Mobilā versija
+1.6°C
Ziedonis
Pirmdiena, 1. maijs, 2017
7. aprīlis, 2017
Drukāt

Aculiecinieks Reinis Stokholmā: Pilsētas centrs paralizēts. Man šausmīgi paveicās (12)

Reuters/LETAReuters/LETA

Vairāki Latvijas iedzīvotāji savām acīm pieredzējuši piektdienas pēcpusdienas dramatiskos notikumos Stokholmā, kad cilvēkos un pēc tam lielveikalā pilsētas centrā ietriecās autofurgons.

Latvietis Reinis Āboltiņš bija pārdesmit metrus no traģēdijas vietas. Portāls la.lv sazinājās ar R. Āboltiņu pa telefonu un viņš pastāstīja pieredzēto.

“Runādams pa telefonu, ienācu veikalā un tieši ieskanējās paziņojums par evakuāciju. Tas, kā tas tika organizēts, bija apbrīnojami. Cilvēki ļoti organizēti devās ārā no veikala. Pirmajā stāvā bija vērojams sadūmojums. Tomēr, izkļūstot no veikala, cilvēki metās skriešus un blakus šķērsielās veidojās neliels sastrēgums. Diemžēl redzēju sievieti, kuru aiznesa garām nestuvēs un kurai šķiet bija norauta kāja. Man šausmīgi paveicās,” par piedzīvoto stāstīja Reinis.

Viņš arī teica, ka taksometra šoferis, kurš ved viņu uz lidostu, sacīja, ka ziņas par trim bojāgājušajiem nav precīzas. “Cilvēki runā, ka bojāgājušo skaits ir vismaz 20, teicis taksometra vadītājs.

Stokholmas traģēdijas aculieciniece Māra: Policija notikuma vietā ieradās ļoti ātri

Pēc šodien Stokholmā notikušās traģēdijas, kad kravas automašīna ietriecās cilvēku pūlī, policija notikuma vietā ieradās ļoti ātri un visus dzina prom, aģentūrai LETA pastāstīja notikušā aculieciniece no Latvijas Māra Strautmane. Kad tuvojās kravas automašīna, cilvēki metušies katrs uz savu pusi un apkārt lidoja dažādi priekšmeti.

Strautmane tai brīdī bijusi uz galvenās gājēju ielas un devusies uz vecpilsētas pusi. “Tad pēkšņi dzirdēju neparastu troksni aiz muguras, cilvēki metās uz visām pusēm, smagā mašīna brauca no aizmugures un puķu podi šķīda, un puķes lidoja uz visām pusēm,” stāstīja aculieciniece.

Aculieciniece paglābusies uz ielas stūra pie “H&M” veikala un automašīna viņai patraukusies garām lielā ātrumā, bet pēc tam ietriekusies veikalā, parfimērijas nodaļā. Notikuma vietā sākuši kūpēt dūmi. “Cilvēki momentā metās veikalos iekšā un visi viens otram palīdzēja paglābties,” atcerējās Strautmane.

Pēc viņas teiktā, policija notikuma vietā ieradās ļoti ātri un visus dzina prom no centra. Tāpat aculieciniece novērojusi, ka policija brauca pie pils un parlamenta ēkas, lai nosargātu šīs vietas.

“Traki, tāda nospiesta sajūta,” noteica Strautmane.

Piedāvā naktsmājas cilvēkiem, kuri netiek šovakar uz mājām

Stokholmā dzīvojošā latviete Sandra Veinberga raksta, ka pilsētā tiek piedāvātas nakstmājas tiem cilvēkiem, kuriem šonakt nav kur palikt.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. A par ko tāda jezga? Tak paši uzaicināja tos teroristus- Welcom…un turpinājums tikai sekos..

  2. Paldies cilvēkiem, kuri palīdz citiem , par pajumtes došanu… Dievs to redz…

  3. Liberālis velkomists Atbildēt

    Zviedri nedrīkst padoties un iebaidīties! Ja zviedri slēgs durvis bēgļiem, tas nozīmēs, ka ir uzvarējis terorisms un zviedri pakļaujas teroristu prasībām.
    Vēl plašāk jāatver durvis – bēgļiem jāmaksā lielākus pabalstus, katram bēglim jādod dzīvokli un mašīnu!!
    100% esmu pārliecināts, ka teroraktu sarīkoja baltais ārietis zviedru nacionālists. Kaut kas līdzīgs Breivīkam. Islamisti un bēgļi nekad kaut ko tādu nedarītu!
    Un jā, cirkā jāaizliedz savvaļas dzīvniekus!
    Līdzjūtība bojāgājušo tuvajiem.

    • To jau vēlas Latvijas Welkomisti – būs ienākumi no bērēm…
      Nu gan nav labi teikts. Bet? Ko var gribēt , ja paši aicina savu nāvi AR PABALSTIEM ?
      Tikai neviens Allaha pieludzējs, sludinātājs nav šos terora aktus nosodījis – NEVIENS !!! Vismaz es tādu nezinu un arī neviens Welkomists arī. Arī tādu nezinu.
      ”Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

      Una Bergmane, vēsturniece

      Olga Procevska, uzņēmēja

      Gustavs Strenga, vēsturnieks

      Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

      Ansis Dobelis, biedrības “Progresīvie” vadītājs

      Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

      Savu atbalstu vēstulei izteikuši:

      Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

      Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

      Edgars Engīzers, vēsturnieks

      Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

      Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

      Ieva Brante, juriste

      Sergejs Ušakovs

      Emīls Klotiņš

      Jūlija Dibovska

      Arvis Kolmanis, rakstnieks

      Igors Gubenko

      Ilze Jaunberga, māksliniece

      Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

      Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

      Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

      Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

      Kristīne Želve

      Eva Ikstena

      Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

      Laima Graždanoviča

      Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

      Eva Eglāja-Kristsone

      Gints Knoks

      Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

      Guntars Rēboks

      Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

      Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

      Jānis Strods

      Marija Golubeva, politikas analītiķe

      Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

      Baiba Rubess

      Alise Rupeka

      Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

      Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

      Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

      Ieva Raubiško

      Inga Gaile, dzejniece

      Lauris Bokišs

      Agnese Gaile-Irbe, filologs

      Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

      Pauls Bankovskis

      Andra Neiburga, rakstniece

      Ulvis Zirnis

      Inese Zinovska

      Zane Peneze

      Dmitrijs Krupņikovs

      Una Bērziņa

      Santa Mičule, mākslas zinātniece

      Lauris Gundars, režisors

      Jānis Ķirpītis

      Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

      Dāvis Kaņepe

      Anete Konste, publiciste

      Elizabete Lukšo, interneta žurnāla “Satori” ziņu redaktore

      Kristīne Zamurajeva

      Toms Jansons, vecākais programmētājs

      Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

      Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

      Agnese Rutkēviča, dramaturģe

      Edgars Raginskis

      Kaspars Vanags

      Diāna Zamurajeva

      Mārtiņš Vaivars, “infogr.am” finanšu direktors, “QUO tu domā” valdes loceklis

      Kārlis Langins, feļetonists

      Iveta Kažoka

      Rūdolfs Mazurs

      Roberts Rubenis

      Ljeta Putāne

      Krišjānis Bušs

      Dmitrijs Golubevs

      Roberts Bernans

      Gunārs Božis

      Mārtiņš Vaivods

      Anita Reitere

      Madara Peipiņa

      Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

      Artjoms Uršuļskis

      Maija Upeniece

      Toms Zariņš, vēstures students

      Edgars Lapiņš, “Skeptiskās biedrības” līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

      Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

      Daina Bērziņa

      Jānis Egliņš

      Madara Ventiņa

      Reinis Tukišs, pavārs

      Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

      Vents Sīlis

      Sabīne Brice

      Fricis Vilnis, arhitekts

      Evelīna Ozola

      Dzintars Kalniņš

      Liene Linde, kinorežisore

      Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

      Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

      Zuzanna Runkovska

      Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

      Juris Pūce, politiķis

      Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

      Santa Remere, tulkotāja

      Baiba Fromane

      Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

      Igors Vatoļins, biedrības “Eiropas Krievu iniciatīva” valdes priekšsēdētājs

      Kārlis Apinis

      Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

      Jānis Ķirpītis

      Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

      Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

      Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

      Marta Elīna Martinsone, režisore

      Viesturs Radovics, žurnālists

      Jānis Viļums

      Zanda Zālīte

      Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

      Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

      Agnese Naudiša

      Aldis Kaufmanis

      Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

      Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

      Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

      Gatis Vectirāns

      Baiba Renerte

      Jānis Radiņš

      Elīna Brasliņa, ilustrators

      Mārtiņš Ķeņģis

      Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste

      Viktorija Aizkalna

      Edgars Jēkabsons

      Marija Assereckova

      Roberts Putnis

      Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

      Anete Vanaga

      Iļja Ļenskis, vēsturnieks

      Jānis Bērziņš, ekonomists

      Ingrīda Blūma

      Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

      Marta Kreituse

      Andis A. Bluķis, uzņēmējs

      Krists Ozoliņš, podnieks

      Kaspars Blekte, laborants

      Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

      Liesma Ose

      Indulis Svīķis, IT konsultants

      Edmunds Vanags, psihologs

      Dāvids Vikmanis, IT speciālists

      Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

      Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”

      Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

      Baiba Fromane, juriste

      Līga Irbe, vēsturniece

      Ieva Bergmane

      Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

      Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

      Ainārs Sauka

      Anne Sauka

      Ilze Naudiša

      Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

      Ivo Briedis, scenārists

      Inese Ejugbo, biedrības “Zvannieku Mājas” juriste

      Marta Bergmane

      Ilze Klimaševska

      Olga Cara, pētniece

      Liene Ķeķere

      Paula Glubinska

      Pauls Daija, filologs

      Tikai zviedriem ir problēmas – bet mūsu Welkomisti ? Nu nav apziņas mūsu ”gudrajiem”, ka katra kristieša vardarbīga nāve no īstenticīgā rokas ir taisnākais ceļš uz īstenticīgā debesīm…
      Atkārtošos – nezinu nevienu, kurš būtu atteicies no sava aicinājuma paraksta. Tikai kad tie smagie auto sāks šķaidīt cilvēkus Daugavmalā – palicis ir maz laika …

    • Būtu jauki uzzināt, cik katrs no tiem neliešiem, eiropiešu nīdējiem, jau izmitinājuši savos mājokļos melnādaiņu. Ja nav, tad viņu un viņu ģimenes locekļu dienām ir jābeidzas dzīļā, nēģeru pilnā bedrē.

  4. Tada ir ta pasaule kur tumsonigie ļautīņi grib uzspiest savu gribu

  5. Un to, kas paveicis slepkavibas, protams, izpaust aizliegts.Tapat ka bojagajuso skaitu.Lai sagalabatu milestibu un toleranci pret slapkavam…

  6. tendenciozā nostāja – par priekšvēsturi ne vārda !
    Pasauli radīja šorīt no rīta ! 🙂

  7. Skaidrs ir viens , ka Muceniekos jauznem vairak babaji .

  8. Tas ir viņu paldies par lielajiem pabalstiem,par pajumtes došanu…

    • … paldies par demokŗātijas ieviešanas centieniem Afrikā…

      • Uldis>>>kaķis riebīgais Atbildēt

        Ar demokrātiju šeit nav nekāda sakara, pie visa vainojama vakcinācija. Pirms tam melnādaiņi sprāga kā mušas un visiem tiem pietika vietas Āfrikā.

Draugiem Facebook Twitter Google+