Pasaulē
Eiropa

Iespēja dzīvot kādā no ES valstīm – aicina strādāt brīvprātīgi 16


Eiropas Brīvprātīgā darba sarunu vakarā mākslinieku vasaras rezidenču nama “D27” pagalmā (Dzirnavu ielā 27 Rīgā). “Esi labs” vadītāja Linda Bodniece (pa kreisi) aicina atnākušos braukt strādāt uz citām Eiropas valstīm.
Eiropas Brīvprātīgā darba sarunu vakarā mākslinieku vasaras rezidenču nama “D27” pagalmā (Dzirnavu ielā 27 Rīgā). “Esi labs” vadītāja Linda Bodniece (pa kreisi) aicina atnākušos braukt strādāt uz citām Eiropas valstīm.
Foto – Karīna Miezāja

Vairāk nekā simts jauniešu no Latvijas ir devušies uz dažnedažādākajām valstīm, lai piedalītos Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projektos. Tā ir iespēja izzināt sevi, apgūt jaunas prasmes un iepazīt svešu kultūru. Organizācija “Esi labs” aicina jaunus cilvēkus nebaidīties izkāpt no savas komforta zonas un pieteikties vairākiem projektiem. 31. jūlijā notika EBD sarunu vakars, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās cittautieši, kas šobrīd dzīvo un veic brīvprātīgo darbu Latvijā.

 

Iespēja dzīvot kādā no ES valstīm

“Jau vairāk nekā sešus gadus sūtām brīvprātīgos latviešus uz ārzemēm veikt brīvprātīgo darbu. Vecumā no 17 līdz 30 gadiem. Piedāvājam iespēju doties uz jebkuru Eiropas Savienības valsti strādāt kādā no sfērām, kas jaunieti interesē, – sociālais darbs (piemēram, ar bērniem, veciem ļaudīm), kultūras joma, sports u. tml.,” organizācijas piedāvātās iespējas skaidro “Esi labs” vadītāja Linda Bodniece. Doties strādāt uz ārzemēm ir droši, jo katrā valstī ir nacionālā aģentūra, kas ļauj ikvienai organizācijai veikt akreditāciju un uzņemt brīvprātīgos darbiniekus, uzsver L. Bodniece. Jauniešiem piedāvātie projekti tiek akreditēti, kas rada pārliecību par to drošību.

Vēl viens pluss – EBD ir par brīvu. Gan ceļš, gan dzīvošana un arī apdrošināšana tiek apmaksāta. Tāpat ir iespēja pilnveidot angļu valodas zināšanas un apgūt arī tās valsts valodu, kurā tiek veikts brīvprātīgais darbs. “Lai gan atsaucība ir diezgan liela, uzskatu, ka jaunieši nav pietiekami informēti par piedāvātajiem projektiem. Ir nepieciešams uzrunāt cilvēkus arī reģionos, izskaidrot mūsu organizācijas principus. Piedāvāto projektu ilgums ir divējāds. Īstermiņa ilgst līdz diviem mēnešiem, bet, ja ir drosme, iespējams doties ilgtermiņa projektos, kas ilgst līdz pat gadam. Motivācija, kādēļ izvēlas doties projām, atšķiras. Ir jaunieši, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas vēl nav izlēmuši, ko vēlas iesākt. Tādēļ dodas brīvprātīgajā darbā, lai apzinātos sevi. Otri – kā es. Devos EBD uz Spāniju, kad man bija 26 gadi. Nodzīvoju tur deviņus mēnešus. Strādājot Latvijā, jutos izsmelta, vēlējos pārmaiņas, un došanās projām bija labs veids, lai lauztu ikdienas rutīnu. Aizbraucu, lai atgrieztos ar jaunu skatu uz dzīvi un idejām, arī ar labām spāņu valodas zināšanām,” skaidro “Esi labs” vadītāja.

 

Bučoties negrib

EBD sarunu vakarā ar savu pieredzi dalījās jaunieši no Francijas, Ukrainas, Meksikas un Itālijas. Tomass no Francijas latviešu valodā iemācījies pateikt trīs teikumus – savu vārdu, no kurienes nāk un to, ka ir brīvprātīgais. Rīgā dzīvo jau sešus mēnešus, māca bērniem franču un angļu valodu. Tomass stāsta: “Pirmais, kas mani pārsteidza, bija laikapstākļi. Ierados februārī, kad Latvijā ir nenormāli auksts. Nācās pierast pie tā, ka ziemas šeit ir bargākas nekā pie mums Francijā. Otrs – kultūru atšķirība. Reiz gadījās amizanta situācija, kad iepazinos ar meiteni. Francijā sasveicinoties sabučoties uz vaigiem ir norma, bet, kad vēlējos sabučot šo nupat iepazīto dāmu, viņa neizpratnē atgrūda mani. Man bija kauns, tādēļ nācās izskaidrot savas rīcības iemeslu. Mācot citiem valodas, nākas sevi pārvarēt un mācīties pašam, jo pirmo reizi daru šāda veida darbu. Ikdiena šeit ir ļoti krāsaina, strādāju ar bērniem, organizēju pasākumus un tādā veidā gūstu lielu morālo gandarījumu. Kļūstu bagāts ne no materiāliem līdzekļiem, bet gan no sociālā darba, ko veicu.”

Runājot par bagātību, L. Bodniece norāda, ka turīgs, veicot brīvprātīgo darbu, nekļūsi, bet arī badā nemirsi. Ja iepriekš esi dzīvojis šiki, tad varētu būt grūtības. Savukārt, ja pieticīgi – ar piešķirto naudas summu vajadzētu pietikt. “Kabatas naudas lielums un piešķiršanas veids ir atkarīgs no organizācijas, kurā jaunietis tiek uzņemts. Summu, protams, ietekmē arī pašas valsts labklājības līmenis,” izskaidro “Esi labs” pārstāve.

“Ar EBD piešķirto kabatas naudu man nepietiek, esmu pieradis labi dzīvot, jo Francijā strādāju algotu darbu, bija stabili ienākumi. Labi, ka man ir personīgie iekrājumi, citādi būtu grūti,” atklāts ir Tomass.

 

Seši jauni projekti

Lū no Meksikas ilgojas pēc tako un siltuma. Ielidoja laikā, kad Latvijā bija mīnus divdesmit grādi. “Dzīvojot savā valstī, jutos nelaimīga, vēlējos aizbēgt no ierastās vides un rutīnas. Latvijā mācu bērniem spāņu valodu. Ar video un spēļu palīdzību, ne pēc metodikas. Esmu brīva stila piekritēja un vēlos dot zināšanas, lai audzēkņi pēc tam varētu brīvi komunicēt šajā valodā. Jāteic, jūs, latvieši, ļoti ātri apgūstat valodas, tas man bija pārsteigums. Protams, ierodoties svešā valstī, sākums bija ļoti grūts. Nobijos – apkārt viss jauns, man neierasts un nezināms. Tomēr varu teikt – šie seši mēneši ir bijuši lieliski, tās ir atmiņas, kas prātā paliks uz mūžu. Atziņa, ko esmu sapratusi, dzīvojot Latvijā, – tūkstošiem kilometru nespēs mainīt manu būtību, jo no sevis aizbēgt nav iespējams,” pārdomājot stāsta meksikāniete.

Šobrīd ir seši aktuāli projekti, kam pieteikties tiek aicināti jaunieši no visas Latvijas. Organizācijas “Esi labs” pārstāve Ina Ločmele norāda: “Ir iespēja doties divos ilgtermiņa projektos uz Slovēniju – strādāt ar bērniem, organizēt mākslas, mūzikas un sporta aktualitātes viņiem. Ja ir vēlēšanās dzīvot vienu gadu Spānijā vai Beļģijā, arī šajās valstīs ir brīvas vakances. Tomēr, ja nav pārliecības par ilgtermiņa projektu, ir iespējams doties īstermiņā uz Poliju un Bulgāriju. Šajos projektos varēs apmeklēt seminārus un pildīt mākslas festivāla asistenta darbu.”

 

Attīsta talantu

Jauniete no Itālijas Frančeska pieteicās, kaut gan bija ar ļoti sliktām angļu valodas zināšanām. Sākotnēji iejusties esot bijis ļoti problemātiski, bet vēlme iepazīt jaunus cilvēkus, lauzt stereotipus un mainīt savu domāšanu izrādījās spēcīgāka par bailēm. “Svešā valstī pārvarēt sevi ir daudz vienkāršāk, jo te mani neviens nepazīst, man nav svarīgi, ko citi padomās. Pārvarēju savu kautrīgumu un nu jau uzstājos dziedot. Itālijā to nevarēju izdarīt, jo nejutos pietiekami pārliecināta par savu talantu. Tagad pie manis nāk cilvēki un teic, ka esmu ļoti muzikāla, skaisti dziedu – tas priecē. Beidzot varu darīt to, kas man tik ļoti patīk. Brīvprātīgais darbs ir mainījis manu dzīvi,” noteic Frančeska.

Anna Iņķe ir latviete. Pasākumā ieradusies, lai uzklausītu citus brīvprātīgos. “Došos dzīvot un strādāt uz Austriju. Galvenā motivācija, kādēļ to daru, ir vēlme uzlabot savas vācu valodas zināšanas. Pavadīšu šajā zemē pusgadu, strādāšu gan mediju nozarē, gan piedalīšos dažādu pasākumu organizēšanā. Bail nav, vēlos iepazīt citu kultūru, pārbaudīt, vai spēšu pielāgoties un dzīvot citur,” pārliecināta ir jauniete.

 

Noder krievu valoda

Jūlija nāk no Ukrainas un viņai jau bija priekšzināšanas par mūsu valsti. Viņa uzskata: “Tādēļ, ka varu brīvi runāt krieviski, esmu slinka un neapgūstu latviešu valodu. Piemēram, griežoties slimnīcā, varu runāt krieviski un tieku saprasta. Strādāju Kaņepes kultūras centrā – lieliska vieta. Šis ir mans sapņu projekts. Lai veiktu EBD, nav nozīmes vietai, kur izvēlies pavadīt laiku, bet gan projektam.”

 

Galerijas nosaukums
LA.lv