Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. augusts, 2012
Drukāt

Aicina ASV “izbeigt karu pret trauksmes cēlējiem”

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Interneta vietnes “WikiLeaks” dibinātājs Džūljens Asanžs jau divus mēnešus patvēries Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš apsūdzēts seksuālā vardarbībā. Asanžs noliedz apsūdzības izvarošanā un uzstāj, ka apsūdzības pret viņu ir politiski motivētas un ka ASV vēlas panākt viņa tiesāšanu par valsts noslēpumu izpaušanu.

 

Nedēļas nogalē parādoties sabiedrībā pirmo reizi divu mēnešu laikā, uzrunā no vēstniecības balkona viņš pateicās Ekvadorai par patvēruma piešķiršanu un nosodīja Britānijas amatpersonas, apsūdzot tās draudu izteikšanā un iebrukuma plānošanā Ekvadoras vēstniecībā.

Dažādi viedokļi par Meningu un Asanžu

Asanžs, kurš ir Austrālijas pilsonis, uzslavēja Ekvadoru par politisko drosmi, piešķirot viņam patvērumu, kā arī pateicās virknei citu Dienvid-amerikas valstu par atbalsta apliecināšanu. “WikiLeaks” dibinātājs aicināja ASV prezidentu Baraku Obamu izbeigt “karu pret trauksmes cēlējiem” un “pārtraukt raganu medības” pret viņa vadīto interneta vietni. Viņš mudināja ASV atbrīvot amerikāņu karavīru Bredliju Meningu, kurš ASV apsūdzēts par slepenu dokumentu nopludināšanu vietnei “WikiLeaks”, kas publiskojusi simtiem tūkstošu ASV Valsts departamenta konfidenciālu diplomātisko ziņojumu. Īpašu satraukumu Pentagonā izraisījuši Meninga nopludinātie videoieraksti par ASV helikopteru veikto apšaudi 2007. gadā Irākā un 2009. gadā Afganistānā, nogalinot desmitiem civiliedzīvotāju. Menings, kurš atrodas apcietinājumā kopš 2010. gada maija, apsūdzēts arī par valsts aizsardzībai svarīgas informācijas nodošanu neapstiprinātam avotam un palīdzēšanu ienaidniekam, par ko varētu draudēt nāvessods. Pēc ASV preses ziņām, tiesas prāva pret Meningu varētu sākties septembrī Fortmīdā, Merilendas štatā, kur atrodas ASV lielākais militārās informācijas un izlūkošanas centrs. Meninga prāva pievērstu uzmanību arī Asanžam, ja “diplomātiskais gūsteknis” tad vēl atrastos Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Kā atzīmē raidsabiedrība CNN, amerikāņu sabiedrībā ir dažādi viedokļi par Meningu un Asanžu, liberāļiem uzskatot viņus par cīnītājiem par taisnīgumu un atklātumu, bet konservatīvajiem nosodot kā nodevējus.

Dienvidamerika 
pret Britāniju

Analītiķi atzīmē, ka pēc Asanža patveršanās Ekvadoras vēstniecībā Londonā Britānijas tiesībsargus, diplomātus un politiķus gaida grūti laiki. Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām paredz vēstniecību telpu neaizskaramību, taču Britānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs brīdinājis Ekvadoras amatpersonas, ka britu likums ļauj policijai ieiet vēstniecības ēkā un aizturēt personu, pret kuru izvirzīta kriminālapsūdzība, raksta “The Daily Telegraph”. Ekvadora, kuras nostāju atbalsta citas Dienvidamerikas valstis, apsūdzējusi Heigu mēģinājumā ignorēt Vīnes konvenciju. Britānijai jau gadu desmitiem ir saspīlētas attiecības ar Argentīnu Folklenda salu piederības dēļ, bet diplomātiskā konflikta saasināšanās ar Ekvadoru nostādītu Londonu pret visu Dienvidameriku. Asanžs apgalvoja, ka pirms dažām dienām, kad Ekvadora vēl nebija oficiāli paziņojusi par patvēruma piešķiršanu viņam, tumsas aizsegā britu policisti pa vēstniecības ēkas ārējām ugunsdzēsības kāpnēm mēģinājuši iekļūt ēkā, taču atteikušies no šādas rīcības, kam būtu pārāk daudz liecinieku. Skotlendjarda pārstāvis noliedzis, ka britu policisti būtu mēģinājuši iekļūt vēstniecības ēkā, ko Ekvadora īrē kopīgi ar Kolumbiju. Diplomātiskā neaizskaramība attiecas tikai uz vēstniecību telpām, nevis kopējo priekštelpu un liftu. Ēkā nav iekārtoti diplomātu dzīvokļi, tāpēc Asanžam izveidota pieticīga guļamtelpa un duša. Novērotāji atturas prognozēt, cik ilgi Asanžam var nākties pavadīt Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Pēckara Eiropā visilgāk – 15 gadus – diplomātiskā bēgļa statusā atradās bijušais Ungārijas katoļu baznīcas galva kardināls Jožefs Mindsenti, kurš pēc pretpadomju sacelšanās apspiešanas Ungārijā 1956. gadā patvērās ASV vēstniecībā Budapeštā, bet 1971. gadā izbrauca uz Austriju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+