Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. februāris, 2014
Drukāt

Likumdevējs kavējas noteikt sodu par okupācijas noliegšanu. Kā to izskaidrot? (18)

Foto - LETAFoto - LETA

Ko īsti saprast ar terminu “agresija”? Un kas ir “rupja vai aizvainojoša apšaubīšana”? Šie jautājumi likumdevējam izrādījušies pārāk sarežģīti, tādēļ deputāti gatavojas no Krimināllikuma grozījumu projekta izņemt normu, kas paredz sodu par totalitāro režīmu īstenotās agresijas pret Latviju noliegšanu.

Visticamāk, ka okupācijas kriminalizēšanas iecere šodien tiks pārcelta no trešajam lasījumam paredzētā likumprojekta uz kādu jaunāku Krimināllikuma grozījumu projektu, kurš tiek gatavots otrajam lasījumam, lai dotu deputātiem iespēju no tribīnes izrunāties par un pret šo iniciatīvu. “Pēdējā laika notikumi apliecina, ka par šo likumprojektu nepieciešama papildu diskusija,” pamatoja Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Vienotība”). No Saeimas frakcijām pret okupācijas kriminalizēšanu visaktīvāk iebilst “Saskaņas centra” pārstāvji. Taču pagaidām saskaņieši ir samērā mierīgi, jo viņu vietā “melno darbu” dara latviešu politiķi, juristi un drošībnieki.

Vispirms jāmin ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. “Mums ir šaubas par piedāvātā panta atbilstību Latvijas saistībām, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas,” norādīja K. Līce un atkārtoja tos pašus argumentus, kas jau iepriekš bija minēti ārlietu ministra vēstulē deputātiem – likumprojektā minētie jēdzieni “agresijas attaisnošana”, “ļaunprātīga apšaubīšana” un “aizvainojoša apšaubīšana” varot tikt dažādi interpretēti un padarot neskaidru normas piemērošanu. Tāpat, pēc MK pārstāves domām, nav arī skaidri definēts leģitīmais mērķis, kāds tiks sasniegts ar konkrēto vārda brīvības ierobežošanu, un likumdevējs neesot izvērtējis, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem.

Tikpat kritiska par okupācijas kriminalizēšanu ir arī Drošības policija, kurai esot bažas par šādas normas praktisko piemērošanu. “DP atbalsta šo iniciatīvu, bet nepieciešams precizēt strīdīgos terminus. Piemēram, kādu laika posmu un kādas darbības ietver termins “agresija”. Taču vislielākās diskusijas ir par terminu “apšaubīšana”. Mums trūkst neatkarīgu ekspertu, kas varētu šādus gadījumus izvērtēt,” skaidroja DP pārstāve Agnese Beļska. Viņa arī prognozēja, ka šādas normas pieņemšanas gadījumā uzrastos cilvēki, kas apzināti pārkāptu aizliegumu publiski noliegt okupāciju, lai tiktu sodīti un pēc tam varētu šo sodu pārsūdzēt ECT cerībā uz publicitāti un kompensāciju.

Debatēs piesauktas arī bažas, ka okupācijas kriminalizēšana ierobežotu zinātniskās diskusijas. Taču paši akadēmiskās vides pārstāvji uzskata, ka šādas bažas ir nevietā. “Nedomāju, ka šāda norma ierobežos akadēmiskas diskusijas, jo tā attiecas uz tīšu faktu sagrozīšanu un agresijas noliegšanu, bet nebūt neaizliedz diskutēt par to, vai tā bija okupācija, inkorporācija vai vēl kas,” teica vēsturnieks un Okupācijas muzeja direktores vietnieks Ritvars Jansons. Līdzīgu viedokli pauda arī sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns: “Ļoti līdzīga norma jau darbojas Lietuvā un arī tur pirms tam bija līdzīgas debates un satraukums. Taču neesmu dzirdējis no saviem lietuviešu kolēģiem sūdzības, ka šāds likums viņus kaut kādā veidā ierobežotu.”

Viedokļi


Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Nav šaubu, Latvija tika okupēta, to īstenoja gan nacistiskā Vācija, gan PSRS. Šo faktu noliegšana vai apšaubīšana ir pretrunā ar veselo saprātu. Tieši šādi totalitārie režīmi vēsturē ir pazīstami ar nesamērīgiem vārda brīvības ierobežojumiem, nosakot, kā ir pareizi domāt un runāt. Šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātā Krimināllikuma 83.1. panta redakcija rada šaubas par tās atbilstību gan Satversmei, gan Latvijas starptautiskajām saistībām – Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei. Nekorekti ir arī salīdzināt Latvijas Krimināllikuma 83.1. panta redakcijas projektu ar to, ka citas Eiropas Savienības valstis normatīvajos aktos ir iekļāvušas totalitāro režīmu, komunistu un nacistu, izdarītos noziegumus. Atšķirībā no patlaban piedāvātā Krimināllikuma panta par agresijas noliegšanu Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Rumānijā, Slovākijā, tāpat arī Čehijā, Polijā, Ungārijā un Lietuvā, kuru likumi paredz sodu arī par komunistiskā režīma noziegumu noliegšanu, ierobežojums vārda brīvībai ir šauri definēts, precīzi atsaucoties vai nu uz holokaustu, vai nu uz genocīdu, noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem. Minētajās ES valstīs kriminalizē noziegumus pret cilvēci un kara noziegumu noliegšanu, nevis kādas valsts agresiju pret otru valsti. Tikai Lietuvas Krimināllikumā varam konstatēt zināmas analoģijas ar Latvijā piedāvāto Krimināllikuma grozījumu. Tajā gan ir runa par totalitāro režīmu agresiju, bet tikai kontekstā ar noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un kara noziegumiem.”

Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais: “Tādi apgalvojumi, ka okupācijas nebija vai ka PSRS veiktās represijas bijušas pamatotas, ļoti sāpina un pazemo cilvēkus, kas tās piedzīvoja. Mēs, represētie, nevaram ieteikt labāko likuma redakciju, bet gaidām Latvijas varasiestāžu izlēmīgāku reakciju reizēs, kad tiek uzplēstas vecas rētas. Atgādināšu, ka pēc PBK melīgā raidījuma “Cilvēks un likums” Lietuva reaģēja jau nākamajā dienā, bet Latvija ilgi minstinājās un neko vairāk par administratīvu sodu šim kanālam nespēja piemērot. Es nezinu, vai vaina bija sliktā Drošības policijas darbā vai sliktā likumā, bet vienu es zinu droši – katrs šāds publisks paziņojums šķeļ un sanaido sabiedrību.”

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Vilcinās pieņemt likumu -kā to izskaidrot? Bailes no Krievijas. Ja nu rītdien iebrauc krievu tanki. Krievi taču sameklēs, kurš balsojis par to, ka bija okupācija, un sameklēs arī tos, kuri balsojuši sodīt par okupācijas noliegšanu. Sameklēs un uz Sibīriju. Vesela saprāta ļaudis zina, ka tāda draudoša situācija var izveidoties. Tikai šizofrēniķi uzstājas par taisnību, par godīgumu, par sirdsapziņu, pret okupāciju. Saeimā sēž gudri un vispusīgi veseli deputāti.

  2. Laikam jau mūsu politiķu vairākumam pilni skapji ar skeletiem. Tapēc baidās,ka pieņemot likumu,Krievija tos skeletiņus izvilks gaismā.Cita secinājuma nav.

  3. Lieliski! cerams ka Rinkeviča kungs būs konsekvents un publiski paudīs tādu pašu attieksmi pret holokaustu.

  4. Ja faktu noliegšana ir pretrunā ar veselo saprātu, tad jau laikam Rubiks ir jāpārbauda psihistriem? Skaidrs, ka mūsu varenie baidās, ka jebkura apvainojoša izteiciena teicēju labs advokāts spēs attaisnot. Ar tiem likumiem ir iebraukts tādās auzās, ka neviens vairs neko nesaprot. Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas… un resnāki partizāni.

  5. Kad starptautiskā tuesa oficiāli artzīs okupācijas faktu, tad arī varēs sodīt… Bet tas nenotiks nekad!

    • nu paldies, biedri, ka tu mani nomierināji, jo gribēju jau skriet pie Vešņavova prasīt politisko patvērumu…he he!

    • Cerība esot muļķu mierinājums… turpināsim cerēt, citādi neko nesaprotu. Vedam ārzemniekus rādīt okupācijas muzeju, bet okupācijas nav bijis. Kuram te nav “visi mājā” …????

  6. Netēlosim neizpratni…! Kuram gan nav skaidrs, ka visas okupācijas notiek tāpēc, lai radītu un, ja iespējams, arī saglabātu okupantiem labvēlīgas sekas? Un tā tas ir noticis arī PSRS okupētajā un vietējo „komunistu” – politisko avantūristu pārvaldītajā Latvijā.
    LPSR okupācijas režīma piekoptā vara nav bijusi likumīga ne Kirhenšteina, ne Godmaņa laikos, un tā nekad arī nav bijusi juridiski leģitīma lemt par okupantu „dzīvā spēka” (militāristu, viņu ģimeņu, radu un draugu) atstāšanu de-okupētajā (?) teritorijā pēc viņu bruņojuma izvešanas.
    Un kāds gan brīnums, ka šie „bijušie” un to „šķiriskie” pēcnācēji, kuru rokās arvien vēl atrodas padomju „pieredzes bagātais” diplomātiskais korpuss un „čekas maisu” aizkulises, nevēlas nekādu saskari ar savas darbības sekām…?
    Bet, ja vēlamies latviskas Latvijas saglabāšanu, tad okupācijas sekas ir aktualizējamas un reāli likvidējamas, bet ne gļēvi noklusējamas un politiski integrējamas.

  7. Krievi vienmēr bija un ir ,,mirotvorci,, ,kas cīnījās un cīnās ar,, bandformerovaņijām,, Afganistānā ,Gruzijā ,Čečenijā,Ukrainā,Baltijas valstīs. Agrāk Hitrers cīnījās arī ar bandām ,piemēram Tito bandām Dienvidslāvijā.

  8. saeimas deputāta zvēresta laišanu? Visa pasaule zin, KAS IR ZVĒRESTS! Vienīgais pasaulē, kam nav jārīkojas atbilstoši zvērestam, ir kabanovs…Kāpēc? Kāpēc degradēt aksiomu, kas katram ir zināma? Tas viss nāk no Krievijas, kas jebkuriem līdzekļiem aiztaisa muti visos jauājumos, kas apšauba komunisma šausminošos noziegumus, kas cilvēku skaita ziņā daudz kārt pārspēj fašismu. Pašlaik maidan tiek saukts par banderoviešu brūnajiem. Un kas tik vēl nē. Valstij jābūt skaidri deklarētiem visiem šiem terminiem!

  9. Āzis par dārznieku . Kartējais Kremļa sulaiņa zoo mērkaķu bara Rinkas pielīšana . Kad beidzot zoo mērkaķu partiju patrieksim ?

  10. Nu tad lūdzu nokonkritizējiet, lai būtu juridiski pareizi, bet nerādas savas līkās kalpu muguras.

  11. Un kāpēc Latvijā nav soda par holokausta noliegšanu?
    Tagad Latvijā var droši noliegt gan holokaustu, gan okupāciju – nekāda soda par to nebūs! Varbūt jaatrod dažus trakos latviešus un ar viņiem jāsarunā, ka viņi publiski noliegs holokaustu? Iejauksies Izraēla un pasaule, bet “trakie” teiks, ka holokaustu drīkst noliegt, jo Latvijā tas nav aizliegts ar likumu un Saeima uzskata, ka holokausts nebija agresija pret izraēļiem! Tad Izraēla un pasaule teiks, ka tā nav labi – izdarīs spiedienu uz Saeimu un liks pieņemt likumu, ka holokaustu nevar noliegt.
    Ja Saeimā gatavosies pieņemt likumu par holokausta noliegšanu, bet gan latvieši varēsim prasīt – “kāpēc deputāti par holokausta noliegšanu grib sodīt, bet par okupācijas noliegšanu nē? Vai ebreji ir pārāki par latviešiem; vai latviešus drīkst diskriminēt?”

  12. Ziniet, par Rinkeviču nav vērts vairs pat ko teikt. Tāds galerts sen nav redzēts.

  13. ”Ko īsti saprast ar terminu “agresija”? Un kas ir “rupja vai aizvainojoša apšaubīšana”? Šie jautājumi likumdevējam izrādījušies pārāk sarežģīti, tādēļ deputāti gatavojas no Krimināllikuma grozījumu projekta izņemt normu, kas paredz sodu par totalitāro režīmu īstenotās agresijas pret Latviju noliegšanu.”
    Pēc loģiskās gaitas – nav soda, tātad nav agresijas, tātad nav represijas, bet represiju vietā ir jau likumīga PSRS darbības ar tās varas pretiniekiem. Un ja darbības ir likumīgas tad jāatgriež iepriekšējās darbibas – izsūtītajiem mantas atkārtoti jākonfiscē un paši atkartoti izsūtāmi uz pašu deputātu likumpiekritību…Paldies Vienotībai un jaunajiem ”atbrīvotājiem” un vai pēc Krievijas pieprasījuma šie uzstādījumi var tik realizēti… Skat sākumu! Apsurds, bet ja paši noraida, ka ir bijusi agresija? Ko atliek domāt?

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+