Latvijā
Izglītība

Vajag lielāku skaidrību par IZM plāniem. Saruna ar jauno Saeimas Izglītības komisijas vadītāju 16


Aldis Adamovičs
Aldis Adamovičs
Foto – Karīna Miezāja

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes priekšsēdētāja amatā vienbalsīgi ievēlēts partijas “Vienotība” pārstāvis Aldis Adamovičs. Viņš sola rūpīgi iedziļināties nozares problēmās un gādāt, lai Saeimas deputāti laikus zinātu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kārtējām reformu iecerēm. Iepriekš šo komisiju vadīja Ilze Viņķele, kas nolikusi deputāta mandātu un devusies studēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

A. Adamovičs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir jaunpienācējs. Iepriekš viņš strādājis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, kā arī Mandātu un ētikas komisijā. Izglītības komisijā A. Adamoviču Saeima ievēlēja tikai pagājušajā ceturtdienā. Taču pirms ievēlēšanas priekšsēdētāja amatā deputāts stāstīja, ka viņa saistība ar izglītību ir gana cieša: 15 gadus strādājis par sporta un ģeogrāfijas skolotāju, pēc tam bijis Preiļu 1. pamatskolas direktors. Tā ir viena no lielākajām pamatskolām valstī. Tolaik tajā gan bijis vairāk nekā tūkstoš skolēnu, nu skaits samazinājies uz pusi. Esot pamatskolas direktora amatā, A. Adamovičs bijis arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdē, kā arī vadījis Preiļu rajona izglītības iestāžu metodisko apvienību. Vēlāk A. Adamovičs uz izglītības jomu raudzījies jau no Preiļu novada domes priekšsēdētāja krēsla. Novadu vadījis līdz pat ievēlēšanai Saeimā 2014. gadā. Viņš sekojis arī savu četru bērnu skolas gaitām, bet par to, kā šodien klājas skolotājiem, uzzina no dzīvesbiedres – sākumskolas skolotājas.

Adamovičs agrāk bijis Tautas partijā, pēc tam iestājies Latgales partijā, kas ir “Vienotības” sadarbības partnere.

Stāstot kolēģiem par savām iecerēm komisijas vadītāja amatā, A. Adamo­vičs sacīja, ka jau tuvākajās sēdēs ar Izglītības un zinātnes, kā arī Kultūras ministriju pārstāvjiem būs jārunā par valsts finansējuma sadali attiecīgajām nozarēm nākamajā gadā. Tāpat svarīgi esot komisijā izvētīt gan izglītības satura reformu, gan arī ieceri skolas gaitas sākt sešos gados. Komisijā iespējamās reformas jāapspriež, vēl pirms lēmumus par izmaiņām izglītībā pieņem valdība, uzsvēra A. Adamovičs.

Plašāk par savu skatījumu uz izglītības jomu A. Adamovičs pastāstīja intervijā “Latvijas Avīzei”.

 

Kāpēc piekritāt vadīt šo komisiju?

A. Adamovičs: Sapratu, ka te būs interesanti, un arī mani pašu izglītības joma vienmēr saistījusi. Svarīgi, lai komisijas lēmumi būtu vērsti uz izglītības kvalitātes celšanu.

Kā raugāties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nostāju, ka mācību saturā un metodēs nepieciešamas būtiskas pārmaiņas?

Starptautiskie pētījumi apliecina, ka mūsu skolēni nepietiekami dzīvē māk izmantot skolā iegūtās zināšanas, ka ir pārāk daudz šabloniskas pieejas, pārāk daudz iekalšanas. Tāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas. Taču jautājums ir komplekss un saistās arī ar agrākām skolas gaitām. Kā tieši tās plānotas, par to šobrīd gan man, gan citiem kolēģiem komisijā ir pārāk maz informācijas. Jau tuvākajās sēdēs gribēsim uzzināt vairāk.

Vai pats kā pedagogs, tēvs un politiķis atbalstāt agrākas skolas gaitas?

Ja bērniem ir iespēja pavadīt izglītības iestādē pilnu dienu, gulēt diendusu, ja mācības notiek vairāk rotaļu veidā, ja nav 40 minūtes jāsēž solā, tad daudz iebildumu nevarētu būt. Jau šobrīd daļa vecāku izmanto to, ka likums ļauj mācības skolā sākt arī sešos gados. Pēc reformas tāpat skolas gaitas varēs sākt gan sešos, gan septiņos gados. Tikai oficiālais skolas gaitu sākums likumā būs noteikts sešu gadu vecumā. Jau šobrīd piecgadīgie un sešgadīgie mācās, tikai tā ir pirmsskolas sagatavošana.

Esat vadījis pašvaldību, kurā ir arī mazas skoliņas. Vai iestāsieties par mazo skolu saglabāšanu?

1. līdz 4. klasei jābūt diezgan tuvu mājām, tāpēc šīs skolas jāsaglabā arī tad, ja tajās mācās vien daži desmiti bērnu. Ja skolēnu skaits ir zem 30, tad gan jāapsver iespēja vest bērnus uz kādu citu skolu. Vidusskolas klasēs toties ir svarīgi mācīties skolās, kur ir labi aprīkotas laboratorijas, modernas sporta zāles. Tas ir svarīgāk nekā skolas tuvums. Tāpēc šajā vecumā skolēni jau var braukt mācīties uz tālākām skolām un, ja nepieciešams, dzīvot skolas internātā. Lai celtu izglītības kvalitāti, vidusskolu skaits būs pakāpeniski jāsamazina.

Taču daļa pašvaldību pret to iebilst. Uzskata, ka pašvaldībai pašai ir tiesības lemt, cik mazu vai lielu skolu uzturēt.

Svarīgi, lai arī pašvaldību vadītāji objektīvi paraudzītos uz skolām. Ir kompleksi jāvērtē šo skolu izglītības kvalitāte. Nevar priecāties tikai par to, ka skolā mācās viens vai divi olimpiāžu uzvarētāji, ir jāskatās arī, kādi ir visu absolventu sasniegumi centralizētajos eksāmenos. Ir jāmaina tomēr likums, lai noteiktu minimālo skolēnu skaitu vidusskolās – gan lielajās pilsētās, gan citās pilsētās un novados.

Pirmdien parādījās interesanta ziņa, ka nu “Vienotība” gādās par to, lai valsts un pašvaldību skolas pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai latviešu valodā. Izglītības ministri, kas nākuši no “Vienotības”, līdz šim, šķiet, to neuzskatīja par prioritāti.

Tomēr soļi šajā virzienā jau ir sperti. Piemēram, valdība noteikusi, ka turpmāk pamatskolas un vidusskolas eksāmeni būs kārtojami tikai latviešu valodā. Es pats gan uzskatu, ka bilingvālās izglītības programmas jāsaglabā – ne tikai krievu, bet arī poļu, baltkrievu un citās mazākumtautību valodās. Mācīties tikai latviešu valodā, protams, ir iespējams, taču, ja tas tiks uzspiests, būs pretreakcija.

Tātad šajā ziņā “Vienotībā” saglabājas dažādi viedokļi?

Jā, šajā ziņā ir dažāda nostāja. Manu viedokli noteikti ietekmē tas, ka nāku no Latgales, kur sadzīvo dažādas mazākumtautības.

Šobrīd sabiedrība satraukta, ka nākotnē pamatskolu absolventiem varbūt vairs nebūs atsevišķs latviešu valodas eksāmens. Kā jūs vērtējat šādu iespēju?

Šajā jautājumā neesmu iedziļinājies, tāpēc labāk neatbildēšu. Katrā ziņā komisijā mēģināsim bieži aicināt un uzklausīt IZM pārstāvjus, lai gan mums, gan sabiedrībā būtu lielāka skaidrība par IZM plāniem.

Kādas vēl risināmas problēmas saskatāt izglītības nozarē?

Ir jāseko izglītības kvalitātei Latvijas augstskolās. Tā kā turpinās Eiropas struktūrfondu finansējuma ieplūdināšana augstskolās, tām ir iespēja iegādāties studijām, laboratorijas darbiem nepieciešamās tehnoloģijas, ir cerība, ka izglītības kvalitāte augstskolās uzlabosies. Tāpat par labu varētu nākt pakāpeniskais algu pieaugums augstskolās.

LA.lv