Aicina nedalīt Otrā pasaules kara upurus savējos un svešajos 0
Latvijas Universitātes doktora grāda pretendente Olga Procevska un Tartu Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns izplatījuši aicinājumu visiem Saeimas frakciju politiķiem un valsts augstākajām amatpersonām, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kurā aicina 8.maijā Brāļu kapos un citās Latvijas vietās pieminēt visus Otrā pasaules kara upurus, nedalot tos savējos un svešajos.
Kā aģentūru LETA informēja Procevska, parakstīt to ir aicināts ikviens, kas apņemas Latvijas sabiedrībā neveicināt konfrontāciju, izmantojot Otrā pasaules kara notikumus, un neļaut to darīt citiem.
“Mēs, kas parakstījuši šo aicinājumu, jūtam līdzi visiem cilvēkiem, kas kļuvuši par Otrā pasaules kara upuriem koncentrācijas nometnēs, frontes abās pusēs, mežos un pilsētās. Mēs izsakām cieņu tiem, kas atdevuši savas dzīvības, lai šo karu izbeigtu, un kas joprojām piemin savus tuviniekus un kritušos biedrus,” sacīts zinātnieku aicinājumā “izbeigt karu”.
Aicinājuma autori uzskata, ka saspīlējuma atrisināšana iespējama vienīgi ar tādu līdzjūtību, kas stāv pāri formastērpu krāsām, kā arī etniskajai un valstiskajai piederībai, un ir pārliecināti, ka tikai šāda vispārcilvēciska sapratne un līdzjūtība var apvienot Latvijas iedzīvotājus attieksmē pret Otro pasaules karu, kas vēl aizvien plosa mūsu sabiedrību.
Pievienoties aicinājumam iespējams, sūtot pieteikuma e-pastu uz adresi “[email protected]” vai aizpildot interneta pieteikuma formu.
Aicinājuma autori ir arī “Latvijas sociālās atmiņas monitoringa” autori, kurā secinājuši, ka viens no Latvijas sabiedrību tradicionāli šķeļošākajiem vēstures posmiem – Otrais pasaules karš – turpina saglabāt šādu statusu.
Pētnieki secinājuši, ka pēdējos gados visizteiktāk ir radikalizējusies jaunu cilvēku attieksme pret Otro pasaules karu un tā dalībniekiem. “Jaunākās paaudzes vidū ir augstāks konfrontācijas risks starp latviešiem un krievvalodīgo kopienu, jo šīs paaudzes ietvaros vērojama vislielākā viedokļu polaritāte attieksmē pret Otrā pasaules kara notikumu piemiņas rituāliem un piemiņas vietām. Taču nav pamata uzskatīt, ka sabiedrības šķelšanos attiecībā uz kara notikumu izpratni nosaka tikai etnolingvistisko grupu pretnostatījums – sašķelta izpratne valda arī katras grupas iekšienē, kas mazina starpgrupu konflikta potenciālu,” akcentēts pētījumā.
