“Agro Tops” 08.2014. 0
Zaļināšanas prasības jāsāk pildīt jau šogad
Lai 2015. gadā varētu pretendēt uz platību maksājumiem, jau šogad, sējot ziemājus, jāņem vērā jaunās zaļināšanas prasības. Tās attiecas teju uz katru zemnieku, kas apsaimnieko aramzemi vismaz 10 hektāru platībā, brīdina Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš.
Pie sava amata beņķa neesmu pielipusi
Eleonora Maisaka ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja vadītāja kopš 1996. gada un teju visus 18 gadus organizējusi kādas mācības. Taču viņas pašas gūtā atziņa ir tāda, ka ar darbiem nevajag pārspīlēt, jo dzīvē visam jābūt līdzsvarā.
Ložņu vārpatas ierobežošanas iespējas
Pēc 2013. gada veģetācijas sezonā visā Latvijas teritorijā veiktā nezāļu monitoringa datiem, ložņu vārpata bija visvairāk sastopamā nezāļu suga dažādu kultūraugu, īpaši graudaugu, sējumos. Vismazāk ložņu vārpata bija sastopama Zemgalē, kur saimniekošana ir visintensīvākā, visvairāk – Kurzemē un Latgalē.
Sakņu augoņi – vai nopietns drauds krustziežiem?
Krustziežu sakņu augoņi inficē tikai krustziežu dzimtas augus. Slimības ierosinātājam ir vienalga, vai virszemē tiek gaidīta nobriestam rapšu raža vai izaugam kāpostgalva. Labvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā sākas sarežģīts infekcijas process.
Kartupeļu bumbuļu fomozā sausā puve
Kartupeļu bumbuļu fomozā sausā puve ir saimnieciski nozīmīga kartupeļu slimība, tā skar kartupeļu stublājus un stolonus veģetācijas perioda otrajā pusē, kā arī bumbuļus uzglabāšanas laikā.
Kaņepes ar pievienoto vērtību
Austrija ir viena no ES valstīm, kur ir attīstīta kaņepju audzēšana un pārstrāde. Kaņepju pārstrādi iecerējuši attīstīt arī Latvijas uzņēmēji, tāpēc ieskats kaņepju audzētāju un pārstrādātāju Rīgleru-Nuršu ģimenes saimniecībā Lejasaustrijā varētu noderēt.
Kailsals ietekmējis arī traktoru un kombainu tirdzniecības apjomus
Tehnikas izplatītāji ievērojamo kritumu lauksaimniecības mašīnu tirdzniecībā uzskata par loģisku – janvāra kailsalā bojā aizgājušie ziemāji, sausā pavasara un slapjā vasaras sākuma dēļ gaidāmās visai pieticīgās vasarāju ražas, ES fondu atbalsta sarukšana tehnikas iegādei, kā arī cita veida investīciju izvirzīšanās priekšplānā jaunu traktoru un kombainu iegādi novirzījušas otrajā vai pat trešajā plānā.
Roboti, droni un citi jaunumi ceļā uz nākotnes lauksaimniecību
No 17. līdz 19. jūnijam Vācijā, Bernburgā, Saksijas reģionā, risinājās DLG Lauka dienas 2014. 45 hektāros tika demonstrēti visjaunākie sasniegumi graudaugu audzēšanas jomā.
Stresa ietekme uz piena produktivitāti
Pirms slaukšanas iekārtas iegādes svarīgi izvērtēt ne tikai iekārtas ekonomiskos rādītājus un menedžmenta sistēmu, bet arī to, cik komfortabli govis tajā jutīsies.
Jaunajā novietnē rekordaugsts izslaukums
Gada laikā pēc modernizācijas Tukuma nov. Slampes pag. SIA Kalnāji ganāmpulkā izslaukums no govs palielinājies par 50%, taču kvotu trūkuma dēļ šis piens drīz varbūt būs jālej zemē, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladislavs Butāns.
Uzlabosim Hailandes govju gaļīgumu!
Lai paaugstinātu Hailandes šķirnes govju gaļas produktivitāti, Latvijā no Vācijas ievests pirmais Šorthornu šķirnes gaļas tipa vaislas bullis.
Govis hobijam, ne biznesam
Neretas novada Mazzalves pagasta z/s Krasti B gaļas liellopu ganāmpulkā pamatā ir Šarolē un Simentāles šķirnes dzīvnieki. Taču saimniekam Oskaram Ādamam ir arī neliels Hailandes šķirnes govju pulciņš – sirdspriekam, lai ir kur acis pamielot.
Pēta efektivitāti jēru piebarošanai ar graudiem
Lopkopības kompetenču centra demonstrējums par jēru piebarošanu ar spēkbarību saimniecībā Mikaitas 3. jūlijā pulcēja vairāk nekā simt aitkopībā ieinteresētos. Pirmie svēršanas rezultāti ir diskusijas raisoši. Jēru izaudzēšanas pašizmaksa vēl tiks rēķināta.
Kā labāk nedarīt
Dārza stādīšanas shēmas bija viens no pētāmajiem jautājumiem izmēģinājumā, kas tika ierīkots Pūrē 1996. gadā. Šobrīd pētījums ir pabeigts un var apkopot rezultātus.
Aktualitātes upeņu audzēšanā
Laikā no 2. līdz 6. jūnijam notika ceturtā starptautiskā upeņu audzētāju konference, ko rīkoja Starptautiskā upeņu audzētāju asociācija. Konferences darba programmā bija gan audzēšanas tehnoloģijas un šķirnes, gan augu aizsardzība un mēslošana, gan iespēja iepazīties ar upeņu uzglabāšanu un pārstrādi.
Vēdināšana ar minimāliem enerģijas un CO2 zudumiem
Šā gadsimta sākumā Nīderlandē valsts līmenī tika izvirzīts mērķis panākt, lai 2020. gadā visas jaunās siltumnīcas kļūtu enerģētiski neitrālas, proti, lai tās saražotu tikpat vai pat vairāk enerģijas (siltumu un elektrību kopā), nekā patērē ražošanas procesu nodrošināšanai. Šā mērķa realizācijas gaitā tika radītas vairākas ļoti interesantas siltumnīcu koncepcijas.
