Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. augusts, 2015
Drukāt

Agrita Krieviņa savas rotas atrada pļavā

Foto-Andris OzoliņšFoto-Andris Ozoliņš

“Ar aroda mākslu man neviens ģimenē neuzbāzās. Tā tur vienkārši bija. Māte man brīnišķīgi šuva un modelēja. Bērnībā viņa man šķita pati labākā šuvēja pasaulē. Vectēvs prata no klūgām pīt grozus un septiņu gadu vecumā arī man iemācīja tādu nopīt. Toties tēvs, atgriezies no Sibīrijas, kādu laiku strādāja kurpnieka darbnīcā,” stāsta ādas māk­slinieciskās apstrādes meistare un Rīgas Tehniskās universitātes lektore Agrita Krieviņa.

Kurpnieka meitai ādas lelles

Meitenei ļoti patika teātris un viņa iestājās Rīgas pionieru pils Leļļu teātra studijā, astoņpadsmit gados pat kļuva par tās vadītāju. Sekoja mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļā pie pasniedzēja Valda Treija. Pēc mācībām Agrita pabeidza mākslinieciskās kon­struēšanas vakara kursus Latvijas Mākslas akadēmijā un tad jau drīz pieteicās pirmā meitiņa. Nācās padomāt, kā mājās piestrādāt. Strādājot Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, vajadzēja zīmēt etiķetes. Limonādes un mencu aknu etiķetes bija laba grafiskā skola. Bērnu periodu materiāli palīdzēja izvilkt arī zīmuļi. Tajos laikos vēl no koka zara veidoti zīmuļi bija retums, tos gatavojot, varēja kaut ko nopelnīt.

No lellēm ziedos

Kad māksliniece sāka apstrādāt ādu, viņa visu darīja saviem spēkiem – pati sameklēja materiālus un instrumentus, pati gatavoja un pati pārdeva. Drīz viņa saņēma meistara diplomu Amatniecības kamerā. Strādāja par ādas leļļu gatavotāju leļļu salonā “Paija”.

“Kad ādu piegriež un sašuj, izskats ir viens. Kad lelli pakāpeniski sāk piebāzt ar pildījumu, tā iegūst “miesu” un atdzīvojas. Āda kā materiāls nav vienmērīga, vietām tā ir mīkstāka, vietām stingrāka. Lellīte neiznāk pilnīgi simetriska, bet viegli asimetriska, kas tai piešķir īpašu burvību,” smaida Agrita.

Senie apavi pie Agritas atnāca, pateicoties 3×3 kustībai. 1997. gadā pasaules latviešu 3×3 nometne notika Gaujienā. Tās vadītāja Inese Krūmiņa viņu uzaicināja vadīt ādas darbu ievirzi un nodemonstrēt, kā tiek radīti senie apavi. Kopš tā laika ir vadīti seno apavu un pastalu kursi vairāk nekā trīsdesmit 3×3 saietos. Meistare sāka ar arheologu zīmējumu izpēti, tad sāka apavus taisīt un pielaikot savai kājai. Vēsturiskos apavus var gatavot uz liestes un arī bez liestes. Meistare parasti tos taisa bez liestes. Šobrīd māksliniece māca to darināšanu, demonstrējot paraugus un izgatavošanas tehniku.

“Senie apavi man vispirms ir pētniecība, tikai pēc tam bizness. Galvenais, ko es varu sabiedrībai dot, – apkopot zināšanas un nodot tās citiem,” teic Agrita.

Pirms pusotra gada bija iespēja iepazīties ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fondos esošajiem apavu krājumiem. Pētījumu rezultātā radās personālizstāde “Senie Rīgas apavi 21. gs. kājām” Rīgā tautastērpu centrā “Senā klēts” 2014. gada maijā.

“Darbi paši mani sameklēja. Sākumā dzīvoju ļoti pieticīgi. Kaut kur ap 2000. gadu cilvēki sāka paši zvanīt un prasīt, vai es nevaru ko izgatavot. Šobrīd grūti visus pasūtījumus izpildīt,” rezumē Agrita.

Meistarstiķis

Agritai vienmēr ir patikušas pļavas puķes. Viņa ir tās pētījusi un viņai ir neskaitāmas augu detaļu un mezglu fotogrāfijas. Šis svaigais iespaids, dzīva pļava un meitene ar Jāņu zālēm rokās nelika mieru un prasījās kaut kā izlauzties. Tā tapa vasaras pļavai veltītu rotu sērija. Tādas rotas ir tikai Agritai. Košie toņi pārsteidzoši labi imitē dzīvu zaļumu. Smalkāk ieskatoties, redzami bezgala daudzi no dabas skatīti elementi – mezgliņi, ziediņi, lapu savijumi. Īpaši labi auskari un kaklarotas izskatās valkājot, kad kustības un vējš tos vēl vairāk atdzīvina.

“Dažreiz man jautā, kāpēc es to visu daru? Man patīk strādāt vai, kā latviski saka, man niez nagi. Piedevām rokdarbi ir kā meditācija – kamēr rokas kustas, domas dara savu. Vēl jāatceras, ka darbošanās ar ādu ir ļoti pretrunīga lieta. Āda ir svēts materiāls, tās lietošana vienmēr saistīta ar dzīvības atņemšanu. Tāpēc saviem audzēkņiem un arī citiem iesaku ādu lietot tikai tad, ja nav iespējami citi alternatīvi materiāli. Pret šo materiālu jāizturas ar cieņu un to nedrīkst lieki izniekot,” stāsta meistare.

VĒRTĒJUMS

Gleznotāja Linda Lūse, mākslas galerijas “Istaba” īpašniece: “Agrita Krieviņa darbojas laukā, kas it kā pieskaitāms rokdarbu un lietišķās mākslas nozarei, taču viņas darbos ieliktais saturs tos noteikti vienmēr paceļ virs šā iežogojuma. Viņas ar bērnišķīgu aizrautību veidotos darbus raksturo spoža un asprātīga ideja, kas apvienojas ar apbrīnojamu tehnisko izpildījumu. Tiem raksturīgs arī naivums un sirsnība, kā arī tēlainība, virtuozitāte, tehnikas un materiālu pārvaldīšana, ko visu saliedē augsta profesionalitāte. Uzskatu Agritu par ģeniālu, esmu sajūsmā par viņas dedzību, nemitīgi aizraujoties ar jaunām idejām.”

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+