Foto-Leta

Aicina samazināt PVN bezglutēna produktiem 0

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē biedrība “Dzīve bez glutēna” aicināja Saeimas deputātus, kā arī atbildīgās ministrijas apsvērt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) sertificētiem bezglutēna pārtikas produktiem no 21% līdz 12%.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Biedrības lūgums sasniedza dzirdīgas ausis, un komisija nolēma nodot šo jautājumu Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijai, lai tā, iesaistot Finanšu ministriju un citas atbildīgās puses, divu mēnešu laikā detalizēti izpēta šo iespēju un maija sākumā par to informē komisiju.

Biedrības “Dzīve bez glutēna” pārstāve Irina Rubinčika skaidroja, ka biedrība nākusi klajā ar šādu ierosinājumu, jo bezglutēna pārtika esot pat četras reizes dārgāka nekā parastie pārtikas produkti. Viņa sacīja, ka Latvijā ir aptuveni 7000 celiakijas pacientu jeb cilvēku, kuri nedrīkst savā uzturā lietot glutēnu, un 1405 no tiem ir bērni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimas komisija un sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka par šo jautājumu ir jādiskutē, tomēr, apmainoties viedokļiem, pārliecinājās, ka neskaidrību ir daudz.

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka sacīja, ka FM nav pret biedrības rosinātajām izmaiņām, tomēr vienlaikus aicināja izvērtēt alternatīvus risinājumus. Kā vienu no iespējam viņa piedāvāja iekļaut bezglutēna pārtikas produktus valsts kompensējamo medikamentu sistēmā, tomēr Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule sacīja, ka VM šādu rosinājumu neatbalstīs.

Cipule uzskata, ka, līdzīgi kā PVN jau ir samazināts zīdaiņu pārtikai, to varētu samazināt arī bezglutēna produktiem. “Kompensējamo medikamentu sistēmā šos produktus nevar ielikt. Tad tos varētu iegādāties tikai aptiekā,” sacīja Cipule.

FM pārstāve norādīja, ka tādā gadījumā nepieciešams skaidri izpētīt, cik liela ir bezglutēna produktu tirdzniecība patlaban, jo tādu datu FM nav, kādiem tieši produktiem PVN likme būtu jāsamazina, vai to atļauj Eiropas Savienības direktīvas un kāda būtu šī soļa ietekme uz valsts budžetu.

Komisija vienojās, ka visus šos jautājumus deputāta Vitālija Orlova vadībā (SC) izpētīs Saeimas sabiedrības veselības apakškomisija.

Bez PVN samazināšanas biedrība “Dzīve bez glutēna” arī aicināja pagarināt valsts pabalsta izmaksas laiku cilvēkiem ar celiakiju. Šobrīd visi celiakijas pacienti līdz 18 gadu vecumam saņem 75 latu pabalstu mēnesī. Biedrība vēlas, lai pabalsta izmaksa tiktu paildzināta līdz 21 gadam.

Rubinčika skaidroja, ka tas nepieciešams, jo jaunieši 19 līdz 21 gada vecumā vēl nav spējīgi paši sevi uzturēt. “Tas, kas notiek tagad – jaunieši pārtrauc diētu, tomēr diēta ir vienīgās zāles,” viņa sacīja.

Reklāma
Reklāma

Komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC) komentēja, ka, viņaprāt, piemērotākais celiakijas pacientu atbalsta modelis tomēr būtu PVN samazināšana. Viņš norādīja, ka pabalstu izlietošanu nebūs iespējams kontrolēt, līdz ar to nebūs skaidrs, vai tiešām, pagarinot izmaksas termiņu, tiks veicināta cilvēka veselība.

Komisija vienojās šobrīd koncentrēties uz PVN samazināšanas iespēju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.