Mobilā versija
+5.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
19. februāris, 2017
Drukāt

Advokāts: Administratoru darbības tiesiskuma uzraudzība nav efektīva (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Māris Sprūds.

Maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskuma uzraudzība sevi ir pierādījusi kā neefektīvu tiesību institūtu, tā par Augstākā tiesas (AT) spriesto pēc Ģenerālprokuratūras protesta skatīšanas par lēmumu pasludināt TAP uzņēmumam “Peltes īpašumi” un izbeigt maksātnespējas lietu pauda zvērināts advokāts Indulis Balmaks.

Kā ziņots, AT Civillietu departaments šonedēļ skatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.jūlija lēmumu, ar kuru apmierināts “Peltes īpašumu” TAP pieteikums pēc tās maksātnespējas procesa pasludināšanas. AT lēmumu nemainīja.

Advokāts, kurš pārstāv uzņēmuma bijušās amatpersonas intereses, norāda, ka var pievienoties AT norādei, par ko viņam aizdomas jau bija no paša sākuma, tas ir, par to, ka 2014.gada beigās Maksātnespējas administrācijas (MNA) toreizējais direktors Ervīns Ābele faktiski paglāba uzņēmuma administratoru Māri Sprūdu no atbildības par izdarīto.

Konstatējot būtiskus pārkāpumus “Peltes īpašumu” maksātnespējas lietā un ar administratoru saistīto personu “sistemātisku” iesaistīšanu šajā procesā, Ābelem bija jāsniedz pieteikums tiesā par Sprūda atcelšanu no šī procesa. “To Ābele nedarīja, bet tā vietā pieņēma savdabīgu lēmumu par Sprūda pienākumu paziņot tiesai, ka viņš nedrīkst būt administrators,” pauž Balmaks.

Pēc viņa domām, šāda situācija savukārt deva iespēju negodprātīgā veidā, pasludinot TAP, iecelt jaunu administratoru, pirms tiesa lēma par Sprūda atcelšanu, kas varētu nozīmēt pat viņa sertifikāta zaudēšanu. “Toreiz AT, atceļot attiecīgo tiesu lēmumu, norādīja, ka vērtējams, vai tādā veidā netiek apieta administratoru uzraudzības likumiskā kārtība,” pauž advokāts.

“Piekrītot, ka MNA ir pieļāvusi rupjas kļūdas administratora uzraudzībā konkrētajā procesā, tomēr uzskatu, ka AT konkrētajā gadījumā varēja darīt vairāk, lai novērstu šo kļūdu sekas,” tā uzskata Balmaks, piebilstot, ka šis iznākums faktiski apliecina, ka administratoru darbības tiesiskuma uzraudzība sevi ir pierādījusi kā neefektīvu tiesību institūtu un tieši tas, nevis nepilnīgas likuma normas, arī ir galvenais cēlonis problēmām maksātnespējas jomā Latvijā.

Jau ziņots, ka, izvērtējot virsprokurora protestā norādītos argumentus, AT norādīja, ka TAP ir divi mērķi, tas ir, veicināt maksātnespējīgā subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt viņa kreditoru kopuma intereses. Turklāt TAP īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku un viņa kreditoriem par tiesiskajiem pasākumiem parādnieka maksātspējas atjaunošanai. AT, pamatojoties uz lietas materiāliem, secināja, ka konkrētajā lietā parādnieks un viņa vienīgais kreditors ir vienojušies par likumā paredzēto tiesisko pasākumu parādnieka maksātspējas atjaunošanai. Atbilstošā likuma norma paredz iespēju kreditora prasījumus pret parādnieku ieguldīt parādnieka pamatkapitālā, tādējādi aizstājot tos ar parādnieka kapitāldaļām.

Atstājot tiesas lēmumu par TAP pasludināšanu negrozītu, AT rezumēja, ka situācijā, kad, kā tas izriet no lietas materiāliem, maksātspējas atjaunošanas risinājums faktiski jau ir īstenots un uzņēmumam vairs nav nenokārtotu saistību pret kreditoriem, nav pamatoti atcelt tiesas lēmumu, ar kuru šāds risinājums ir apstiprināts. Tiesa uzsvēra, ka TAP, kā tas arī atzīts tiesību doktrīnā, ir parādnieka pēdējā iespēja atjaunot maksātspēju. Maksātspējas atjaunošana pati par sevi nenozīmē, ka konkrētais uzņēmums spēs veiksmīgi atgriezties komercvidē kā dzīvotspējīgs uzņēmums, taču alternatīvais risinājums, proti, maksātnespējas procesa turpināšana, savukārt, noteikti nozīmētu virzību uz uzņēmuma likvidāciju, secināja tiesa.

Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratora darbības tiesiskuma kontroli AT norādīja uz MNA kā uzraugošās institūcijas īpašo lomu. Tiesa uzsvēra, ka, ja MNA 2014.gada decembrī konstatētos pārkāpumus administratora Sprūda rīcībā uzskatīja par būtiskiem, proti, tādiem, kas liecina par to, ka administrators nenodrošina uzņēmuma maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi, nav izskaidrojuma, kādēļ tā ar pieteikumu par administratora atcelšanu tiesā vērsās tikai 2016.gada 19.jūlijā, tas ir, vairāk nekā pusotru gadu pēc tam, kad pārkāpumi konstatēti.

Iepriekš vēstīts, ka šajā lietā MNA pērn 18.jūlijā iesniedza tiesā pieteikumu par administratora Sprūda atcelšanu no “Peltes īpašumu” maksātnespējas procesa. 25.jūlijā tiesa atteicās pieņemt minēto pieteikumu, jo 20.jūlijā tiesa apmierināja “Peltes īpašumu” parādnieka pārstāvja pieteikumu par ārpustiesas TAP pasludināšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

LETA jau ziņoja, ka jau iepriekš AT Civillietu departaments pēc protesta atcēla Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu, kurā cita starpā tiesnese atteicās izlemt jautājumu par maksātnespējas procesa administratora Sprūda atcelšanu no plaši izskanējušā “Peltes īpašumu” procesa.

AT Civillietu departaments lēmumā atsaucas uz MNA lēmumu par Sprūda rīcības pārbaudes rezultātiem “Peltes īpašumu” maksātnespējas procesā, kur tika konstatēts apstākļu kopums par “sistemātisku ar administratoru saistītu personu iesaistīšanos uzņēmuma maksātnespējas procesa vadīšanā”. Tāpat administrācija vērsa uzmanību uz Sprūda rīcību, sasaucot kreditoru sapulci, lai lemtu par viņa atcelšanas ierosināšanu, pirms pabeigta viņa darbības pārbaude.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš plaši izskanēja “Peltes īpašumu” lieta – uzņēmums bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums “Velven limited” lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljona eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret “Peltes īpašumiem” cedēja bijušajam nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim. Patlaban šī procesa dēļ saistībā ar Lūša darbībām notiek kriminālizmeklēšana par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas lielā apmērā un dokumentu viltošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Suņēdājs atvēris muti

Draugiem Facebook Twitter Google+