Ekrānšāviņš no “Bild”.

Aicina aizvākt padomju tankus no memoriāla Berlīnē 7

Vācijā populārie preses izdevumi “Bild” un “Berliner Zeitung”‘ Ukrainas notikumu iespaidā nosūtījuši valsts parlamentam – Bundestāgam – petīciju, aicinot aizvākt divus padomju “T-34” tankus, kas rotā 1945. gadā kritušajiem padomju karavīriem veltīto memoriālu Tīrgartenes rajonā Berlīnē, netālu no Brandenburgas vārtiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kā norādīts petīcijā: “laikā, kad krievu tanki apdraud brīvu un demokrātisku Eiropu, mēs nevēlamies redzēt nevienu krievu tanku memoriālā pie Brandenburgas vārtiem.”

Paziņojuma autori uzsver, ka negrasās apšaubīt nepieciešamību pieminēt “krievu tautas neskaitāmos upurus”, kas tika nesti, ieņemot Berlīni: “Postošā un asiņainā kara mācībai jānes tautām miera un savstarpējas cieņas idejas.” Tomēr žurnālistu ieskatā, ne tankiem, ne citiem militārisma simboliem (memoriālā uzstādīti arī divi padomju lielgabali) šobrīd Berlīnes centrā nav jāatrodas. “Mēs, petīciju parakstījušie, nevaram piekrist tam, ka 21. gadsimtā militārs spēks Eiropā no jauna kļūst par politikas līdzekli,” paziņojumu citē raidorganizācija “Deutsche Welle”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iniciatīvas autori mudina arī citus pilsoņus sūtīt pastkartes, vēstules vai faksus Bundestāgam ar atslēgvārdiem “Panzer am Brandenburger Tor” (“Tanki pie Brandenburgas vārtiem”).

Tīrgartenes memoriāls tika izbūvēts par godu ap 80 tūkstošiem padomju karavīru, kas 1945. gada aprīlī – maijā krita kaujās par nacistiskās Vācijas galvaspilsētas ieņemšanu. Monumenti uzcēla ļoti straujos tempos tajā pašā 1945. gadā. Konkrēti šajā vietā apbedīti ap 2000 karavīru. 2010. gada naktī uz 9. maiju nezināmi vandāļi apķēpāja pieminekli ar sarkanas krāsas grafiti uzrakstiem “zagļi, slepkavas, izvarotāji”. Krievijas vēstniecība pēc tam iesniedza Vācijas varasiestādēm protestu, apgalvojot, ka tās nepietiekoši uzrauga memoriālu.