Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. novembris, 2014
Drukāt

Ja bērnam āda kā nātres sadzelta. Izsmeļošs raksts par nātreni (1)

1. Ja bērnam pirmoreiz uzmetas nātrene un i

1no7
Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Reiz mans bērns pa miegam sāka nemierīgi dīdīties un knosīties, it kā justu diskomfortu. Paskatījos – dieviņ tētiņ, kājeles no vienas vietas nosētas pumpām! Nesen bijām ciemojušies laukos, mīļojuši suņus un kaķus, tāpēc nospriedu, ka būsim atveduši līdzi kādu blusu. Sāku smērēt briljantzaļo, tad pēkšņi apjautu, ka tādu lērumu izsitumu var sastrādāt tikai blusu bataljons. Pavilku augšup piedurknes un sabijos ne pa jokam – arī te pumpas, turklāt saplūdušas kopā, veidojot plašus ādas uztūkumus ar sārtu kontūru. Tā kā bija vēls vakars un pie ģimenes dakteres vairs nevarējām tikt, piezvanīju uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Noklausījies sūdzības, mediķis izteica aizdomas par pārtikas alerģiju un ieteica dot bērnam antihistamīna preparātu. Tā arī darīju, tomēr sirdsmiera nebija. Nolēmu braukt uz Bērnu slimnīcu Vienības gatvē, vienīgo iestādi Rīgā, kur tik vēlā stundā uzņem mazos pacientus. Kad sagaidījām savu rindu, dakteris lūdza parādīt izsitumus. Novilku bērnam bikses un apstulbu – nevienas pašas pumpas, tikai zeļonkas plankumi! Arī rociņas, kas nupat izskatījās briesmīgi, bija pilnīgi gludas. Laikam bija iedarbojušās pretalerģijas zāles. Dakteris mazliet neapmierināti nobubināja, ka te nu neko nevar līdzēt, un aizsteidzās pie cita raudoša pacienta.

Vēlāk, atstāstot piedzīvoto citām pazīstamām mammām, izrādījās, ka daudzām, pirmoreiz sastopoties ar nātreni, gadījies līdzīgi.

 

  1. Ja bērnam pirmoreiz uzmetas nātrene un i
  2. Kā izskatās nātrene
  3. Kas to var izraisīt
  4. Ar hronisku nātreni ir sarežģītā
  5. Kā ārstēt Zelta liku
  6. Dodoties pie alergologa
  7. Alergologu vērts apmeklēt, ja:

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mana pieredze. Biju gadus 13 vecs, atnācu no fizkultūras stundas mājās, bija diskomforts, niezēja, paskatījos uz ķemeeni un sabijos. Piegāju pie spoguļa, novilku maiku – skats drausmīgs, kā smagas čūlas, viss niezošs, seja viegli uzpampusi. Pienāca mamma un arī bija šokā. Gājām pie ciema dakteres, bet neredzot,kas pa vainu, palīdzēt nevar. Pēc apraksta teica,ka nātrene, bet no kā un pats galvenais – kā izārstēt, to nezināja. Kādu dienu pēc sporta aizskrēju pie dakteriem un teicu – skatieties. apskatījās un izrakstīja zāles, nodevu analīzes utt. zāles gan palīdzēja daļēji, bet blakusefekts nepatikams, dzīvoju kā mākonī, “kaifā”. Devos uz Stradiņiem ,pie galvaspilsētas gudrajām galvām. Slimnīcā mani tur pētīja, pētīja un neko neizpētīja, arī analīzēs nekas neparādoties. Nu kā pēdējo salmiņu – špricēt pašsērumu, kas nekādu rezultātu nedeva. Laidu mājās, kāds ieradies.
    Pagāja gadi un sasniedzot 17 gadu slieksni man pakāpeniski pazuda izsitumi pie fiziskās slodzes un varēju beidzot sportot nekautrējoties un nebaidoties,ka atkal kas būs.
    Tā arī palika mistika, kas to izraisīja, bet tā nebija ne pārtika, ne piedevas, jo laukos dzīvojām veselīgi un daudz paši audzējām un gatavojam, tā kā ar atkritumu pārtiku nebijām pazīstami. Pieļauju,ka 90to gadu beigās medicīna bija kāda bija, laiks ir gājis, ticu, ka saskaroties ar ko tādu šodien, ir iespēja tikt skaidrībā – kas par problēmu, kas to izraisa un kā vaļā tikt.
    Jauku dienu visiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+