Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. augusts, 2012
Drukāt

Aglonā lūdzas par tautas uzplaukumu


Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Baltā Aglonas bazilika, kas dižena slejas pret naksnīgajām debesīm, tūkstošiem svecīšu gaisma Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas lielo svētku Tautas krustaceļā raisīja ik svētceļniekā neaizmirstamas izjūtas – padziļinot izpratni par skaisto un cēlo, vadot un paceļot dvēseli no redzamā skaistuma uz tā neredzamo avotu – Dievu.

 

 

“Esam veseli un laimīgi!”

Oskars, kas kopā ar sievu un diviem dēliem atbraucis no Rīgas, stāsta, ka arī viņa dzīvē piepildās tā patiesība, ko kardināls Jānis Pujats akcentēja Vakara misē: ja cilvēks rīkojas saskaņā ar Dieva principiem, viņam viss nepieciešamais tiek “piesviests” jeb dots. Oskars saka: “Ja cilvēkam garīgais aspekts ir svarīgs, tad arī pārējās lietās – ģimenē, profesijā – viņš atrod labus risinājumus. Esmu pateicīgs Dievam par to, kā manā dzīvē ir aizritējis gads kopš iepriekšējiem Aglonas svētkiem.”

Aglona_05_TS_8Krāslaviete Vija Jurkēviča, kas atbraukusi kopā ar piecgadīgo meitiņu Anitu, nepilnus divus gadus veco dēliņu Artūru un mammu Anastasiju, par Aglonas iespaidiem un garīgo guvumu saka: “Vieglāk dvēselei, bērni mierīgāki, paklausīgāki… Viss labi kārtojas; bet, ja rodas problēmas, tad saprotu, kā pareizi rīkoties.”

Arī krāslaviete Irēna Jakovele ir pārliecināta – viss dzīvē nāk ar Dieva svētību, un viņas ģimenes tradīcija jau 18 gadus ir vienmēr augustā atnākt uz Aglonas svētkiem.

Lūgšanu nodomi

Daudzi svētceļnieki raudzījās pēc suvenīriem, ko aizvest mājās no Aglonas, un brīžiem pie ieejas svētlietu un garīgās literatūras veikaliņā stāvēja rinda. No jaunumiem piesaistīja pērn Viļānos izdotā Viktora Pentjuša grāmata “Dieva gudrība. Garīgās pārdomas meditācijām”.

Bet lielā teltī, kur atspoguļota dažādu kongregāciju klostermāsu dzīve, svētceļniekiem bija iespēja uzticēt savus lūgšanu nodomus māsām, uzrakstot tos uz lapiņām un atstājot groziņā. Dominikāņu māsa Agnese teic: “Mēs ikdienā lūdzamies par baznīcu, ticīgajiem, un tagad ņemsim vērā arī šos uzrakstītos nodomus.”

Priesteris Ilmārs Tolstovs svētceļojuma laikā tviterī rakstīja: “Pamazām visi ceļi uz Aglonu piepildās svētceļnieku lūgšanām. Aglona ir Latvijas garīgās atdzimšanas avots un centrs.” Jā, Aglonā, ko galvenajā misē arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs nosauca par “Latvijas garīgo sirdi”, svētceļnieku lūgšanas par sevi un saviem tuvākajiem ir vienotas ar daudz plašāku dimensiju, izlūdzoties svētību savai tautai un baznīcai visā pasaulē. “Atceries, Kungs, savu baznīcu visā pasaulē un liec tai pieaugt mīlestībā!” vakara misē latviski teica apustuliskais nuncijs Luidži Bonaci.

Krustaceļu ievadot, Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis mudināja svētceļniekus lūgt par tautu, par tās vērtībām, par ikkatra cilvēka spēju vienmēr izdarīt pareizo izvēli. Pieminot visus, kuri pacietīgi nes dzīves krustu, jo piemeklējis bezdarbs, finansiālās grūtības vai šķelšanās ģimenē, bīskaps Bulis lūdza: “Lai Dievs palīdz sakārtot šīs lietas gan ģimenē, gan valstiskā līmenī!”

Aglona_08_TS_8Galvenā mise un viesi

Vakar Aglonas svētku galvenajā misē uzrunu teica pāvesta apustuliskais nuncijs Luidži Bonaci un arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, piedalījās kardināls Jānis Pujats, Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, bīskaps emeritus Antons Justs, Rīgas un visas Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe, kā arī vairāku valstu garīdznieki. Uz svētkiem bija ieradies Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.

Aglonā kopā ar tautu bija Latvijas politiķi – Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Saeimas deputāts Jānis Dūklavs.

Arhibīskaps Z. Stankevičs sprediķī izteica vēlējumu, lai valsts vadītāji, pašaizliedzīgi kalpojot kopējam labumam, iemantotu pilsoņos cieņu un mīlestību. Pēc tam kad arhibīskaps bija mudinājis pārvarēt sabiedrības garīgās krīzes dažādās izpausmes sabiedrībā, svētceļnieki lūdzās, lai ikvienā cilvēkā pieaug mīlestība un atbildības izjūta pret savu dzimto zemi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+