Foto – Zigmārs Rumka

Adamovičs vēlas Preiļus par labklājības salu 5

“Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis devās uz Preiļiem, kur tikās ar domes priekšsēdētāju, vienu no Latgales partijas vadītājiem ALDI ADAMOVIČU. Tobrīd preilietis vēl gaidīja Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumu, jo arī pats kandidēja no Reģionu apvienības.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Kādus tad mums vajadzēja ievēlēt Eiroparlamenta deputātus?


A. Adamovičs: – Paceļojot pa Eiropas valstīm, man jau nu šķiet, ka iepriekšējie Briseles parlamentārieši, Latvijas valdība un Saeima bišķiņ par maz uzmanības velta mūsu laukiem un reģioniem. Ne velti sūrojamies, ka zeme aizaug, cilvēki aizbrauc, bet palikušie mazā skaitā apmeklē velēšanas. Kā pašvaldības vadītājs esmu bijis un ticies ar briseliešiem. Un pat turienes eirokrāti nereti pauduši neizpratni, kāpēc Latvijas valdība tik maz ieklausās pašvaldību viedoklī. Pirmkārt, kas skar teritoriālo vienlīdzību un attīstību. Latviju uzskata par vienu reģionu ES, bet ļoti neviendabīgu. Cepuri nost Rīgas priekšā, tā sasniegusi Eiropas vidējo līmeni un puslīdz attīstās. Tas Rīgā. Bet mums? Polijā ir citāda politika – konkrēti finansējumi, ES naudas atbalsti tiek novirzīti atpalikušajiem reģioniem, tiem, kam neveicas ar attīstī­bu. Lai tos pavilktu aug­šup, dod apmēram 40% naudas, kamēr Latvijā atlicina vien 25%. Jāatzīst arī pārspīlējumi. Reizēm pārāk ātri gribam lepni dzīvot un uzreiz bagāti tikt. Dažiem skaisti izdodas, bet 90% – kā māk, tā maun. Tāpēc esmu iesaistījies politikā: man gribētos, lai nākotnē visa Latvija attīstās, nevis atsevišķas labklājības saliņas.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jūs taču neatteiksieties kandidēt arī uz Saeimu, kur viss notiek tuvāk, reālāk, saprotamāk nekā Briselē? Latgaliešu partijai ir tādi nolūki?


– Tādi mērķi ir. Vie­natnē nez vai pacelsim 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, tāpēc jāizšķiras, vai startēt kopā ar Reģionu apvienības partneriem vai slēgt līgumu par mūsu pārstāvību kādā no lielajām partijām. Mans personīgais viedoklis, ka vairāk sapasētu ar ZZS vai “Vienotību”. Abām partijām var pārmest, ko tās slikti darījušas, bet darīts ir, kaut gan “Vienotības” attieksme pret reģioniem nav bijusi īpaši labvēlīga. ZZS varbūt ir atsaucīgāki, itin kā no zemniekiem cēlušies, bet vai viņi tās idejas nes tālāk?

– “Lielie” taču jūs arī labprāt piesaistītu, spēkus papildinot?


– Jā, “Vienotības” pozīcijas Latgalē šobrīd ne tuvu nav stipras. Nu – ja viņi uztic mūsu partijai Latgalē saimniekot, tad vēlēšanu rezultāts iespējams labāks. Mums, protams, ļoti no svara vienas valsts valodas pastāvēšana, valsts nedalāmība, taču nacionālos jautājumos īpaši necenšamies cilāt “karstās” lietas. Gan partijā, gan Latgales novadā strādā un dzīvo dažādu tautību ļaudis, kāds nu te ir tas nacionālais sastāvs.

– Uz cik lielu “spēku” Latgales partija cerētu, ja latgalieši Saeimas vēlēšanās jums atdotu balsis?


– Minimāli 3 – 4 vietas. Varbūt pieticīgi, bet reāli, jo no Latgales 16 deputātu mandātus iepriekš uz pusēm sadalīja piekrišana “Saskaņas centram” un latviskajām partijām. Ir latgalieši, kas tur nacionālo kanti, ir Zemnieksavienības atbalstītāji, kas balsos, kā līdz šim balsojuši. Interesantākas pārvērtības var gadīties krievvalodīgo pilsoņu pusē, jo “SC” ir parādījušies konkurenti – Latgalē Mirskis, arī Rubika sociālisti, Ždanokas partija. Redzēs, kā būs, man liekas, ka monolītais elektorāts drusku ir pašķēlies.

Reklāma
Reklāma

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT