Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. maijs, 2012
Drukāt

Agresīvākie komentāri internetā šogad bijuši 16.martā un pēc Mades nošaušanas

klaviatura_pele3

Šogad agresīvākie komentāri internetā bija 16.martā un pēc lācenes Mades nošaušanas, secināts pētījumā “Agresivitātes indekss”. Savukārt interneta komentāros visbiežāk lietotie lietvārdi bijuši Latvija un valsts.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes pasniedzējs, antropologs Klāvs Sedlenieks informēja, ka laikā no pagājušā gada maija līdz novembrim trijos portālos “Delfi”, “Tvnet”, “Apollo” vārds “valsts” 79 736 komentāros pieminēts 144 502 reizes, savukārt “Latvija” – 58 173 komentāros 105 107 reizes.

Sedlenieks skaidroja, kas tas liecina, ka abi šie vārdi cilvēkiem ir ļoti svarīgi. Vārds Latvija minēts salīdzinoši negatīvākā kontekstā nekā valsts. Lielāko kritiku komentētāji ir pauduši par Latvijas politiķiem. Daudzos gadījumos ar valsti cilvēki identificē sevi. Pētnieks uzskata, ka cilvēki, kuri jūtas bezspēcīgi attiecībā ar varu mēģina izteikt kritiskas piezīmēs, tādējādi kompensējot varas neesamību.

“Internets tiek izmantots gluži kā reliģiska vai maģiska vide, kur cilvēki var izteikt kaut kādas maģiskas formulas, kuru uzdevums ir izmainīt to, kas notiek reālajā dzīvē. Cilvēki uzskata, ka, ja viņi ierakstīs komentāru, tad gluži kā latviešu apdziedāšanās dziesmā, lai sliktais pārvēršas par labu. Sliktie komentāri kalpo reliģiskai vai maģiskai praksei. Taču jājautā vai tie var atrisināt reālo situāciju,” teica Sedlenieks.

Pētījums parāda, ka cilvēkiem nav izprotams cilvēktiesību jautājums, jo tas daudzreiz tiek lietots nepamatoti. Jēdziens komentāros piesaukts kā kādas atsevišķas grupas privilēģiju kopums, piemēram, krievu cilvēktiesības un latviešu cilvēktiesības, varmākas un upuru cilvēktiesības, kādas sociālās grupas cilvēktiesības un pat dzīvnieku “cilvēktiesības” pēc Mades nošaušanas.

Pētot to, kā ziņas forma un saturs ietekmē komentāru saturu, RSU Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne secinājusi, ka ziņas, kuru saturs ir veltīts cilvēkiem, ļoti bieži nesatur faktus, naidīgie vārdi attiecas uz personībām – politiķiem un amatpersonām un viņu viedokļiem. Uzbrukumi komentāros ir personīgi, tie reti skar tematu, jo vērsti pret indivīdu.

Rožukalne norādīja, ka viedokļu daudzveidība un objektivitāte ir ierobežota, ziņām trūkst konteksta. Arī komentētāji kopē vienpusīgu, paštaisnu skatījumu. Viena avota ziņas netiek turpinātas, tās paliek viena viedokļa robežās un komentētāju agresīvie vārdi it kā aizpilda ziņā trūkstošās informācijas daļu.

Pētījums parādījis, ka visos portālos vienas un tās pašas ziņas izraisa vienādi naidīgas reakcijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

Runājot par anonīmas komentēšanas iespējām, politologs Ivars Ījabs rosināja portāliem “Delfi”, “Tvnet”, “Apollo” apsvērt iespēju ierobežot anonīmās komentēšanas iespējas, savukārt Sedlenieks šo ideju neatbalsta, jo kādreiz var būt nepieciešamība anonīmi izziņot kādu pasākumu, kas tādā gadījumā varētu būt neiespējami.

Kā ziņots, indeksa noteikšanas metodoloģiju izstrādāja RSU mācībspēki, kā arī definēja indeksā iekļaujamos atslēgas vārdus. Projektā ir iesaistīti RSU Komunikācijas fakultātes mācībspēki – Sergejs Kruks, Rožukalne, Sedlenieks, Ruta Siliņa un Ilva Skulte, kā arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Normunds Grūzītis.

Projekts tapis RSU sadarbībā ar Tiesībsarga biroju un Frīdriha Eberta fonda sniegto atbalstu. “Tieši Tiesībsarga birojs ir apņēmies realizēt pasākumus agresijas mazināšanai sabiedrībā un iecietības aktualizēšanā pret citādo, tādēļ šāda metodoloģija ir unikāls un nozīmīgs atbalsts Tiesībsarga biroja darbā,” iepriekš teica tiesībsargs Juris Jansons.

Pievienot komentāru

Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+