Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Vitolds, Lolita, Letīcija
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
4. marts, 2017
Drukāt

Aicina ticēt vienotajai Eiropai

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels (no kreisās) sarokojas ar Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču.

Vienā no pirmajām ārvalstu vizītēm pēc nesenās apstiprināšanas amatā Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels apmeklēja Rīgu ar optimistisku vētījumu par Eiropas Savienības nākotni.

“Pēc PSRS sabrukšanas Latvijas brīva griba bija kļūt par ES un NATO valsti. Kad runājam par pašreizējām grūtībām ES, jāatgādina, cik grūti bija izveidot ES. Esmu iedvesmots no ES valstsvīriem un valstssievām, kuriem pirms 60 gadiem bija drosme dibināt ES. Lai gan toreiz dažus gadus iepriekš mana valsts bija radījusi ugunsgrēku Eiropā. Nīderlandieši toreiz teica, ka kopā būsim, ja aicināsim pie galda vāciešus. Nevaru iedomāties, ka toreiz citās valstīs šī ideja bija populāra. Tā toreiz bija sasodīti liela drosme. (..) Mums nav iemesla šaubīties par ES nākotni, mums jāatceras savu priekšgājēju drosme,” skaidroja Vācijas ārlietu ministrs. Viņš arī piebilda, ka ES nav jāuztver vien kā vienotais tirgus, bet arī politiski – ar spēcīgām pozīcijām ārpolitikā un aizsardzībā. “Šī pieeja neattiecas tikai uz mūsu sarežģīto kaimiņu. Mūsu bērni un mazbērni nākotnes pasaulē tiks uztverti nopietni, ja viņu balss būs kopīga ES balss,” teica Z. Gabriels. Jautāts, kāpēc vienas no pirmajām valstīm, kuras savā jaunajā amatā apmeklē ministrs, ir Baltijas valstis, bet ne Polija, Vācijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka cilvēki ir pieraduši politiku skaidrot caur dažādiem rituāliem, kas, viņaprāt, ir ačgārni. Baltijas valstīm viņš vēlējies izrādīt cieņu, jo tās ir tikpat nozīmīgas kā lielākās ES valstis. “Ja runājam par drošību, vēlos uzsvērt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošība ir līdzvērtīga Vācijas drošībai,” piebilda ministrs.

 

 

Vācijas politikas “eksperiments”

Zigmārs Gabriels:

* Vācijas sociāldemokrātiskās partijas vadītājs (SPD) no 2009. gada.

* Stājies ārlietu ministra amatā 27. janvārī, pēc tam kad iepriekšējais ārlietu ministrs, Gabriela partijas biedrs Franks Valters Šteinmeiers kļuva par Vācijas prezidentu.

* Iepriekš Z. Gabriels Vācijas politikā nodarbojās ar ekonomiskajiem un vides jautājumiem un Merkeles valdībā bija ekonomikas un enerģētikas ministrs.

* Vācijas politiskajā kultūrā reizēm tiek saukts par “Putina sapratēju” (“Putinvertsher” – no vācu val.). – Ukrainā notiekošā kara kontekstā iestājās par sankcijām pret Krieviju. Tajā pašā laikā viņš paudis pozīciju, ka Ukrainas krīzes risinājumā jābūt iesaistītai arī Krievijai.

* Vēl esot ekonomikas ministra amatā, Z. Gabriels pērn devās uz Krieviju, kur tikās ar tās prezidentu Vladimiru Putinu viņa rezidencē. “Vienmēr, kad es ar jums tiekos vai dodos uz Maskavu, laiki nav viegli,” toreiz pirms tikšanās ar Putinu teica Z. Gabriels. “Pirmoreiz es šeit biju 1980. gadā – toreiz Rietumi boikotēja olimpiskās spēles. Man ir izveidojies tāds liktenis – doties uz šejieni grūtos laikos.” Toreiz abi politiķi runājuši arī par Ukrainu un Sīriju. “Der Spiegel” rakstīja, ka sarunā ar Putinu valdījusi atklāta gaisotne, taču neesot skaidrs, vai tas dod reālu iznākumu.

* Viesojoties Maskavā, lai neradītu nekritiska viesa iespaidu, Z. Gabriels pēkšņi nolēma tikties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem.

* Nokļūšanu ārlietu ministra amatā ietekmīgais Vācijas žurnāls “Der Spiegel” nosaucis par “eksperimentu”.

* Gabrielam politikā raksturīgs, ka viņš atklāti neiesaistās strīdos, bet viņa vājā puse esot tas, ka viņš vairākas reizes ar saviem vienpusējiem lēmumiem pārsteidzis pat savus partijas biedrus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+