Foto – LETA

Aicina neļaut medību laikā šaut klaiņojošus dzīvniekus 0

Medību likuma grozījumu trešajam lasījumam Saeimā iesniegts priekšlikums neļaut medību laikā nogalināt mājdzīvniekus, tostarp klaiņojošus, kas atļauta ar pašreiz spēkā esošo likuma redakciju.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Priekšlikumu iesniedzis opozīcijā esošās partiju apvienības “Saskaņas centrs” (SC) frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins, rosinot noteikt, ka mājdzīvnieku un klaiņojošo dzīvnieku iznīcināšana var notikt tikai slimību kontroles valsts programmas ietvaros.

Grozījuma būtība ir aizliegt nogalināt kaķus un suņus, kas netīšām gadījušies mednieku ceļā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Deputāts norādījis, ka mednieki bieži vien nogalina suni vai kaķi bez pamatojuma, neizvērtējot situāciju. Turklāt viņi nevar noteikt, vai dzīvnieks ir klaiņotājs. Suns, kuram ir saimnieks, var pazust, netīšām iemaldīties teritorijā, kur norisinās medības, un tādējādi aiziet bojā, ko apliecinot bēdīgi gadījumi no tiesu prakses.

Pašlaik likums pieļauj nogalināt klaiņojošus kaķus un suņus teritorijās, kur tiek rīkotas medības. Medībām pielīdzināma medību platībās klaiņojošu suņu un kaķu, kā arī izbēgušu nebrīvē turētu dzīvnieku medīšana, kas veicama pēc īpašnieka rakstveida lūguma medniekam. Par klaiņojošiem suņiem, izņemot šķirnes medību suņus, un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojoši kaķi un suņi bez uzpurņa vai reģistrācijas žetona.

Agešins uzskata, ka medības nav piemērots veids, kā kontrolēt klaiņojošu dzīvnieku populāciju. Viņš norādījis, ka šie jautājumi ir iekļauti Dzīvnieku aizsardzības likumā, bet tajā noteikts, ka jebkurš cilvēks var informēt vietējo pašvaldību par klaiņojošiem dzīvniekiem, un tad atbildīgās pašvaldības institūcijas pieņem lēmumu, ko ar tiem darīt.

“Pašvaldība var ievietot dzīvniekus patversmēs, un, iespējams, ar laiku suns vai kaķis atradīs sev jaunus saimniekus. Pašvaldība var par saviem līdzekļiem nodrošināt bezpajumtes dzīvnieku, pirmām kārtām kaķu, sterilizāciju, tādējādi samazinot to populāciju. Tātad pastāv humānāki veidi klaiņojošu dzīvnieku populācijas kontrolei. Neapšaubāmi, pašvaldībām ir jābūt tiesībām valsts programmas ietvaros arī nogalināt dzīvniekus, kas pārnēsā bīstamas infekcijas vai ir agresīvi,” uzskata SC pārstāvis.

Agešins arī uzskata, ka klaiņojošs dzīvnieks nav vainīgs pie tā, ka bezatbildīgi cilvēki parotaļājušies pēc kāda laika izmet to uz ielas, un pareiza pieeja problēmas risināšanā būtu obligāta visu mājas kaķu un suņu čipēšana. Tad vienmēr varētu noskaidrot, kurš ir dzīvnieka saimnieks un īpašniekam vajadzēs atbildēt par savu dzīvnieku, uzskata deputāts.

Reklāma
Reklāma

Pašlaik Medību likums ir atvērts grozījumiem, kas paredz samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai, un tiek skatīts pirms trešā lasījuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš galīgajam lasījumam noteikts uz 24.aprīli.

Likumprojekts paredz mainīt regulējumu pieļaujamajam nomedīšanas apmēram – turpmāk to plānots katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apmēru noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem.

Tāpat izmaiņas atļaus publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apmēru, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošā populācija. Patlaban likums noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Likumprojekts arī paplašina mežacūku medījamo teritoriju. Tagad tās varēs medīt ne tikai mežos, bet arī uz lauksaimniecības zemes.

Grozījumi paredz arī jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizliegumu pilsētu teritorijās, kapsētās, kā arī vietās, kur nebūs reģistrēts medību iecirknis. Paredzēti arī vairāki citi grozījumi.