Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. maijs, 2012
Drukāt

Aicina izstrādāt viendzimuma attiecību reģistrēšanas kārtību

geju_karogs_bebis

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka noteiktas sociālās garantijas cilvēkiem var dot tikai tad, ja viņi savas partnerattiecības ir reģistrējuši, tāpēc nozares ministre Ilze Viņķele ir aicinājusi Tieslietu ministriju strādāt pie partnerattiecību reģistrācijas kārtības, tostarp starp viena dzimuma pāriem.

LM pārstāvis Edgars Korčagins ceturtdien biedrības “Mozaīka”, kas apvieno seksuālās minoritātes, rīkotajā viedokļu apmaiņā informēja, ka ministrija šādi secinājusi, izvērtējot iedzīvotāju pieejamību sociālajiem pakalpojumiem. Viņš apliecināja, ka ministre atbalsta partnerattiecību reģistrāciju starp viena dzimuma pāriem un šo tematu uzturēs politiskajā darba kārtībā.

Situācijas izvērtējums notika pēc Tiesībsarga biroja aicinājuma, kurš ir nācis klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā stiprināt to cilvēku tiesības, kuri nedzīvo laulībā. Taču tiesībsargs nav iestājies par partnerattiecību reģistrēšanu.

“Mēs savā jomā izvērtējām mūsu kompetencē esošos normatīvos aktus un secinājām, ka faktiski, lai mēs noteiktu tiesības uz sociālās aprūpes, sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem cilvēkiem, kuri dzīvo kopā, bet nav reģistrējušies laulībā vai nu viena dzimuma, vai pretēja dzimuma pārstāvjiem, tā lieta, ar ko jāsāk, ‒ partnerattiecības kaut kā ir jāreģistrē. Tieši tāpēc tapa ministres aicinājums Tieslietu ministrijai izstrādāt koncepciju par to, kā reģistrācija varētu notikt un pēc tam jau tālāk strādāt, kādas tiesības un pienākumus partnerattiecībās reģistrētajiem cilvēkiem piešķirt,” aģentūrai BNS sacīja Korčagins.

Diskusijas dalībnieki no dažādām valstīm, kas Latvijā ieradušies uz Baltijas praida pasākumiem, kura kulminācija gaidāma sestdien gājiena laikā, gan pauda skepsi, ka TM varētu atsaukties uz šo piedāvājumu.

“Mozaīkas” pārstāve Evita Goša savukārt norādīja, ka iepriekš biedrības piedāvātais tiesiskais regulējums viendzimuma pāru partnerattiecību reģistrēšanai tapa, lai vispār sāktu diskusijas par šo tematu. Tas sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas un kritiskus viedokļus.

“Mēs no 2007.gada par to runājam, ka vispār kaut kāds regulējums ir nepieciešams, bet, protams, būtībā tā ir daudzās jomās, kamēr NVO kaut ko neiztrādā, politiķi par to neinteresējas. Patlaban ir aizgājis vesels vilnis. Mēs varam diskutēt par tiesību loku, vai runājam par nereģistrēto kopdzīvi vai reģistrēto, tas viss ir apspriežams, bet runa ir par to, ka nav normāla situācija, kāda ir pašlaik, ka cilvēki ir pilnīgi nekas,” klāstīja Goša.

Baltijas praida ietvaros, kas turpināsies līdz 2.jūnijam, paredzēta plaša pasākumu programma.

Sestdien Rīgā paredzētajā gājienā “Par cilvēktiesībām” savu dalību apliecinājuši arī ASV vēstniecību Baltijā pārstāvji un ASV valsts sekretāres palīga vietnieks Tomass Melia, aģentūrai BNS pavēstīja ASV vēstniecībā Rīgā.

Goša aģentūrai BNS sacīja, ka biedrībai tas daudz ko nozīmē.

“Simboliski tam ir ārkārtīgi liela nozīme, un šogad tam ir liela rezonanse, jo piedalīsies ASV vēstniece Latvijā, bet jau iepriekšējos gados vienmēr ir bijis klāt kāds no Eiropas Savienības vēstniekiem,” norādīja “Mozaīkas” pārstāve.

Viņa uzskata, ka tas rosina padomāt, kāpēc šiem pasākumiem ir atbalsts. “Tas iedrošina arī Latvijas amatpersonas, jo pašlaik sastopamies ar situāciju, ka ir daudz politiķu, kuri mums ir pauduši atbalstu, bet bieži tas ir ‒ es ļoti labprāt, bet mana partija neatbalsta, vai arī cilvēki baidās zaudēt popularitāti,” raksturoja Goša.

Diskusijas moderators bija žurnālists Kārlis Streips, kurš nekad nav slēpis, ka ir homoseksuāls. Pasākumu viņš atklāja, parādot žurnāla “Ir” vāku, kas stāsta par lesbiešu pāri Latvijā, kurā aug puika. Tā Latvijā neesot vienīgā viendzimuma ģimene, kurā aug bērns. Raksts iezīmē problemātiku, ka juridiski abas sievietes nekādi nav saistītas.

Žurnālists arī pastāstīja, ka Latvijā joprojām daudz cilvēku slēpj, ka ir homoseksuāli, un par problēmām publiski ir gatavi runāt vien daži. Viņš personīgi arī zina apmēram 20 cilvēku, kuri Latviju pametuši savas seksualitātes dēļ. Pēc Streipa vārdiem, daudzi domā, ka viņi nepazīst nevienu geju, bet viņi maldoties.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+