Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. marts, 2015
Drukāt

Britānijas ārlietu ministrs: Kremlis apdraud Austrumeiropas drošību (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

"Straujie tempi, kādos Krievija cenšas modernizēt savus militāros spēkus un ieročus, kopā ar aizvien agresīvāko nostāju, kas izpaužas ar Krievijas kara aviācijas aktivitātēm pie NATO dalībvalstu gaisa telpām, rada nopietnas bažas," uzrunā Karaliskajā Apvienoto dienestu institūtā paziņoja Britānijas ārlietu ministrs Filips Hemonds.

Uzstājoties Karaliskajā Apvienoto dienestu institūtā, kas atrodas Londonā, Britānijas ārlietu ministrs Filips Hemonds paziņoja, ka Krievijai ir potenciāls radīt “lielākos daudus” Britānijas drošībai. “Ikvienam, kurš ir vecāks par 50 gadiem, Krievijas agresīvā uzvedība liek atcerēties, kādus draudus tā var radīt mūsu drošībai,” paziņoja Hemonds. Savā uzrunā viņš arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt Britānijas drošības dienestus, lai slāpētu Krievijas spiegu izvērstās aktivitātes Britānijā.

Krievija un teroristi

Tiesa, savu uzrunu Hemonds sāka, norādot, ka, pirmkārt, Britānijas pilsoņiem draudus rada starptautiskās teroristiskās organizācijas. “”Al Qaeda” joprojām rada nopietnus draudus. Taču to dara arī “Boko Haram” Nigērijā un “Islāma valsts” Sīrijā, Irākā un Lībijā,” sacīja Britānijas ārlietu ministrs.

Līdzās terordraudiem, kā skaidroja Hemonds, lielākos izaicinājumus Britānijas drošībai rada Ziemeļkorejas un Irānas kodolambīcijas, kā arī Krievijas apņēmība modernizēt savus bruņotos spēkus un ignorēt starptautiskos likumus. Savā uzrunā britu ārlietu ministrs Hemonds norādīja, ka kopš 1991. gada Britānija un tās sabiedrotās centušās Krieviju pārliecināt rīkoties saskaņā ar “likumos balstīto starptautisko sistēmu”. Taču šos centienus allaž esot slāpējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš pie varas valstī ir kopš 1999. gada. “Tagad mēs esam saskārušies ar Krievijas līderi, kurš nevēlas pievienoties starptautiskajai sistēmai, kas nodrošina mieru starp nācijām. Tā vietā viņš mēģina šo sistēmu sagraut,” paziņoja Hemonds, pašreizējo situāciju salīdzinot ar spraigākajiem aukstā kara gadiem. “Prezidenta Putina darbības, nelegāli anektējot Krimu un tagad izmantojot Krievijas karavīrus, lai destabilizētu Ukrainas austrumus, fundamentāli iedragā Austrumeiropas suverēno valstu drošību,” uzsvēra Britānijas ārlietu ministrs. “Straujie tempi, kādos Krievija cenšas modernizēt savus militāros spēkus un ieročus, kopā ar aizvien agresīvāko nostāju, kas izpaužas ar Krievijas kara aviācijas aktivitātēm pie NATO dalībvalstu gaisa telpām, rada nopietnas bažas.”

Tādēļ, kā savā uzrunā norādīja Britānijas ārlietu ministrs, rietumvalstīm ir jāatrod pareizie līdzekļi, lai slāpētu Krievijas radītos draudus. Vēlāk, atbildot uz runas klausītāju jautājumiem, kā vienu no šādiem līdzekļiem viņš minēja Putinam pietuvināto cilvēku nelegālo finanšu darījumu atmaskošanu, ziņo laikraksts “The Guardian”. Hemonds norādīja, ka Britānijas drošības dienestu rīcībā ir informācija par Krievijas prezidentam pietuvināto cilvēku “ļoti interesantajiem finanšu darījumiem”. Viņš atklāja, ka Britānijas valdība varētu apspriest iespējas publicēt informāciju par Putina tuvākajās aprindās ietilpstošo cilvēku rietumvalstu bankās glabātās naudas izcelsmi un šo informāciju pārraidīt iedzīvotājiem Krievijā. Hemonda ieskatā, šīs informācijas publiskošana varētu būt daļa no stratēģiskās komunikācijas, rak­sta britu laikraksts “The Daily Telegraph”. “Runājot par tālākiem soļiem, kurus mēs varam spert, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, jāteic, ka mēs regulāri apspriežam stratēģisko komunikāciju un veidus, kā uzrunāt Krievijas iedzīvotājus,” norādīja Hemonds.

Brīdina par spiegu aktivitātēm

Britānijas ārlietu ministrs arī norādīja uz nepieciešamību stiprināt izlūkdienestu spējas, lai slāpētu Krievijas spiegu pieaugošās aktivitātes Britānijā. Divas dienas pirms Hemonda uzrunas laikraksts “The Sunday Times” publicēja citātus no tā rīcībā nonākuša Britānijas militārā izlūkdienesta jeb MI6 ziņojuma, kurā brīdināts par “vēl nepieredzētām Krievijas specdienestu aktivitātēm”. Šajā ziņojumā norādīts, ka tik “agresīvas” spiegošanas kampaņas Britānija nav piedzīvojusi kopš aukstā kara gadiem. “Krievijas izlūkdienesti vēršas pret britu spiegu un bijušo aģentu ģimenēm un uzņēmumiem,” raksta “The Sunday Times”, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušo MI6 ziņojumu. Kāds avots Britānijas izlūkdienestos laikrakstam norādījis, ka “šobrīd Apvienotajā Karalistē ir vairāk krievu izlūkinformācijas vācēju nekā aukstā kara kulminācijā”. “Viņi nodarbojas gan ar ekonomisko spiegošanu, gan iegūst informāciju par politiskajām aktualitātēm,” teicis avots.

Atsaucoties uz MI6 ziņojumu, “The Sunday Times” arī raksta, ka Krievijas spiegi aizvien aktīvāk vēršas pret Eiropas Savienības iestādēm Briselē. “Dučiem aģentu no kādreizējām sabiedrotajām Bulgārijas un Rumānijas mēģina iegūt informāciju par valstu līderu, piemēram, Deivida Kemerona un Vācijas kancleres Angelas Merkeles, nolūkiem,” raksta britu laikraksts. “Ikviena diskusija, kas notiek ES, katrs kaktiņš un katra sprauga ir zināmi arī krieviem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Braukšu mājās uz savu parašu. Man pietiek.

  2. Eiropai beidzot pašai jāveido savi bruņotie spēki, BITĪT MATOS!!! KAD TO BRISELE BEIDZOT SĀKS SAPRAST??????? KĀPĒC ATKAL NATO!??

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+