Mobilā versija
Brīdinājums +12.4°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
19. maijs, 2017
Drukāt

Āfrikas cūku mēris tuvojas Eiropai (3)

Foto - Linda DombrovskaFoto - Linda Dombrovska

Vēl nesen daudzviet Latvijā šis bija ierasts skats, bet ĀCM un intensīvās medīšanas dēļ, pēc pagājušās sezonas datiem, mežacūku skaits samazinājies uz pusi.

Āfrikas cūku mēris Latvijā jau ir ikdiena kopš 2014. gada, kad jūnija beigās trīs mirušas un inficētas mežacūkas atrada teju vai uz pašas Latvijas un Baltkrievijas robežas. Oficiāli vīruss Latvijā no Baltkrievijas iekļūt nevarētu, jo mūsu kaimiņi uzskata, ka viņiem ir izskaustas visas mežacūkas un Āfrikas cūku mēra viņu valstī nav.

Dažreiz izskan viedoklis, ka Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Latvijā nokļuvis tādēļ, ka mums ir ļoti augsts mežacūku blīvums. Jā, mēris izplatās ātrāk un straujāk, jo blīvums ir lielāks, tomēr ĀCM mums un arī Eiropā ir eksotiska slimība, kas šeit nokļuvusi globalizācijas un bezatbildīgas rīcības dēļ. Atgādināsim, ka vīruss no Madagaskaras ar kuģi tika aizvests uz Gruziju, kur apmēram pirms deviņiem gadiem cauri Krievijai vīruss sāka savu ceļu uz Eiropu. Pa šosejām un dzelzceļiem, cilvēkiem izmetot inficētu gaļas produktu paliekas. Tas nozīmē tikai to, ka lielākais risks slimības izplatībā ir tieši cilvēks.

Nav tikai mūsu problēma

Āfrikas cūku mēris plosās ne tikai Latvijā. Tas skāris jau visu Igaunijas teritoriju, brīva ir tikai viena sala. Jāsaka arī, ka Igaunijā vīruss izplatījās daudz ātrāk nekā Latvijā vai Lietuvā. Savukārt mūsu dienvidu kaimiņzemē pēc nosacīta klusuma perioda pēdējo pāris mēnešu laikā katru nedēļu mēri atklāj teju vai divdesmit atrastās beigtās vai nomedītās mežacūkās. Mēris ir skāris arī Poliju, bet tur nesaprotamu iemeslu dēļ izdevies mēri lokalizēt vienā valsts daļā. Tā arī kādā no Pārtikas un veterinārā dienesta un Eiropas Komisijas rīkotajā semināriem atzina – ekspertiem nav saprotams, kāpēc Polijā mēris neizplatās tik strauji kā, piemēram, Baltijas valstīs.

Tomēr tas nenozīmē, ka Eiropa pašlaik var mierīgi uzelpot. Šā gada marta beigās Eiropas Komisija savā ziņojumā izplatīja karti, kurā redzams, ka mēris ir skāris jau visā Ukrainas teritoriju, viens gadījums konstatēts uz Ukrainas un Ungārijas robežas, un tas jau bijis pirms vairākiem mēnešiem.

Zinot, kā mēris izplatījies Baltijas valstīs, nebūtu nekāds brīnums, ka tas jau kādu laiciņu ir Ungārijā. Tāpat turpat līdzās ir Slovākija, kur ir milzīgs mežacūku blīvums līdzīgi kā Ungārijā. Mēris oficiāli konstatēts arī Moldovā. Turpat arī Rumānija, kas robežojas ar Ukrainu, un arī tuvu šīs valsts robežai konstatētas inficētas mežacūkas. Rumānijas mednieki ziņas par Āfrikas cūku mēri nopietni neuztver, jo, viņuprāt, slimība kā jebkura cita atnākšot un aiziešot. Starp Ungārijas medniekiem jau klīst baumas par mirušām mežacūkām, bet oficiāli par to neviens nevēlas runāt.

Slovākijas mednieki sūdzas, ka viņiem par šo slimību esot ļoti maz informācijas un viņi nezinot, kas būtu darāms. Arī Polijā šogad vīruss pavirzījies krietni uz priekšu ar tādu kā lēcienu, pierādot, ka kontrolēt šīs slimības izplatību mēs īsti tomēr nespējam.

Kā parasti, ļoti nopietni pret šo problēmu izturas vācieši, arī zviedri. Vācieši no Brandenburgas mežniecības jau viesojušies Latvijā, lai mācītos no mūsu pieredzes. Šogad martā bija arī atbildes brauciens, kad Latvijas mednieku, mežinieku un arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji brauca uz Vāciju, lai mācītos no vāciešiem par higiēnas prasību ievērošanu medībās.

Ko dara Eiropas mednieku organizācijas?

Līdz šim arī lielākās Eiropas mednieku organizācijas, lai arī apzinājās situācijas nopietnību un par mēra virzību informēja savus biedrus, tomēr neviens īsti ĀCM par Eiropas problēmu neuzskatīja. Šogad beidzot ir izdevies iekustināt Eiropas Mednieku un dabas aizsardzības asociāciju federāciju (FACE) un Starptautisko medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteju (CIC).

Latvijas medniekus šajās organizācijās pārstāv Latvijas Mednieku asociācija (LATMA). Šā gada 6. aprīlī Briselē pēc LATMA iniciatīvas un ar mūsu PVD atbalstu notika FACE, CIC un šo organizāciju biedru tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pārstāvjiem. Lielākais šīs tikšanās panākums ir tas, ka abu šo institūciju pārstāvji atzina – bez mednieku zināšanām turpmāk ar mēri cīnīties būs grūti, jo, spriežot pēc viņu prezentācijām, EK un EFSA zināšanas vairākos jautājumos ir tīri teorētiskas. Šis arī bija viens no daudzajiem soļiem, lai Eiropas medniekus brīdinātu par iespējamiem riskiem.

Skatoties uz ĀCM izplatību Eiropā, mēs esam tikai neliels, bet tomēr nopietns spēlētājs, jo tagad varam dalīties ar savu pozitīvo vai negatīvo pieredzi, brīdinot kolēģus citās valstīs. Eiropas līmenī mežacūkas ir mazākā bēda, jo mēris visvairāk apdraud ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas cūkaudzētavas. Savukārt Latvijā mēra ietekmes sekas uz mūsu faunu mēs redzēsim vēl tikai pēc dažiem gadiem. Šobrīd nevienam īsti nav skaidrības, ko sola nākotne un kādas būs ĀCM radītās sekas, tāpat grūti prognozēt, kādu haosu tas radīs Eiropā.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. nav datu par Kurzemi Atbildēt

    Haralds Barviks (LATMA, LA, 01.2017): Šobrīd ir jāaizmirst par stereotipiskām vērtībām un tradīcijām. Ir jāsaprot, ka Āfrikas cūku mēris ir jāapkaro un jādara tas ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Iespējams, pat daudz radikālākiem, nekā pašlaik tiek darīts. .. Ja netiksim galā ar mežacūku populāciju, kurā vīruss saglabājas, tad Krimulda ir tikai sākums….Uzskatu, ka vienīgais risinājums ir pilnīga mežacūku depopulācija. Pēc gadiem diviem, trim, kad vīruss dabā būs izzudis, varēs domāt par populācijas atjaunošanu. Tagad dažās vietās mednieki jau “ieslēguši taupības režīmu”, cenšas populāciju atjaunot, kas nav pieļaujams. Šādā veidā mēs no ĀCM nespēsim atbrīvoties ne 30, ne 50 gados.

  2. Eksperti: Atrod tikai ap 10% no ĀCM kritušo mežacūku (Latvijas radio1, 17.02.2017)
    Patlaban par mežacūku līķu savākšanu no meža atbild pašvaldības, kas slēdz līgumus ar medniekiem vai kādiem pakalpojuma veicējiem. Taču kopumā Latvijā šos mēra perēkļus fiziski izvākt no meža izdodas salīdzinoši maz.
    PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis atzīst, ka šī ir būtiska slimības apkarošanas daļa, taču praksē nepietiekami organizēta, proti, meži ir pilni ar slimības perēkļiem – kritušajām mežacūkām: ”Nevar jau nevienu mednieku dzīt uz mežu, lai viņi ķemmētu mežu piespiedu kārtā, tas ir gribas jautājums. Taču otra iespēja mazināt slimības izplatību ir pašas mežacūku populācijas mazināšana. Tā ir intensīvāka medīšana un arī mežacūku piebarošanas pārtraukšana!

  3. Atgādināsim, ka trīs gadu laikā, kopš Latvijā ievazāts cūku mēris, tā apkarošanas pasākumiem Zemkopības ministrija izlietojusi vairāk nekā 13 miljoni eiro. No šīm izmaksām mājas cūku īpašniekiem kompensācijās par kopumā apmēram 14 000 cūku likvidēšanu sērgas skartajās novietnēs, kā arī atlīdzībās par tirdzniecības traucējumiem izmaksāti 2 332 386 eiro.

Draugiem Facebook Twitter Google+