Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. aprīlis, 2014
Drukāt

Afganistāna ceļā uz pirmo demokrātisko varas maiņu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Par spīti talibu kaujinieku draudiem sarīkot uzbrukumus, Afganistānā sekmīgi aizvadīta prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tajā piedalījies negaidīti liels cilvēku skaits. Dažos vēlēšanu iecirkņos pat aptrūkušies biļeteni, un lielā balsotgribētāju skaita dēļ iecirkņu darbs ticis pagarināts par vienu stundu. Tiesa, pagaidām nav zināms, kurš no vēlēšanās startējušajiem astoņiem kandidātiem uz prezidenta amatu ir saņēmis lielāko atbalstu. Galīgie rezultāti no visiem Afganistānas vēlēšanu iecirkņiem tiks apkopoti sešu nedēļu laikā. Pirmos rezultātus gan varētu uzzināt jau aprīļa beigās, informē ziņu aģentūra “Reuters”.

Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta aizritējusi ārkārtīgi stingros drošības pasākumos. Raidsabiedrība “CNN” informē, ka Afganistānas galvaspilsētā Kabulā vēlēšanu dienā cilvēkiem bija aizliegts ielu malās atstāt savas automašīnas. Tāpat galvaspilsētas ielās ik pēc simt metriem atradās policijas kontrolpunkts, kas pārmeklēja katru automašīnu. Vēlēšanu iecirkņos gan vīrieši un sievietes, gan bērni varēja ieiet tikai pēc tam, kad viņus bija pārmeklējuši afgāņu drošības sargi.

Afganistānas politiskie darbinieki norāda, ka vēlēšanas ir vēsturisks brīdis, jo tas iezīmē pirmo demokrātisko varas maiņu Afganistānā. Šogad beidzas līdzšinējā prezidenta Hamida Karzaja otrais prezidentūras termiņš, un viņam saskaņā ar valsts konstitūciju vairs nav atļauts kļūt par valsts vadītāju. Par vienu no galvenajiem favorītiem tiek uzskatīts bijušais Afganistānas ārlietu ministrs Zalmajs Rasuls, kuram atbalstu paudis arī Karzaja brālis Kajums. Galveno pretendentu vidū ir arī Pasaules bankas bijušais darbinieks Ašrafs Hani un opozīcijas kandidāts Abdulla Abdulla, kurš kandidēja arī 2009. gada vēlēšanās. Par ietekmīgu kandidātu tiek uzskatīs arī džihādists un radikālā islāma pētnieks Abdula Rabs Rasuls Saijafs. Ja nevienam no kandidātiem nebūs izdevies vēlēšanu pirmajā kārtā iegūt vismaz 50 procentu vēlētāju atbalstu, 28. maijā notiks vēlēšanu otrā kārta, kas vairāku apskatnieku vērtējumā ir ļoti reāla.

Britānijas laikraksts “The Independent” norāda, ka Afganistānas prezidenta un arī parlamenta ietekme nebūt neaptver visu valsti. Tāpat kā galvaspilsētā Kabulā arī citviet Afganistānā ir izplatīta gan vardarbība, gan korupcija, gan etniskā spriedze.

Vēlēšanās piedalījušos Afganistānas iedzīvotāju skaits bija ļoti liels – vairāk nekā 58 procenti jeb septiņi miljoni no 12 miljoniem balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. Tas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējās 2009. gada vēlēšanās, kurās piedalījās aptuveni četrarpus miljoni cilvēku. Turklāt šogad divas trešdaļas nobalsojušo vēl nebija sasnieguši 25 gadu vecumu. Kaut arī vēlēšanu novērotāji reģistrēja 162 pārkāpumus, tās kopumā atzītas par sekmīgām.

“Šodien mēs pierādījām pasaulei, ka mūsu valstī valda tauta,” uzrunā iedzīvotājiem paziņoja aizejošais prezidents Karzajs. “Tautas vārdā es pasakos drošības spēkiem, vēlēšanu komisijai un cilvēkiem, kuri atbalsta demokrātiju un pāršķir Afganistānas vēstures nākamo lappusi.” Sarunā ar raidsabiedrību “CNN” Afganistānas likumdevēja Šukrija Barakzaja sacīja, ka jūtas lepna un priecīga, ka Afganistānas iedzīvotāji var brīvi vēlēt. “Iedzīvotāju augstā aktivitāte ir pliķis talibu un teroristu sejā,” paziņoja likumdevēja.

Vēlēšanu diena samērā mierīgi tika aizvadīta arī tradicionāli vardarbīgajā Helmandas provincē. Vēlētāja Mēna Gula, raidsabiedrībai “Deutsche Welle” demonstrējot ar tinti notriepto pirkstu, kas apliecina, ka viņa jau nobalsojusi, atzina, ka jūtas ļoti laimīga. “Drošības situācija bija ļoti laba. Mēs nebijām nobijušies. Esmu ļoti satraukta un priecīga, ka arī sievietēm ir ļauts piedalīties vēlēšanās,” sacīja Gula. Kaut arī eksperti bija prognozējuši mazu sieviešu līdzdalību vēlēšanās, jo sievietes biežāk kļūst par talibu kaujinieku upuriem, dažās Afganistānas provincēs, piemēram, Takarā, sieviešu aktivitāte bija pat lielāka nekā vīriešu.

Šī gada beigās Afganistānu atstās pēdējās starptautisko spēku kaujas vienības. Tiesa, jaunā prezidenta viens no pirmajiem darbiem būs līguma parakstīšana par aptuveni 10 tūkstošu amerikāņu karavīru saglabāšanu valstī līdz 2024. gadam.

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+