dīvaini…
    Vai tad organizācijas šādos gadījumos dzīvniekus neglābj? Ja reiz redzēja ka suns drausmīgos apstākļos, ja reiz nokļuva organizācijā, tad kāpēc netika tam meklēti citi, labāki saimnieki? Rakstā minēts ka turētāja par suni neinteresējās un tikai pēc kārtējām pārrunām suni paņēma atpakaļ un organizācija fiksēja to, ka suns nokļuvis tur pat..

    Domāju ka sava atbildība jāuzņemas arī konkrētajai organizācijai.. Ja suns nebūtu atdots turētājai , bet gan atdots kādai patversmei vai nodots adopcijai, nekas tāds nebūtu noticis..

    Protams turētāja saņēma pelnīto sodu, bet arī suns saņēmis nāves spriedumu..Kuru interesē ka aizsargājoties? Mūsu valstī dzīvnieki nedrīkst aizsargāties.. tos var sist nost, bet tie pat zobus nedrīkst parādīt..

  6. Par cilvēku bezsirdību vienmēr atbild to upuris! Redzot tādu situāciju, dzīvnieki jāizņem, atpakaļ dot nedrīkst ne pie kādiem aizbildinājumiem un vēl ik pa laikam jāpārbauda, vai nav paņemts cits vietā. Ļoti lētticīgi bijuši arī dzīvnieku aizsargi, atdodami atpakaļ. TĀDI CILVĒKI NEMAINĀS.

  7. Izlasīju un nevaru novaldīt asaras. Ļoti žēl nelaimīgā upura – Šarika. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka nevajag pierunāt šādus cilvēkus paturēt savus dzīvnieciņus. Labāk jebkurā patversmē.
    Lai Dievs piedod, bet saimnieces man nav žēl. Sadiste, cik var tādus žēlot…

  8. Šis cilvēks vismaz ar rokām neko sliktu vairs neizdarīs …skarbi, bet pelnīti. Noziedznieks ir cilvēks ,kas tā izrīkojās ar dzīvībām par kurām vajadzētu rūpēties.

  9. Sunīša žēl vairāk nekā saimnieces.

  10. ta labvele ir vainiga pati,,ka spidzinaja suni,,kadel neatdeva to kadai patversmei>>> tur vinam butu bijis labak,, tagad kad suncis sevi aizstaveja to nonaves–debila valsts -debili likumi ,,

  11. interesanti ,kas uznemsies so darbu ,nokaut suni

  12. Suns jau sodīja saimnieci, kaut arī pēc visa tā viņai būtu jāpiepriež cietumsods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku!!! Žēl, ka suņa liktenis izlemts…

Draugiem Facebook Twitter Google+