Administratīvajā kodeksā paredzētais sods par Latvijas karoga nepacelšanu pie mājas neatbilst Satversmei 18
Satversmes tiesa (ST) ceturtdien nospriedusi, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) normā ietvertais ierobežojums tiktāl, cik tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, nav samērīgs un neatbilst Satversmes pantam par vārda brīvību, aģentūru BNS informēja ST pārstāve Līna Kovalevska.
“Pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie dzīvojamām ēkām stiprina valstisko apziņu. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos,” atzina Kovalevska.
ST arī vērsa uzmanību tam, ka sods par karoga nenovietošanu pie fiziskām personām piederošām dzīvojamām ēkām maina pamattiesību ierobežojuma juridisko dabu. Tādēļ pastāv pamatota iespējamība, ka valsts karogs tiek novietots noteiktā soda dēļ, nevis atceroties Latvijas valstij nozīmīgos vēsturiskos notikumus.
“Valstiskās apziņas veidošanās sekmējama atbilstoši demokrātiskas valsts principiem. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos”, teikts ST spriedumā.
Tāpat spriedumā pausta atziņa, ka, ja likumdevējs nosaka ar vārda brīvības negatīvā aspekta ierobežojumu saistītu administratīvo sodu, tam šāda rīcība pietiekami jāpamato.
“ST norādīja, ka no lietas materiāliem nav gūstama pārliecība, ka attiecībā uz apstrīdēto APK normu Saeima būtu pietiekami pamatojusi izņēmuma gadījuma esamību demokrātiskā sabiedrībā pašreiz,” pastāstīja Kovalevska.
Tāpat ST paudusi atziņu, ka “demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama soda paredzēšana par viedokļa nepaušanu.”
Tādējādi ST atzina, ka apstrīdētajā APK normā ietvertais ierobežojums tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, nav samērīgs un neatbilst Satversmei.
Kovalevska arī skaidroja, ka par APK normas neievērošanu par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos, kā arī par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu.
Savukārt APK noma par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, nosaka, ka tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods līdz četrdesmit euro.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par pienākumu svētku un sēru dienās izkārt karogu.
Lieta 7.janvārī ierosināta pēc Solvitas Olsenas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņai piemērota administratīvā atbildība par karoga neizkāršanu likumā noteiktajā dienā.
Olsena uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj viņas tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvībā ietilpstot ne vien verbāli izteiksmes veidi, bet arī tādi personas izteiksmes veidi, kas nodod informāciju neverbāli.
Valsts karogu privātpersona lietojot tad, kad tai ir vēlme paust savus uzskatus par valsts notikumiem. Karoga lietošana kā obligāts pienākums nenodrošinot personas tiesības izvēlēties vai paust savus uzskatus, kā to darīt un kad to darīt, skaidrojusi iesniedzēja.
