Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Egils Līcītis: Ādama un Ievas jautājums 8

Par demogrāfiju satraukta lasītāja man piezvanīja kā lielam sasāpējušā jautājuma risinātājam. Padzīvojusī kundze atcerējās jaunību. Kā bija padomjlaikā? Mēs, māmiņas, iztikām bez pamperiem, veļasmašīnām un superduper bēbīšu ratiņiem. Veči toreiz tāpat bij liderīgi, šmauca pa kreisi, mammītes vienas tutinājās ar bērniem, omēm piepalīdzot. Kāpēc tad sievietes dzemdēja? Dzīvokļa dēļ! – atklāja sarunbiedre. Nomētājušās pa vagoniņiem, kojām, komunāles gultasvietām (kur madam Andersone skaujās aizrāvušos jauniešus atvēsina no lejkannas), meitenes lūkojās pēc partnera, lai pāris, kam bērza līksts šūpulim jau noliekta, ar varas gādību vītu ligzdiņu atsevišķā dzīvojamā platībā. Pasveiciniet valdību, lai nāk pie prāta, – sauca lasītāja, – lai materiāli atbalsta, ja grib, ka pasaulē dzidrāk skan latviešu bērnu balstiņas!

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Atšķirīgais starp sociālistisko un buržuju ģimeni ir tas, ka PSRS praktizēja Mātes varones, dzīvību dodošas sievietes kultu un goda zīmēm apbalvoja daudzbērnnieces, it kā vīrišķis ar gurnu spēku tur nebūtu uzcītīgi izpildījies. Mūsdienās valstij nav brīv ne iečukstēt austiņā “vairosimies Latvijai”, ne aicināt kļūt dzemdētājām, jo kā virgīnai jaunavai, tā brūķētai gērlai un vecmeitai ir izvēle rīkoties ar savu ķermeni, kā tīk. Turpretim vēsturiski ir paralēle, skatoties pāri trim paaudzēm, kopš zeltenēm populārākais vārds bija Milda, tad Biruta, tagad Sintija, patiesu un dziļu attiecību veidošanā modelis nav mainījies. Dievišķais Ievas meitas plāns bijis dabūt to būšanu no minisvārkiem līdz baltajai kleitei un siešanai Himeneja valgos, turpretī velnišķais pretnis vientiesīgi vēlējies aizsargāt brīvību un netapt par īpašumu.

Satiekas, teiksim, Jānis ar džusi. Pievilinošie relišeri visos laikos sakritīgi – fifīga, spēcīgām ciskām, plūcama odziņa. Pēc klavierkoncerta vai kinoapmeklējuma, pastaigas zem elkoņa cilvēki saprot, cik ļoti piemēroti viens otram. Ja meitene ir tīrīga, pāris vairs nepretojas uzturēt tālāko sakaru. No dziļākām jūtām mostas miesiskas dziņas, puisis solās kavēt laiku, lai Mildai nav bail gulēt klētiņā vienai, sit kanti Birutai kā uz kopmītnēm pavadītājs, un Sintija ar’ nav apātiska tautumeita. Te jātrāpa ar tuvības momentu. Cimperlīgas meičiņas aizkavēts sekss ir liels risks, ka čabulītis aizšļūks pa diegu. Vīrieša cilvēks ir uzpasējams! Tīri statistiski cilvēku dzimumā katrs otrais ir ar biksēm, bet atrēķiniet savairojušos homoseksa darbiniekus, mazdūšīgos ar vājas koncentrācijas sēklu, nevis augstākās klases spermas materiālu, šnabdegunus – zelta gabaliņi pa zemi nemētājas! Diendienā sastopamies ar sievietes drāmu, kura zaudējusi mīļoto cilvēku. Nelietis, aizvilkās pie vazaņķes, kārnas kazas! Salauztā sirds izplūst asarās – ak, kāda dievgosniņa biju, aizspriedumainas neuzdrīkstēšanās, puritāniskas audzināšanas (paliksi grūta, kniebējs pagādās bērnu, aizlaidīsies) dēļ noseboju ar liktenīgās savienošanās saldmi. Agrāk štuceris prom, dzīve beigusies. Mūslaikos ir lērums analītisku žurnālu, kas blondīnes, brunetes māca nezaudēt galvu vājuma brīžos un smagāk piemeklētās pamestās uzņem sieviešu dienas centros. “Cosmopolitan” lasītāja no ģimnāzistes sola sagatavota, kā pazīt reālu bojfrendu, un atšķirt palaidni brunču mednieku, izlaidīgu vāverīšu profesoru, kas gramstās gar citām. Šodienīgai sievietei galvenais ir karjera, nevis dzīvoklis, kur dalīt kvadratūru ar bezatbildīgu vājā dzimuma tusni, kurš visur piemētā zeķes. Demogrāfijas celšanā ādami var sadibināt apakškomisijas, kur dīc par bērnu radīšanu, tur sveces par tautas ataudzi un iebudžetē pūriņnaudu, bet mūsu sievietēm jābauda tā pati cieņa, ko pelnījusi ikviena ziemeļvalstu female.