Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
16. februāris, 2015
Drukāt

Ādažu bāzē svinīgā ceremonijā atcerēsies BALTBAT izveides 20.gadadienu

Foto - LETAFoto - LETA

Ādažu bāzē svinīgā pasākumā trešdien, 18. februārī, atcerēsies triju Baltijas valstu kopējās vienības – Baltijas miera uzturēšanas bataljona (BALTBAT) – izveides 20.gadadienu, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un NATO Apvienoto spēku pavēlniecības štāba Brunsumā komandieris ģenerālis Hanss Lotārs Domroze, kā arī Lietuvas Bruņoto spēku un Igaunijas Aizsardzības spēku pārstāvji un vienībā dienējušie karavīri.

AM klāsta, ka 1993.gadā, Krievijas Federācijas karaspēkam vēl atrodoties Latvijas teritorijā, starp trim Baltijas valstīm dzima ideja izveidot kopīgu vienību, kas būtu spējīga piedalīties miera uzturēšanas operācijās. 1993.gada 19.novembrī pirmajā Baltijas valstu aizsardzības un bruņoto spēku komandieru tikšanās laikā komandieri vienojās par regulāru tikšanos komandieru līmenī, kā arī nolēma veidot kopīgu bataljona līmeņa vienību.

Baltijas valstu komandieru ideja sāka materializēties 1994.gada sākumā, kad Latvija pirmo reizi pauda savu stratēģisko mērķi — integrēties transatlantiskajā drošības sabiedrībā. Savukārt 3.jūnijā Baltijas valstu, Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas aizsardzības ministri, tiekoties Visbijā (Zviedrijā), parakstīja vienošanās memorandu par Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu sadarbību Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveidē.

1995.gada 8.februārī Ādažu bāzē, piedaloties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentiem, ārlietu un aizsardzības ministriem, oficiāli atklāja Baltijas miera uzturēšanas bataljonu. Vienībai pasniedza tās karogu, un šis datums tiek uzskatīts par BALTBAT dibināšanas dienu.

BALTBAT izvirzīja vairākus uzdevumus, no kuriem viens bija gatavot Baltijas valstu kājnieku vienību bataljona līmenī dalībai starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās. Tāpat tam bija jāsekmē reģionālā stabilitāte un jāstiprina Baltijas valstu bruņoto spēku vienību operacionālo sadarbība, pārņemot rietumvalstu pieredzi Baltijas valstu bruņotajos spēkos.

1998.gadā, mainoties militārā projekta uzdevumiem, vienība mainīja darbības veidu un turpināja attīstīties, lai kļūtu par motorizētu vieglo kājnieku bataljonu ar spēju piedalīties miera atbalsta operācijās. Turklāt bataljona apmācības procesos pievērsa lielāku uzmanību dažādu līmeņu štāba virsnieku sagatavošanai un apmācībai, kā arī centieniem radīt vienotu Baltijas militāro doktrīnu.

Lai arī BALTBAT kā vienība netika uz operāciju rajonu, visas apakšvienības un bataljona kontingenti ar Dānijas atbalstu ieguva vērtīgu, iespējams, pat labāku pieredzi, darbojoties NATO vadītajās operācijās Bosnijā un Hercegovinā. Gūtā pieredze palīdzēja Baltijā radīt apmācību sistēmu un izveidot mācību centrus, kuri nodrošināja un īstenoja karavīru un vienību sagatavošanu dalībai starptautiskajās operācijās.

AM norāda, ka BALTBAT Latvijas rota bija pirmā profesionālā vienība Latvijā, kas vēlāk kļuva par pamatu pirmā profesionālā bataljona izveidei un vispārējai pārejai uz profesionālo dienestu. Veidojot profesionālo militāro dienestu, bija jādomā arī par izmaiņām likumdošanā, par finansējumu, apmācību un karjeras sistēmu, kā arī sadzīviska un administratīva rakstura jautājumiem, kuri attiecināmi uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem.

Bataljons pārtrauca savu darbību 2003.gada 26.septembrī. Viens no likvidācijas galvenajiem iemesliem bija saņemtais uzaicinājums iestāties NATO, turklāt bataljona pastāvīga uzturēšana un pilnveidošana prasīja lielus resursus, it sevišķi cilvēku resursus, lai sekmīgi īstenotu integrācijas procesu NATO. Latvijas kontingenta karavīri virsnieki un instruktori pārgāja uz citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām un štābiem.

Kopumā BALTBAT projekts gan Latvijai, gan arī pārējām Baltijas valstīm kalpoja kā pamats sadarbībai ar Rietumiem un integrācijas procesam NATO. Balstoties uz šo pieredzi, tika attīstīti un radīti citi Baltijas mi­litārās sadarbības projekti, proti, BALTRON, BALTNET un BALTDEFCOL, kuri funkcionē arī šobrīd. Projekts kopumā deva iespēju iegūt reālu pieredzi starptautiskajās operācijās, kas radīja priekšnosacī­jumus gan ap­gādes un nodrošinājuma, gan apmācības, gan arī karjeras plānošanas sistēmu adaptēšanā un standartizācijā.

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+