Aicina sakopt Latvijas sabiedrisko un kultūras darbinieku kapavietas 1
28. aprīlī plkst. 10 Rīgā, Lielajos kapos, pieminot 190 gadus kopš Krišjāņa Valdemāra dzimšanas, Ainažu jūrskolas muzeja darbinieki rīko talku latviešu jūrniecības celmlauža piemiņas vietas sakopšanā, LA.lv uzzināja muzejā.
Muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Sniedz Krēgere stāsta, ka šā gada martā Ainažu jūrskolas muzeja vadītāja un galvenā speciāliste apmeklēja Krišjāņa Valdemāra atdusa vietu Rīgā, Lielajos kapos un bija nepatīkami pārsteigtas par redzēto. “Pieminekli klāj sūna, zeme pie tā iesēdusies. Tāpat nekoptas ir Krišjāņa Barona, Andreja Pumpura, Friča Brīvzemnieka un citu Latvijai svarīgu cilvēku kapavietas,” bilst Krēgere.
Pirms sākt plānot darbus Rīgas Lielajos kapos muzeja darbinieces griezās pie Reiņa Vanaga no SIA Pastorāts, kas ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs, un, tikai saņemot viņa piekrišanu, varēja lemt kad un ko muzeja darbinieki var darīt Kr. Valdemāra atdusas vietas labā.
“Kā mūsu valstī var labi klāties, ja mēs nerūpējamies par mūsu dižgaru piemiņu!” – uzskata Ainažu jūrskolas muzeja vadītāja Iveta Erdmane. Iespēju robežās muzeja darbinieki centīsies notīrīt pieminekli, apzāģēt piemineklim tuvumā augošā koka zarus, sakopt un apzaļumot kapu kopiņu.
Krišjānis Valdemārs – sabiedriskais un kultūras darbinieks, jaunlatviešu ideologs un latviešu nacionālas atmodas jundītājs – dzimis 1825. gada 2. decembrī Ārlavas pag. Vecjunkuros. Ar tiešu Kr. Valdemāra līdzdalību 1864.gadā Ainažos tika izveidota jūrskola, uz kuras pieredzes balstoties 1867. gadā tika pieņemts Krievijas jūrskolu likums, un latviešu zemniekiem radās iespēja kļūt par jūrniekiem.
“Krišjānis Valdemārs ir teicis: “Senču slavenie darbi katrai tautai jāgodā. Godāsim viņa piemiņu, viņa ieguldījumu ne tikai Latvijas jūrniecības bet visas valsts uzplaukumā,”” aicina Erdmane.
