Foto-LETA

Agris Liepiņš: Kad reiz latvieši beigs noniecināt savu Tēvzemi? 130

Tiekoties Igaunijā, Baltijas valstu un Polijas prezidenti atzina, ka jāveic kopīgi soļi cīņā pret Krievijas propagandu. Viens no veidiem varētu būt alternatīvu programmu veidošana krievu valodā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Sveštautiešu lojalitātes stiprināšana pret valsti, kurā viņi mīt, nenoliedzami ir ļoti nozīmīga. Tomēr nākas atzīt – valdošās aprindas automātiski pieņem, ka problēma galvenokārt slēpjas sveštautiešos, kuri nav apguvuši valsts valodu un tāpēc mīt Krievijas informatīvajā telpā. Jau iepriekš tiek pieņemts, ka pamattautu kaimiņvalsts propagandas dzirnavas viņu prātus nespēj ietekmēt. Tāpēc īpaši raidījumi, kuros tiktu atmaskoti Kremļa meli, valsts valodā nav jāveido, pietiek ar esošajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Neņemos spriest par stāvokli Igaunijā vai Lietuvā, bet Latvijā šāds pieņēmums ir visai tālu no patiesības. Lūk, šāda aina. Pusdienlaikā uz soliņa piesēduši vīri darba drēbēs. Divi no viņiem latvieši, viens krievs. Krievs (tas, kurš dzīvo Kremļa kontrolētajā informācijas telpā) aizgūtnēm lamā Latviju. Te viss slikti, valdībā vieni zagļi un korumpanti, bet Putins labs. Latvieši viņam braši piebalso – tos liekēžus vajag noslānīt ar sūdainu koku! Līdzīgu skatu vēroju trolejbusā. Krievu pensionārs slavina padomju laikus un zākā Latvijas valdību, kas novedusi tautu nabadzībā. Krievija gan esot laba, maksājot viņam pensiju. Trīs latviešu pensionāri gaudo līdzi – pensijas niecīgas, skolotājiem algas mazas, visi brauc prom, un drīz nebūs kas strādā. Latvijas valdība esot visus novedusi līdz ubaga spieķim! Avīzē lasu interviju ar diviem jauniem vīriešiem no Latgales. Viens krievs, otrs latvietis, bet abi domā, ka labāk būtu bijis Krievijas sastāvā, jo tagad Latgalē nav darba. Neatpaliek daļa Latvijas intelektuāļu. Ļaudis, kuriem ir atpazīstamība, kuru vārdos ieklausās un kuru teiktais veido sabiedrisko domu. Komponists Imants Kalniņš Putinu sauc par teicamu Krievzemes saimnieku, mūziķis Valts Pūce par Latvijas himnu teic, ka tā ir briesmīga, bet tēlnieks Ivars Drulle prāto, ka ar visu karoga lentīti pie krūts viņu neviens nepiespiedīs iet uz patriotiskām filmām un koncertiem. Savas valsts noniecināšanas sērga ir dziļi skārusi visus latviešu tautas slāņus.

CITI ŠOBRĪD LASA

To vērojot, iezīmējas absurda situācija. Mēs gatavosim raidījumus krievu valodā un pārliecināsim sveštautiešus būt lojāliem pret Latviju. Vēlāk pāraudzinātie sveštautieši skaidros latviešiem, ka arī viņiem jāmīl pašiem sava valsts. Nekādas alternatīvās programmas krievu valodā nelīdzēs, ja latvieši paši apspļaudīs savu Tēvzemi! Īstenībā raidījumi, kuros pastiprināti tiktu atmaskota Kremļa propaganda un mācīta tēvzemes mīlestība, būtu jāveido valsts valodā un tieši latviešu auditorijai. Pārdomātus un gudrus raidījumus. Tas nebūt nenāksies viegli, informatīvais karš ir ilgstošs un darbietilpīgs. Franču politiķis Žorē, runājot par informāciju, teica: “Liela patiesība nav viegli iedabūjama cilvēku smadzenēs, tā jākaļ atkal un atkal, nagla pēc naglas, dienu pēc dienas. Tas ir monotons un nepateicīgs darbs, un tomēr tas ir svarīgs darbs!”

Lai nodomātais veiktos un nestu augļus, visupirms jāsakārto savas domas. Jātiek skaidrībā un jāspēj argumentēti atbildēt uz daudziem jautājumiem, par kuriem neesam domājuši gadu desmitiem, īstenībā visu atjaunotās Latvijas Republikas laiku. Tēmu, kuras mīļā miera labad paslaukām zem tepiķa, saradīsies pulka. Piemēram – kāda ir Latvijas ideoloģija, vai tāda maz ir? Kādas ir valsts pamatvērtības un galvenais – kā mēs varam tās aizstāvēt pret svešu, mums naidīgu spiedienu? Te nevarēs izlīdzēties ar vienkāršo frāzi, ka Latvija ir demokrātiska republika, un punkts. Nāksies padomāt – vai gadījumos, kad, slēpjoties aiz demokrātijas un vārda brīvības frāzēm, bezkaunīgi demagogi apzināti kaitē Latvijas valstiskumam, Latvijas Republikai ir tiesības un pienākums šos bezkauņas ierobežot viņu demokrātiskajās tiesībās? Vai Latvijas varas iestādes drīkstēja apturēt referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu organizatorus? Katram skaidrs, ka referendums apšaubīja vienu no mūsu valsts pamatvērtībām, bet Krievijas propagandas dzirnavas mala, ka to rīkot esot Latvijas pilsoņu demokrātiskas tiesības.