Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. decembris, 2015
Drukāt

Advokāts: Tiesnesei ir vēsturiska iespēja nostāties Zolitūdes traģēdijas cietušo pusē (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Advokāts Aldis Gobzems

Tiesnese Ilze Ošiņa patlaban ir vēsturiskas izvēles priekšā – viņai ir iespēja nostāties Zolitūdes traģēdijas cietušo pusē, laužot iesūnojušo un Latvijā pastāvošo postpadomju izpratni un praksi par cilvēku, kura dzīvība ir grašu vērta, savā Zolitūdes traģēdijas civillietas debašu runā izteicās prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems.

Advokāts sacīja, ka šo divu tiesāšanās gadu laikā pārdzīvotais un redzētais gan viņam kā advokātam, gan viņa klientiem liek nelolot ilūzijas par rezultātu šajā tiesu instancē, jo tur, viņuprāt, “viss jau tāpat ir skaidrs”. Gobzems norādīja, ka netēlos mākslīgu laipnību un būs tikpat tiešs un skarbs, cik “tieši un skarbi Zolitūdes traģēdija skāra viņa klientus”.

Viņš pauda, ka tiesnese Ošiņa patlaban ir vēsturiskas izvēles priekšā, jo, lai arī kāds būtu viņas spriedums, tas tik un tā kļūs par Latvijas tieslietu vēstures būtisku daļu, jo būs pirmais šīs milzīgās Latvijas iedzīvotāju traģēdijas kompensāciju lietās.

Gobzems savā runā arī pauda, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas Līgas Blūmiņas ģimenei šī lieta, aizstāvot vienu no atbildētājiem, ienes dzīves laikā neiztērējamu kapitālu – proti, advokāts atgādināja situāciju, ka Blūmiņa uz darbu brauca ar sava dzīvesdrauga automašīnu, lai gan viņas dzīvesbiedrs Aivars Blūmiņš strādā vienā advokātu birojā ar lietas dalībnieka “Homburg Zolitūde” pārstāvi Lauri Rasnaču.

“Jums, godātā tiesnese, šī ir vēsturiska iespēja nostāties Zolitūdes traģēdijas cietušo pusē. Jums ar savu spriedumu ir iespēja lauzt iesūnojušo un pie mums Latvijā pastāvošo postpadomju izpratni un praksi par cilvēku, kura dzīvība ir grašu vērta. Jums ir iespēja taisīt spriedumu, ar kuru cilvēks mūsu valstī tiek atzīts par īpaši sargājamu un īpaši dārgu. Par cilvēku kā būtiskāko aktīvu tiesiskajās un personiskajās attiecībās,” debatēs uzsvēra advokāts.

Pēc advokāta paustā, “Maxima” izpratni par sociālo atbildību un cilvēku drošību vislabāk raksturo divi fakti – traģēdijas dienā “Maxima” signalizācija tika atslēgta 37 reizes, kā arī, pēc “Maxima” darbinieku liecībām, īsi pirms lielveikala sabrukšanas tika iztukšotas “Maxima” lielveikala kases, advokātam skaidrojot, ka “sociāli atbildīgs uzņēmums pasteidzas iztīrīt kases, pirms parūpējas par cilvēkiem un to drošību”, bet tas viņu nepārsteidzot. “Maxima” peļņa tika vērtēta augstāk par cilvēku veselības un drošības interesi, tā norādīja advokāts.

Gobzems atgādināja, ka tiesnese Ošiņa iepriekš izteicās, ka pirmšķietami šī prasība varētu tikt apmierināta aptuveni 28 000 eiro robežās – ja tā, tad tas būšot netaisnīgi un acīmredzami par labu atbildētājiem. “Tā kā jau pašlaik uzskatāms, ka minētais tiesas process ilgst nesamērīgi ilgi, tas maniem klientiem rada papildu kaitējumu, turpinot jau tā radīto netaisnību. Šis process un tā ilgums, tajā patērētās darba stundas un tehniskie izdevumi ir mērāmi desmitos tūkstošu eiro – summā, ko nekad šajā lietā nebūs iespējams atgūt un kas tāds nieks vien ir iepretim tiem simtu tūkstošu un pat miljonu budžetiem juridiskajos un sabiedrisko attiecību jautājumos pēdējo divu gadu laikā, kas tikuši tērēti atbildētāju aizstāvībai,” pauda prasītāju pārstāvis.

“Attaisnojot “Maxima”, “Homburg Zolitūde” un “Tineo” šajā lietā vai cietušo labā piedzenot cilvēka dzīvības vērtību pazemojošu un postpadomju domāšanas līmenim atbilstošu kompensācijas summu, tiesnese faktiski atzīs, ka “Maxima” bija tiesības 37 reizes atslēgt signalizāciju, vispirms neparūpējoties par cilvēku, ka gūt peļņu būvlaukumā par katru cenu, kaut pār cilvēku līķiem, nav nekas īpaši un bargi nosodāms, ka “Maxima” par savu “sociāli atbildīgo” attieksmi nav jāatbild samērīgi ar saviem ienākumiem, ka “Homburg Zolitūde” un “Tineo” piederoša lieta var radīt kaitējumu nevainīgiem ēkas apmeklētājiem tikai tāpēc, ka minētās kompānijas gribēja ātrāk nopelnīt,” skaidrots debašu runā.

Gobzems rezumēja, ka gadījumā, ja spriedums šajā lietā būs atbildētājiem labvēlīgs, tostarp ar maigām sankcijām pret šiem atbildētājiem, tad būs pamats uzskatīt, ka tiesnese faktiski atzīst, ka tādējādi “Maxima”, “Homburg Zolitūde” un “Tineo” bija tiesības atņemt 54 cilvēku dzīvības.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā tiesa noraidīja pieteikumu apķīlāt SIA “Maxima Latvija” kustamo mantu – tiesā tika lūgts apķīlāt “Maxima” kustamo mantu viena miljona eiro apmērā. Savukārt vēl iepriekš tiesa atstāja negrozītu lēmumu, ar kuru vienā no Zolitūdes traģēdijas lietām bija noraidīts lūgums par skaidrās naudas apķīlāšanu diviem atbildētājiem. Prasītāji bija pārsūdzējuši tiesas 30.oktobra lēmumu, kad tiesa bija daļēji apmierinājusi prasītāju pieteikumu, lemjot apķīlāt SIA “Tineo” un SIA “Homburg Zolitude” kustamo mantu. Tiesa noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro. Tāpat tiesa nolēma ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi zemesgrāmatā domājamām daļām no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20, kas reģistrēta uz “Homburg Zolitude” vārda. Lēmums par prasības nodrošināšanu bija izpildāms nekavējoties, un tas daļā par prasības nodrošināšanu nebija pārsūdzams.

Prasītāji tiesai lūdza apķīlāt “Tineo” un “Homburg” piederošo kustamo un nekustamo mantu, skaidru naudu, kā arī aizliegt uzņēmumiem veikt maksājumus trešajām personām, kuras nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu.

Tiek norādīts, ka minētais prasības nodrošinājums nosakāms viena miljona eiro apmērā.

Savukārt vēl iepriekš lietā tika pieteikts lūgums kā trešās personas pieaicināt iepriekšējos atbildētājus – būvnieku “Re&Re”, Rīgas domi, arhitektu firmu “Kubs” un “HND Grupu” -, pret kuriem tiesvedība septembrī tika izbeigta, un Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu apmierināja. To pieteica visi trīs atbildētāji, pret kuriem prasība tika uzturēta, – SIA “Maxima Latvija”, “Homburg Zolitude” un “Tineo”.

Zolitūdē, 2013.gada 21.novembrī iebrūkot veikala “Maxima” griestiem, gāja boja 54 cilvēki.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kurš tad te tas cietušais? Atbildēt

    Ja jau advokāts cenšas nostādīt tiesu pret likumu, tad tāds būtu no advokatūras jāpadzen.

  2. Tās acis ir gan łoti inteligentas bet tie vaigi un tas zods….. Nu gan, ko tie saka….

  3. Lielās cerībās piepildīt “honorāros” milzīgu naudas maisu. Un kamdēł gan nē? Dzirdēts, ka par pliku velti jau nestradā. Vai tad te ir kāds “pro bono” darijums?

  4. Pēc šāda paziņojuma ,tiesnesei jāatsakās no lietas ,tiesnese paklaujas tikai likumam.

  5. ir jābūt tik un vienigi likuma pusē, neviss jāļaujas linča tiesu gribošu advokātu vēlmēm

Draugiem Facebook Twitter Google+