Agris Liepiņš: Uzturēšanās atļauju reklāmas – propagandas ministra Gebelsa ražojumu cienīgas 3
Raiņa lugā “Spēlēju, dancoju” mirušais barons naktīs ceļas no zārka un, zobus klabinādams, dodas sūkt latviešu tautas asinis.
Pirms kāda laiciņa skaļi izbazūnēja cīņu pret oligarhiem. Pēcāk braši ziņoja, ka nerātneļi dabūti nost no politiskās skatuves un turpmāk neietekmēšot ekonomiskos procesus valstī. Tāpat tika vēstīts, ka naudas maisi vairs nedancināšot mūsu varas vīrus pēc savas dolāru tūtiņu stabules. Par ātru sapriecājāmies, nevaid viņi miruši! Pēdējā laikā viens dikti sarosījies un aizgūtnēm pērk reklāmas laukumus gan radio, gan televīzijā un drukātajā presē.
Raugāmās un dzirdamās reklāmas ir propagandas ministra Gebelsa ražojumu cienīgas. Liekas, tieši viņš savulaik dižojās – propagandas meliem jābūt tik lieliem, lai visi tiem noticētu! Pa vidu jāieber kāds patiesības graudiņš, tad pārējie meli liksies pēc baltas taisnības.
Uzturēšanās atļauju tirdzniecības reklāmas tā arī veidotas. Televizorā redzam sirdi plosošus mājokļu graustus no oligarha jaunības zemes – Maskavas forštates. Vizuāli ļoti iespaidīgi, vienīgi noklusēts, ka Maskačkas grausti nebūt nav neveiksmīgas ekonomikas rezultāts, šis rajons ir nolaists tajā dzīvojošā kontingenta bezdarbības dēļ. Vismaz tāds tas bija visu manu jaunību, un vienīgi tagad sāk nedaudz atkopties. Uz graustu un ubagu cepures fona tiek slavināta uzturēšanās atļauju tirdzniecība.
No uzzīmētajiem cipariem un nullēm acis žilbst. Gluži tāpat, kā pāris gadu iepriekš acis metās raibas no solījumiem Rīgā radīt 50 000 jaunu darba vietu. Meliem jābūt tik lieliem, lai visi tiem noticētu! Tālāk seko diktora teksts – latvieti Latvijā noturēs darbs, nevis populisms!
Jo tālāk, jo interesantāk! Uzzinām mūsu nelaimju cēloni. Nevis aizraušanās ar nepārdomātu kredītu ņemšanu, nevis baņķieru mahinācijas un finanšu piramīdas, nevis mākslīga nekustamā īpašuma burbuļa uzpūšana bija neveiksmju cēlonis, bet krīzē nokļuvām tāpēc, ka nebijām “gudra valsts” un netirgojām uzturēšanās atļaujas. Toties tagad uzturēšanās atļaujas ienesot valsts ekonomikā pusotru miljardu! Pietiekami, lai indeksētu pensijas, samaksātu skolotājiem, mediķiem un policistiem, sakārtotu veselības aprūpi un ceļus… Nez kāpēc visi iepriekš uzskaitītie grib streikot? Laikam aiz pārsteiguma, ka no debesīm sācis līt kliņģeru lietus. Ar populismu te nav nekāda sakara, bet meliem jābūt tik lieliem, lai visi noticētu.
Cita starpā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu apvainoties. Velti krīzes laikā lika visiem savilkt jostas, velti grieza izdevumus un vētīja ienākumus, velti klausīja starptautiskos aizdevējus un bijās viņu rājiena – no krīzes bedres mūs izveda graustu miljonāra viedā ideja tirgot uzturēšanās atļaujas.
Morāle vienkārša – pārtikušas dzīves pamatā liekams nevis darbs, pakāpeniska līdzekļu uzkrāšana un atlicināšana nebaltai dienai, nevis ieņēmumu un tēriņu sabalansēšana, bet gan “ātrais dolārs”. Fiksi pārdodam visu, ko var notirgot, un spiežam gāzi grīdā!
Kronis visam ir apgalvojums – “cilvēks nopērk mājokli un pēc rūpīgas pārbaudes iegūst atļauju piecus gadus uzturēties Eiropas Savienībā. Viņš atbrauc, iztērē naudu un aizbrauc”. Šādas “pērles” atgādina Krievijas skandalozā politiķa Žirinovska saukļus – katram bābietim pa vecim, katram vecim pa šņabja pudelei! Paiet piecas minūtes pēc piecu gadu notecēšanas, un iegādātais privātīpašums izkūp kā dūmi. Zeme atkal brīva! Propagandas meliem jābūt tik lieliem, lai visi tiem noticētu. Vai noticēsim, vai atkal kāpsim uz vecā grābekļa?
