Advokāte skaidro, kāpēc Vaškeviču nevar iesaistīt tiesas procesā 0
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences rezīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.
Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes.
Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.
Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.
Prokurors lūdza tiesai pievienot lietas materiāliem dokumentus par savulaik sprādzienā cietušā Vaškeviča veselības stāvokli, bet tiesa šo jautājumu atstāja atklātu.
Pēc tiesas sēdes prokurors žurnālistiem no komentāriem atturējās. Advokāte Kvjatkovska žurnālistiem skaidroja, ka pēc uzstājīgiem Latvijas puses lūgumiem Vaškevičam Austrijā esot veiktas trīs tiesu medicīniskās ekspertīzes, kurās faktiski esot secināts, ka savulaik pret viņu vērsto uzbrukumu dēļ Vaškeviča veselības stāvoklis neļaujot klientam patlaban piespiedu kārtā būt iesaistītam kriminālprocesā.
“Tas nebūt nenozīmē to, ka viņš zaudējis rīcībspēju, taču eksperti atzinuši, ka viņš šobrīd nevar piespiedu kārtā tikt apcietināts, atvests uz Latviju.
Austrija šos faktus atzinusi par spēkā esošiem un atteica viņa izdošanu Latvijai,” norādīja advokāte.
Advokāte nevarot komentēt, vai apsūdzētais ir gatavs piedalīties tiesas procesā, izmantojot videokonferenci. “Kā mēs redzējam šodien tiesas sēdē, tad videokonference nenotika tehnisku iemeslu dēļ. Paskatīsimies, kas notiks 30.novembrī,” piebilda advokāte.
Lūgta precizēt, vai saskaņā ar ekspertu atzinumiem viņš tiesas procesā var piedalīties videokonferences režīmā, advokāte atbildēja: “Eksperti saka, ka viņa veselības stāvoklis ir tāds, ka piespiedu kārtā viņš nevar būt iesaistīts tiesas procesā.”
Advokāte atgādināja, ka saskaņā ar likumu tiesas procesos apsūdzētā pratināšana sākumā nenotiek, bet gan vispirms tiek pratināti liecinieki un veiktas citas darbības.
Advokāte nekomentēja, vai Vaškevičs patlaban uzturas kādā no Austrijas klīnikām vai dzīvoklī. “Viņa veselības stāvoklis pārbaudīts šogad jūnijā. Posttraumatiskā sindroma dēļ, pateicoties pret viņu vērstām darbībām, viņš nevar būt piespiedu kārtā transportēts vai iesaistīts tiesas procesos,” jau pateikto frāzi vēlreiz atkārtoja advokāte.
Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļdošanu kādai tā brīža Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.
Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka minētais kriminālprocess tika sākts pēc Kravaļa iesnieguma.
Vaškevičam tika piemēroti trīs citi drošības līdzekļi – aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kur toreiz, pēc viņa advokātes Kvjatkovskas teiktā, spēji esot pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, tādēļ esot bijusi nepieciešama akūta operācija un pēc tam – ārstēšanās. Tobrīd tiesā viņa krimināllietā par kukuļošanu tiesvedība tika apturēta.
Pērn Austrijas prokuratūra aģentūrai LETA paziņoja, ka Vaškeviča izdošana uz Latviju nav iespējama, jo viņa veselības stāvoklis izslēdzot jebkāda veida transportēšanu.
TV3 raidījums “Nekā personīga” gan tika vēstījis, ka apgalvojumi par Vaškeviča it kā silkto veselības stāvokli varētu būt meli, jo bijušā likumsarga aizstāvībai paredzētās filmas “Neērtais Vaškevičs. Uzbrukums valstij” veidotāji redzējuši, ka viņš tēlo.
“Nekā personīga” savulaik vēstīja, ka Vaškeviča aizstāvībai tapušās filmas “melnie” materiāli rāda, ka liela daļa ekspertu runā no priekšā uzrakstītiem tekstiem un Austrijas ārsts Davids Visoki patiesībā ir Vaškeviča ģimenes draugs. Piemēram, melnajos materiālos ir kadri, kā Vaškeviča dzīvesbiedre Ināra Vilkaste palīdz Vaškevičam iekārtoties ratiņkrēslā. Vaškevičs nerunā, bet sazinās ar zīmēm, savukārt fonā dzirdama filmēšanas grupa, kas liek epizodi vairākkārt pārfilmēt, jo Vaškevičs kustas pārāk ātri un pārāk patstāvīgi. Kādā epizodē Vaškevičs brīvi pieceļas no ratiņkrēsla, lai aizvērtu durvis, lai arī iepriekš viņam it kā bijusi palīdzība, lai iesēstos krēslā.
Latvijas prokuratūrā pēc “Nekā personīga” sižeta paziņoja, ka sižetā minēto ņems vērā kā situāciju raksturojošu papildu informāciju, taču jau iepriekš prokuratūra bija ieguvusi pierādījumus tam, ka Vaškevičs kavējis kriminālprocesa virzību, tostarp, atrodoties vēl Latvijā.
2007.gadā toreizējais Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vaškevičs cieta noziedznieku sarīkotā sprādzienā. Spridzeklis bija novietots zem Vaškeviča automašīnas.
