Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. jūlijs, 2013
Drukāt

Agris Liepiņš: Liberālās ekonomikas piekritēju dēļ var nākties ēst sliekas

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Nacionālā ekonomika nav sevī iekapsulējusies, pret citiem naidīga ekonomika, kuru piekopjot latviešiem nāksies dzīvot suņu būdās un ēst sliekas. Nacionālās ekonomikas pamatā ir doma, ka viss, ko var saražot pašu zemē, pašiem arī jāražo. Tas rada jaunas darba vietas un veicina tautas ekonomisko aktivitāti.

 

Nacionāli domājošiem politiķiem valsts līmenī ir jāveicina un jāatbalsta vēlme ražot pašiem savā zemē. Piemērojot nodokļu atlaides, dzēšot daļu kredīta, ja darbs paveikts laikā un labā kvalitātē. Izvēloties starp pašmāju un ārvalstu ražotājiem, nacionāli domājoši politiķi priekšroku dod pirmajiem.

Spēcīgākais nacionālās ekonomikas stūrakmens ir savas zemes pieturēšana pašiem, nevis izdāļāšana citiem. Francija arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts, uz šo valsti tāpat attiecas ES likumi par darbaspēka brīvu pārvietošanos, par ES pilsoņu netraucētu apmešanos uz dzīvi kādā citā Eiropas Savienības valstī utt. Bet pamēģiniet Francijas laukos nopirkt zemi! Pircējam personīgi, nevis kādai pilnvarotai personai, jāierodas vietējā pašvaldībā un valsts valodā, tātad franču valodā, jāpaskaidro, kādam nolūkam pirkums paredzēts. Turklāt pašvaldībā sēž nacionāli noskaņots francūzis, savas zemes patriots, kas nekādi nevar saprast, ko pircējs saka.

Nacionālā ekonomika nevairās no investoriem, vienīgi viņi netiek iecelti dieva vietā. Piesaistot ārvalstu investorus, nacionāli noskaņoti politiķi slēdz tādus līgumus, kas ir Latvijas valstij izdevīgi un nes tai labumu.

Piemēram, salīdzināšu divus investoru piesaistīšanas gadījumus. Vienreiz to darīja nacionāli domājoši politiķi, otrreiz – liberālās ekonomikas piekritēji. Ķeguma spēkstacijas celtniecība trīsdesmitajos gados un Ķemeru sanatorijas atjaunošana mūsdienu Latvijā.

Trīsdesmito gadu vidū Latvijas valdība noslēdza līgumu ar ASV firmu “The Foundation Company” par iespējamo spēkstacijas būvvietas izpēti. Līgums paredzēja, ka amerikāņi izpētīs Daugavas gultni 150 kilometru garumā un līdz noteiktam datumam piesaistīs būvei nepieciešamo kapitālu. Trīs mēnešos amerikāņi gultni izpētīja, Latvijas valdība pieņēma lēmumu spēkstaciju būvēt Ķegumā, bet tad lauza līgumu ar kompāniju, kas veica izpētes darbus. Iemesls vienkāršs – pasaulē valdīja ekonomiskā krīze, un amerikāņi nespēja līdz Latvijas valdības noteiktajam datumam piesaistīt būvei nepieciešamo kapitālu.

1988. gadā Ķemeru sanatorija tiek privatizēta, un parādās arābu investors “Ominasis Latvia”, kuram arī jāpiesaista ārzemju kapitāls ēkas atjaunošanai. Nekāda nauda netiek atrasta, sākas nebeidzama atrakstīšanās, bet liberālās ekonomikas iedvesmotā Latvijas valdība bezspēcībā plāta rokas.

1935. gadā Ulmaņa valdība noslēdza līgumu ar zviedru būvfirmām “Svenska Enterprenad A. B.” un “A.B.ElektroInvest”. Līgums paredzēja, ka Rīgas apgāde ar elektrību jāsāk pēc trīs gadiem un viss administratīvais, kā arī tehniskais personāls un pārējie būves darbinieki un strādnieki jāņem no Latvijas pilsoņu vidus. Izņēmums – divpadsmit ārzemju lietpratēji. Būvinspektors ir Latvijas pilsonis, un viņa rokās ir milzu vara. Būvinspektors uzskatāms par vienīgo valdības pārstāvi attiecībās ar zviedru būvfirmu. Līgums noteic, ka ārzemju pilsoņus darbā var pieņemt tikai ar būvinspektora piekrišanu, viņš lemj par visām iegādēm, apstiprina zviedru līgumus ar trešajām personām, kontrolē darbu un piegāžu saņemšanu un apstiprina darba algas un atalgojuma sarakstus.

Ķemeru sanatorijas gadījumā Latvijas valdība vispār nespēj neko kontrolēt, nereti vienkāršs apsargs Latvijas valsts pārstāvjus nelaiž tālāk par žoga vārtiņiem.

Vairākas reizes Latvijas puse mēģinājusi pieprasīt “Ominasis Latvia” maksātnespēju, bet viss velti. Vien tagad (pagājuši divdesmit gadi!) nodibina parlamentāro izmeklēšanas komisiju un beidzot ierosina maksātnespēju. Administrators secina, ka viss ir izlaupīts, dokumenti nozuduši vai atrodas pie arābu investora, bet viņa atrašanās vieta nav zināma.

Lūk, divi investoru piesaistīšanas piemēri. Nacionāli noskaņotu politiķu slēgtais līgums nodrošinājis, ka mums vēl šodien darbojas Ķeguma spēkstacija, bet liberālās ekonomikas piekritēju slēgto līgumu dēļ var nākties ēst sliekas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+