Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā plāno izsludināt ārkārtas stāvokli 0
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nākamnedēļ valdības sēdē prasīs izsludināt ārkārtas stāvokli Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā.
Par to ministrs sestdien, 28.jūnijā, pavēstīja Krāslavā tikšanās laikā ar atbildīgajiem dienestiem.
Valdības sēdē otrdien, 1.jūlijā, Dūklavs uzstāsies ar ziņojumu, informējot, kā rit Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra apkarošanas un ierobežošanas pasākumi, kā arī prasīs izsludināt ārkārtas stāvokli.
Cik lielā teritorijā izsludināma ārkārtas situācija, tas taps zināms pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktās apsekošanas rezultātiem. Patlaban PVD ekipāžas apseko tuvējās saimniecības un veic analīzes dzīvniekiem.
PVD ģenerāldirektors Māris Balodis tikšanās laikā norādīja, ka nebūtu prātīgi cerēt, ka ar līdz šim konstatētajām inficētajām mežacūkām un mājas cūkām epidēmija varētu izbeigties, jo, kā liecinot pieredze, ir ticams, ka varētu atrasties vēl kādi inficēti, bojā gājuši dzīvnieki.
Kā uzsvēra Balodis, viens no efektīvākajiem veidiem, kā apkarot mēra izplatību, ir piestrādāt, lai gaļa netiktu izvesta ārpus Āfrikas cūku mēra skartās teritorijas, un nozīmīga loma šajā procesā būs policijai, kam jāpārbauda izbraucošais transports.
Pagājušajā diennaktī, pateicoties policijas veiktajām pārbaudēm, konstatēti divi gaļas izvešanas gadījumi.
Kā minēja atbildīgās amatpersonas, inficētā teritorija varētu tikt noteikta 40 kilometru rādiusā ap vietām, kur konstatēti inficētie dzīvnieki.
Balodis norādīja, ka vēl viens ierocis cūku mēra apkarošanā ir meža cūku populācijas regulācija, bet šis jautājums esot neviennozīmīgs, jo, izšaujot pārāk daudz, nav garantiju, ka nomedīto mežacūku vietā neatnāks citas no Krievijas un Baltkrievijas.
Lai risinātu šo jautājumu, plānots iesaistīt medniekus, kuru Latgalē ir ap 6000, savukārt Krāslavas apkaimē – ap 1000.
Mednieku pārstāvji skaidroja, ka mednieki arī ir ieinteresēti, lai sērga neizplatās, taču viņiem ir nepieciešams finansiālais atbalsts. Dalībai medībās nepieciešams brīvs laiks, degviela un munīcija, un tas nav lēts prieks, skaidroja mednieki, uzsverot, ka svarīgi arī saņemt kompensācijas par nomedītajām mežacūkām.
Dūklavs paskaidroja, ka budžetā ir piešķirti līdzekļi PVD, kas vēl nav iztērēti, un šobrīd ir jāizvērtē, kā optimālāk organizēt šo līdzekļu piešķiršanu.
PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns ieteica aizliegt dzinējmedības reģionā, jo to laikā cūkas var tikt aizdzītas 8 kilometru attālumā, sekmējot mēra izplatību citos rajonos.
PVD Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus neizslēdza iespēju, ka inficētās mežacūkas Latvijā ienākušas no Baltkrievijas teritorijas, kur tiek pastiprināti likvidētas.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) atgādināja, ka pirms diviem gadiem gūtā pieredze ar kompensācijām ir visai negatīva, jo gan materiālās kompensācijas, gan psihologa palīdzība bija jāsedz pašvaldībai no sava budžeta.
Dūklavs norādīja, ka šoreiz kompensācijas tiks maksātas no valsts budžeta, tiesa, ministrs neatklāja kompensāciju apmērus, vien minot, ka summai jābūt saprātīgai un adekvātai, lai cilvēki nebūtu ieinteresēti cūkas slēpt.
