Agronoms: Kā nesajaukt maijvaboles ar derīgajām vabolēm 0
Maijvaboles (Melolontha sp.) ir viens no bīstamākajiem kaitēkļiem, kuru sastop dārzkopji visā Latvijā. Tām līdzīgas ir arī citas vaboles, kuras dārzā veic labu darbu, bet kuras cilvēki nezināšanas dēļ mēdz iznīdēt.
Kas tās ir un ar ko atšķiras no maijvabolēm, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Veidojot kompostu, dārzkopji bieži konstatē, ka tajā parādījušies arī “maijvaboļu” kāpuri un ir teju panikā, ka tāds komposts jāmet ārā. Izrādās, tās nemaz nav maijvaboles.
Komposta kaudzēs, kā arī vietās, kurās bagātīgi liek organiskās izcelsmes mulču – sienu, koku lapas, parādās pavisam citu sugu vaboles – zeltītā rožvabole (Cetonia aurata), marmora rožvabole (Liocola marmorata) un vēl divas sugas. To ķermeņa lielums pavisam nedaudz atpaliek no maijvaboles izmēriem, ķermeņa virspuse ir ar metālisku spīdumu – no smaragdzaļas līdz kapara sarkanbrūnai.
Kā skaidro M.Narvils, šo vaboļu kāpuriem ir ievērojama loma atmirstošas augu masas pārstrādē. Kāpuri ir masīvi, baltā krāsā ar matiņiem, sīku galviņu, ļoti īsām kājām, tādēļ uz līdzenas virsmas tie pārvietojas tikai uz muguras. Savukārt maijvaboļu kāpuru galva ir lielāka un masīvāka, bet kājas ir ievērojami garākas nekā rožvaboļu kāpuriem.
Jāatceras, ka rožvaboļu kāpuri ir ļoti vērtīgi sadalīšanās procesos komposta kaudzē. Tādēļ kompostu izsijājot, tos nevajadzētu iznīcināt, bet gan atlikt atpakaļ.
Turklāt šīs vaboles nesavairosies, ja komposts tiek gatavots, izmantojot aerobo (gaisa) kompostēšanu, jo temperatūras paaugstināšanās izslēdz iespēju vabolēm un grauzējiem tur iemitināties. Der zināt arī, ka pieaugušu rožvaboļu pamatbarība ir koksne.
Tikmēr maijvaboļu kāpuri barojas tikai un vienīgi ar dzīvo augu saknēm – tieši tur tad arī maijvaboļu mātītēs dēs oliņas, nākamajiem 4-5 gadiem nodrošinot barības bāzi. Tādēļ vairāk maijvaboļu vienmēr būs augsnē, kurā ir dzīvi augi, bet augsnes apstrāde nav regulāra.
