Aglonas svētkos garīgu stiprinājumu rod daudzi kristieši no visas pasaules 0
“Jāpalīdz tiem, kam grūti. Ja kāds nokritis, jāpalīdz piecelties,” – to četrarpus gadus vecais Džastins ir sapratis no vakara dievkalpojuma un atstāsta mammai un tētim. Viņš ir Īrijā dzimis latvietis, un ģimene vasaras atvaļinājumu ieplānojusi tā, lai kopā ar desmitiem tūkstošu citu svētceļnieku atbrauktu uz Aglonu 14. un 15. augustā.
Aglonas svētku programma sākās jau 11. augustā ar slimniekiem veltītu dienu. 12. augustā svētvietā pulcējās ģimenes, kas dienas Sv. mises laikā varēja atjaunot laulības solījumu, bet 13. augusts bija īpaši veltīts godināmajam bīskapam Boļeslavam Sloskānam, kuram 31. augustā apritēs 120 gadu jubileja. Arī 14. augusta vakarā tautas Krusta ceļa meditācijā Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis runāja par Boļeslava Sloskāna mūžu, staļiniskā režīma laikā pārdzīvoto cietumos, spīdzināšanās un vergu darbos Sibīrijā, un šie vārdi dziļi atbalsojās svētceļnieku sirdīs. Jo gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijuši radinieki ar līdzīgu likteni. Vanda Vīksne no Jēkaba katedrāles draudzes atceras, ka Krusta ceļa laikā domājusi par B. Sloskāna lielo spēku – kā cilvēks var tik daudz izciest.
Tradicionāli Aglonas svētkos bija ieradies apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci. Viņš 14. augustā vadīja svētceļnieku Sv. misi. Pēc Katoļu informācijas centra vadītājas I. Puces stāstītā, šogad uz Aglonu kājām atnākušas vairāk nekā 40 svētceļnieku grupas.
“Madonas draudzes grupā gāja Zane un Rūdolfs, kam šis ceļā pavadītais laiks bija medusmēnesis. Jelgavas katedrāles grupa stāstīja, ka viņiem vienu dienu pievienojies bīskaps Edvards Pavlovskis, kurš nesa grupas krustu. Septiņus mēnešus vecs svētceļnieks no Rīgas Sv. Franciska draudzes grupas ceļā atradis krustvecākus. Bet Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes grupā 14. augustā kristības svinēja visjaunākā šā gada svētceļniece – divus mēnešus vecā Elza. No Barkavas gāja 30 cilvēku gandarītāju grupa, kas apmēram 100 km nesa visu ceļam nepieciešamo uz saviem pleciem. Divām svētceļnieku grupām bija pievienojušies jaunieši no ieslodzījumu vietām.
Uzrunājot sapulcējušos svētceļniekus, L. Bonaci teica, ka ir jāmācās paļauties uz Dievu un dzīvot iekšējā mierā, neuztraucoties par to, kas notiks rīt. Un ļoti svarīgi ir mācīties piedot, jo Jēzus pats piedeva un aicināja piedot arī citus.
Dvēsele gavilē
Kad Sakrālajā laukumā aptaujāju svētceļniekus par piedzīvoto un pārdzīvoto, Elvīra no Daugavpils stāstīja, ka ģimene šo skaisto tradīciju turpina, pateicoties vīramātei Janīnai. Viņa savulaik mudinājusi bērnus vest šurp un īpaši gatavoties šim notikumam. Tagad bērni jau pieauguši, Janīnas kundze – mūžībā, bet tradīcija posties uz svētkiem ģimenē saglabāta. “Šeit dvēsele gavilē,” saka Elvīra.
Brezinsku ģimene no Rugāju pagasta ieradusies ar trim atvasēm – septiņgadnieku Gabriēlu, piecgadnieku Daniēlu un Alīnīti, kam gads un pieci mēneši. Gabriēls vēlējies redzēt lielu baznīcu, tāpēc atbraukuši uz Aglonu. Bet Daniēls Sv. mises laikā meties uz celīšiem, turējis rociņas lūgšanā tā, it kā būtu īpaši mācīts.
15. augustā Valsts prezidents Andris Bērziņš pārtrauca savu atvaļinājumu, lai apmeklētu svētku kulmināciju – galveno Svēto misi. To celebrēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Aglonā bija ieradies arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kurai bīskaps Jānis Bulis izteica pateicību par sakrālās kultūras projektu atbalstu.
V. Dombrovskis uz manu jautājumu par motivāciju piedalīties Aglonas svētkos atbildēja: “No manas puses tas ir cieņas apliecinājums visiem ticīgajiem Latgalē, kā arī citur Latvijā. Uzskatu par savu pienākumu piedalīties Latvijas lielāko reliģisko konfesiju nozīmīgākajos svētkos, un Aglonas svētkos piedalos jau kopš 2009. gada.
Tie ir lielākie reliģiskie svētki Latvijā, kas pulcē vairāk nekā 120 000 svētceļnieku un ticīgo. Tas ir valsts nozīmes pasākums, kur ar savu līdzfinansējumu piedalās arī valsts, uzņemoties daļu atbildības par svētku norisi.”
Lūgšanas par sirgstošajiem un dievkalpojumi Anglijā
Teltī ar uzrakstu “Dominikāņu ģimene” svētceļniekus sagaidīja Betānijas klostera māsas. Diāna, Nellija un Hanna aicina cilvēkus izgatavot sev rožukroni, ar ziedojumu atbalstīt labdarības pasākumus, kā arī mudina aizlūgt par tuviniekiem vai draugiem, kuri cieš no alkohola, narkotiku vai citām atkarībām. Tad cilvēks anketā ieraksta gan savu vārdu, gan sava tuvinieka vārdu, par kura dziedināšanu turpmāk lūgsies arī klostera māsas. Par atkarībā nonākušo atbrīvošanos reizi mēnesī tiks celebrēta Sv. mise Rīgā un reizi mēnesī arī Aglonā.
Pie citas telts svētceļniekus uzrunāja Madonā kalpojošais priesteris Rihards Rasnacis, kurš drīzumā dosies uz Angliju, lai tur garīgi aprūpētu aizceļojušos tautiešus. Daudzi svētceļnieki viņam stāstījuši, ka ģimenes locekļi ir Anglijā – dažam dēls tur būtu jāsalaulā, citam meita; arī kristāmie rastos.
R. Rasnacis piemin, ka ierosinājums par katoļu priestera kalpošanas vajadzību Anglijā esot nācis no vēstnieka Andra Teikmaņa. Dievkalpojumi dzimtajā valodā arī palīdz saglabāt cilvēkos latvietību.
Tirgo pārtiku un suvenīrus
Īpaši norādītās vietās ir tirgotāju kioski, ap kuriem drūzmējas daudzi. Var iegādāties sveces, rožukroņus, reliģisko literatūru, mūzikas diskus, arī amatnieku darinājumus un citas lietas. Mājās cepta saldskābmaize, medus un kaņepju aizdars noder izsalkušajiem; sievietes pielaiko auskarus, rokassprādzes un citas smukumlietiņas. Interesanti, ka Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Edīte Šnepste maģistra darbā “Aglonas reliģisko svētku ietekmes novērtējums” pētījusi Aglonas svētku ietekmi uz ekonomikas attīstību. Viņa pērn aptaujājusi 13 Aglonas novada uzņēmējus, 78 vietējos iedzīvotājus, 154 svētku apmeklētājus 14. un 15. augustā un 75 svētku apmeklētājus vēlāk.
Raug, secinājumi: “Par svētku ekonomisko ietekmi liecina gan Aglonas novada vietējo uzņēmēju aptaujas dati – 31% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju atzina, ka vidējais apgrozījums Aglonas reliģisko svētku laikā uzņēmumam ir Ls 100 – 300, gan svētku apmeklētāju aptauja – 40% aptaujāto svētku apmeklētāju atzina, ka svētku laikā Aglonā iztērējuši 5 – 10 latus.
Ņemot vērā vidējo svētku apmeklētāju skaitu 120 000, visu svētku apmeklētāju iztērētā naudas summa svētku laikā kopumā vērtējama robežās no Ls 600 000 – 1 200 000, bet valsts ieguvums svārstās no 120 000 līdz 250 000 latu.”
53% aptaujāto svētku apmeklētāju kā biežāk izmantotos pakalpojumus norādījuši svētku tirdziņus Aglonas teritorijā, 39% aptaujāto – ieturētās maltītes.
{gallery id=”2012″}
