Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. augusts, 2012
Drukāt

Agresīvajiem skolēniem būs jāpaliek mājās

Foto-Can Stock Photo/PhotoEuphoriaFoto-Can Stock Photo/PhotoEuphoria

Ar šķērēm sadurti klasesbiedri, sakosti pedagogi un skolēni – tādas bijušas sekas sevišķi agresīvu skolēnu uzvedībai. Tāpēc iecerēts noteikt, ka skolas direktors varēs liegt agresīvajiem bērniem apmeklēt skolu līdz pat trim mēnešiem mācību gadā.

 

 

Attiecīgās izmaiņas noteikumos “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” tapušas, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. To, ka nepieciešams jauns regulējums kārtības nodrošināšanai skolās, inspekcija sapratusi pēc tam, kad novērots: ik gadu pieaug to gadījumu skaits, kad inspekcijai jāiesaistās agresijas radīto konfliktu novēršanā skolās. 2010./2011. mācību gadā tā notika trīs reizes, bet pēdējā mācību gadā šādi gadījumi bija jau pieci. Par to, ka kāds skolēns klasē ir sevišķi agresīvs, bieži vien sūdzas citu bērnu vecāki, kuri pat atsakās savu bērnu laist skolā, kamēr agresors tajā vēl būs. “Bieži vien neredzam citu izeju kā uz laiku agresīvo bērnu izolēt no pārējiem, lai nodrošinātu citiem bērniem un pedagogiem drošu skolas vidi, taču līdz šim normatīvie akti nenoteica kārtību, kā tas darāms,” stāsta inspekcijas priekšnieces vietniece Anita Gotharde. Tādos gadījumos agresīvajiem bērniem parasti piemērota mājmācība. “Tie ir bērni ar smagiem uzvedības traucējumiem, kuri rada pamatotus draudus citu bērnu un arī savai veselībai,” teic A. Gotharde.

 

Bijis gadījums, kad skolēns stundas laikā nostājies uz palodzes un draudējis lēkt ārā pa trešā stāva logu. Citi agresori katru konfliktsituāciju risina, metot citiem vai sitot ar krēslu. Kā tādā situācijā lai jūtas gan pedagogs, gan citi skolēni?

 

Gan veselības, gan audzināšanas problēmas

Dažkārt bīstamo agresiju rada veselības problēmas, bet citkārt bērns ir fiziski un garīgi vesels, taču ģimenē nav radināts pie disciplīnas. Veselie agresori bieži nākot no nepilnām ģimenēm, kurām vienīgais no vecākiem neprotot bērnam ierādīt robežas, vai arī no pilnām ģimenēm, kurās vecāki tik ļoti aizrāvušies ar darbu vai alkoholismu, ka bērna audzināšanai neatliek laika.

Gan IZM, gan inspekcijā uzsver: jo sevišķi grūti konfliktsituācijas risināt, ja agresora vecāki nevēlas meklēt risinājumu, noliedz, ka bērnam būtu vajadzīga psihologa vai mediķa palīdzība, un meklē vainīgos visur citur, bet ne savā ģimenē. “Tādos gadījumos nav instrumentu, kā problēmu risināt,” saka A. Gotharde. Inspekcijā un ministrijā cer: tā kā noteikumi paredz, ka vecākiem pašiem būs jāuzņemas atbildība par to, kā bērns apgūs mācību vielu, kad viņš uz laiku būs izslēgts no skolas, vienaldzīgie vecāki būs spiesti sadarboties ar speciālistiem un tādējādi situācija tiks risināta. Ja nu arī bērna izslēgšana no skolas vecākus “nepamodinās”, galējais solis varētu būt pat aizgādības tiesību atņemšana kādam no vecākiem vai pat abiem.

A. Gotharde uzsver, ka izslēgšana no skolas uz laiku tiks īstenota tikai gadījumos, kad bērns ir sevišķi agresīvs regulāri un ilgstoši. Ikdienišķu konfliktu un kautiņu gadījumos vaininiekam skolas durvis netiks slēgtas. “Nebūs tā, ka, tikko bērns traucē stundu, tā viņam liedz nākt skolā,” uzsvēra A. Gotharde.

Noteikumi paredz, ka vispirms skolas direktors izteiks brīdinājumu vecākiem un skolēnam, ka nākamās agresijas gadījumā notiks izslēgšana. Ja tomēr agresīvā uzvedība turpināsies, skolēnu varēs izslēgt uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja šajā laikā risinājumu neizdosies rast, izslēgšanas termiņu drīkstēs pagarināt. Tomēr iecerēts arī noteikt, ka ilgāk par trim mēnešiem mācību gadā bērns bez skolas palikt nedrīkst.

A. Gotharde uzskata, ka vairākumā gadījumu risinājumu izdosies rast, jo bērns un viņa vecāki izslēgšanu no skolas uztvers kā nopietnu soli un sāks sadarboties ar skolas, pašvaldības, bāriņtiesas pārstāvjiem.

Kādu risinājumu agresijas gadījumā iespējams rast? A. Gotharde skaidro, ka par katru izslēgšanas gadījumu skolas direktoram būs jāziņo bāriņtiesai, kas iesaistīsies katra gadījuma risināšanā, pēc vajadzības piesaistīs sociālos dienestus, psihologus, mediķus. Noteikumu anotācijā minēti seši dažādi risinājumu varianti. Viens no tiem paredz piemeklēt agresīvajam skolēnam atbilstošāko mācību formu, kas var būt arī mājmācība vai tālmācība. Cits variants paredz piedāvāt skolēnam apgūt citu, viņam piemērotāku izglītības pro-grammu, kas var nozīmēt arī izglītības turpināšanu speciālajā skolā.

Vai tādā gadījumā agresīvie bērni netiks vienkārši “nogrūsti no acīm”? A. Got-harde uzskata, ka lēmums par to, ka bērns vairs nevar apmeklēt “parasto” skolu, tiks pieņemts reti, un uzsver, ka to pieņems medicīniski pedagoģiskā komisija, nevis kāds vienpersoniski.

 

Skolotājs 
dosies mājas vizītēs

Noteikumi paredz, ka izslēgšanas laikā skolēnam tomēr būs tiesības saņemt skolotāja konsultācijas. Kur tās notiks – vai skolēna mājās vai arī skolā pēc stundu beigām, to noteiks skolas direktors. Kāda ir garantija, ka pedagogs nebūs apdraudēts šo konsultāciju laikā? A. Gotharde teic, ka līdzšinējā pieredze rāda, ka tad, kad skolotājs ar viņiem strādā individuāli, agresori parasti ir mierīgāki nekā klases kolektīva priekšā. Izrādei vajadzīgi skatītāji.

Papildsamaksa pedagogiem par “grūto” bērnu apmeklēšanu mājās nav paredzēta, uzzināju IZM. Skolotāju atalgojumā jau tagad iekļauta samaksa arī par konsultācijām.

Patlaban iecerētie grozījumi noteikumos uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē, un nu sācies to saskaņošanas process starp ministrijām.

Kritiski izslēgšanas ieceri vērtē Rīgas 41. vidusskolas direktors Vitālijs Poļakovs: “Mūsdienu bērniem izslēgšana no skolas uz laiku neko daudz nenozīmēs. Viņi to neuztvers kā sodu. Pat nopriecāsies, ka uz skolu nav jāiet. Tiem, kuriem ir problēmas uzvedībā, bieži vien ir arī problēmas mācībās. Tad nu pēc izslēgšanas skolā viņš atgriezīsies vēl nesekmīgāks, jo uz vecāku atbildības sajūtu es lielas cerības nelieku.” Pēc V. Poļakova domām, noteikumi ir tikpat nepārdomāti kā savulaik pieņemtais likums, kas paredzēja sodīt direktorus, ja viņu vadītās skolas apkārtnē kāds tirgos narkotikas.

Viņa paša vadītajā skolā tādas situācijas, kad pedagogi nezinātu, kā savaldīt neuzvedīgu skolēnu, nav bijis. Taču V. Poļakovs piebilst, ka noteikumos nav skaidri pateikts, kāda uzvedība būtu jāatzīst par dzīvību, veselību un drošību apdraudošu: “Viens bērns ir ļoti aktīvs, tad nu viņš skrien, citus grūstot, taču bez ļauna nodoma, kamēr cits tiešām ir iekšējas agresijas pilns un dur citiem ar nazīti. Pārējos apdraud viņi abi. Kā izšķirt, kurš ir izslēdzams un kurš ne? Kā panākt, lai visās skolās agresija tiktu vērtēta vienādi, lai nebūtu tā, ka vienā skolā izslēgs par to, ka kādu trīsreiz pagrūdis, bet citā par to, ka visus regulāri dursta ar šķērēm?”

To, ka noteikumos pietrūkst skaidru apdraudošas agresijas kritēriju, uzsver arī izglītības jomas eksperte Aija Tūna. Tāpēc viņa bažījas, ka skolas šos noteikumus izmantos, lai “tiktu vaļā no neērtajiem bērniem”. Ir gadījumi, kad bērni ir agresīvi tāpēc, ka skolā tiek nepārtraukti kacināti. Viņasprāt, būtu jāceļ pedagogu profesionalitāte, lai konflikti klasē neattīstītos līdz lēkšanai pa logu vai duršanai ar šķērēm. “Ja agresīvos bērnus ieliks speciālajās skolās vai “paslēps” mājās, vienā brīdī viņi tik un tā pieaugs un izies sabiedrībā,” uzsver A. Tūna, aicinot meklēt citus risinājumus agresijas novēršanai skolās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+