Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. oktobris, 2015
Drukāt

Vācijas un Francijas līderi vēsturiskā uzrunā Eiropas Parlamentā (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

"Pat tad, ja mēs pilnībā norobežotos no šīm problēmām, lai kādu cenu arī maksātu cilvēku ciešanas pie mūsu robežām, tas nepalīdzētu nevienam. Un cilvēki atrastu ceļu uz Eiropu, lai arī kādas robežas mēs celtu," uzrunājot EP deputātus, sacīja A. Merkele.

Pēc teju trīs gadu desmitu pārtraukuma Eiropas Parlaments (EP) atkal piedzīvojis vēsturisku uzrunu, kad vienoti deputātu priekšā stājās divu ietekmīgāko valstu – Vācijas un Francijas – līderi. Šoreiz – Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands.

Pirms 26 gadiem, 1989. gadā, Eiropai izšķirošā laikā, kad bruka PSRS un atkal apvienojās Vācija, šādu uzrunu īstenoja toreizējais Vācijas līderis Helmuts Kols un Francijas prezidents Fransuā Miterāns. “Ja Francijas un Vācijas sadarbība nenotiek, cieš visa Eiropa. Ja Francija un Vācija krīzēs panāk labus kompromisus, ieguvēji ir visas dalībvalstis un visa Eiropas Savienība,” tā, atzīmējot šo faktu, izteicās EP prezidents Martins Šulcs, piebilstot, ka F. Olanda un A. Merkeles kopīgā viesošanās EP ir abu valstu mierizlīguma un Eiropas vienotības simbols.

Arī šoreiz abu valstu līderu vārdi izskanēja brīdī, kad ES ir jaunu izaicinājumu un mācībstundu priekšā, galveno uzmanību pievēršot bēgļu krīzei. Līderi mudināja Eiropu nesašķelties, bet šajos grūtajos laikos darboties kopā un vienoti. “Pasaules notikumi mūs ietekmē. Gribam to vai ne. Un tie maina Eiropas kārtību. Pat tad, ja mēs pilnībā norobežotos no šīm problēmām, lai kādu cenu arī maksātu cilvēku ciešanas pie mūsu robežām, tas nepalīdzētu nevienam. Un cilvēki atrastu ceļu uz Eiropu, lai arī kādas robežas mēs celtu,” uzrunājot deputātus, sacīja A. Merkele.

Francijas prezidents Fransuā Olands savukārt norādīja, ka ES ir rīkojusies pārāk lēni un pārāk vēlu sapratusi, ka traģēdijas Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā atsauksies uz Eiropu pašu. Viņš, līdzīgi kā A. Merkele, norādīja, ka ES valstīm tagad nevajadzētu ierauties atpakaļ katrai savā gliemežvākā, bet gan palīdzēt cita citai. “Pretējā gadījumā tā būtu traģiska kļūda,” sacīja F. Olands, piebil­stot, ka vienīgais šīs humānās krīzes risinājums ir stipra Eiropa. “Mums vajag nevis mazāk, bet vairāk Eiropas. Mums vajag sevi vēlreiz apliecināt, pretējā gadījumā tās būs beigas,” sacīja F. Olands.

Pēc līderu uzrunas turpinājās debates, kurās izskanēja visdažādākie viedokļi. Atzinīgi par abu valstu vadītāju uzrunu izteicās parlamenta lielākās – Eiropas Tautas partijas – politiskās grupas vadītājs Manfreds Vēbers, sakot: “Ja Turcija, Jordānija, Libāna un citas trūcīgas valstis spēj piedāvāt patvērumu miljoniem cilvēku, kuri bēg no pilsoņu kara, tad arī pārtikušajiem eiropiešiem ir jāpūlas to darīt, un mums visiem vajadzēs drosmi, lai stātos pretī šim izaicinājumam.” Sociālistu un demokrātu grupas priekšsēdētājs Džanni Pitella aicināja domāt par jaunu sākumu, vīziju un politisku projektu un vairāk lemt par pašu ES iedzīvotāju sociālajām problēmām. Savukārt liberāļu līderis un bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Ferhofštads iezīmēja drūmāku ainu, norādot, ka Eiropa šajās dienās zaudē ietekmi. “Skatīsimies patiesībai acīs. Šī daudzkāršā krīze apdraud Eiropas projekta eksistences pamatus. Nebūsim naivi. Tā būs Amerika un Ķīna, kas diktēs mūsu ekonomikas noteikumus, un tie būs Asads un Putins, kuri pieņems lēmumus par mieru un stabilitāti Eiropā,” sacīja G. Ferhof­štads.

Tradicionāli ar dzēlīgiem komentāriem neskopojās eiroskeptiķis, grupas “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” priekšsēdētājs Naidžels Farāžs no Lielbritānijas, sakot, ka Vācijas un Francijas līderi ir pieļāvuši milzu kļūdu, sakot visai pasaulei: nāciet uz Eiropu! “Un tad mēs piedzīvojām burtiski paniku un arī uzzinājām, ka vismaz astoņdesmit procenti no tiem, kuri ieradās, nemaz nav Sīrijas bēgļi. Jūs esat atvēruši durvis daudziem gados jauniem ekonomiskajiem migrantiem, kuri uzvedas agresīvi, nevis kā bēgļi,” sacīja N. Farāžs.

A. Merkele un F. Olands, uzklausījuši visus komentārus, replikas un iebildumus, uzstāšanos pabeidza ar apgalvojumu, ka, par spīti tam, visām valstīm ir jāstrādā kopā, jo Eiropu vada “kompromisa gars”. “Ja mēs ar kancleri esam šeit, tad tas ir tāpēc, ka pagājušajā gadsimtā notika divi kari starp Vāciju un Franciju. Un tā bija Vācija un Francija, kas pēc šīs traģēdijas gribēja, lai Eiropa sevi atjauno. Mums būs vajadzīga Eiropa, kas ir daudz stiprāka nekā šodien. Pirmā atbildība ir kopējā aizsardzības, patvēruma un migrācijas politika. Ja mēs nevēlamies stiprināt Eiropu, tad mums vajadzētu no tās izstāties,” uzstāšanos noslēdza Francijas prezidents F. Olands.

 

Viedokļi

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs: “Olanda un Merkeles kopīgais apmeklējums Eiropas Parlamentā ir Francijas–Vācijas mierizlīguma un Eiropas vienotības simbols. Kopš viņu priekšteču Fransuā Miterāna un Helmuta Kola uzrunas Eiropas Parlamentam 1989. gadā Merkele un Olands ir pirmie valstu un valdību galvas, kas kopīgi runā par Eiropas vēl nepieredzētajām problēmām Eiropas iedzīvotāju pārstāvju priekšā. Ja Francijas un Vācijas sadarbība nenotiek, cieš visa Eiropa. Ja Francija un Vācija krīzēs panāk labus kompromisus, ieguvēji ir visas dalībvalstis un visa Eiropas Savienība.”

Zaļo grupas priekšsēdētāja Rebeka Harmsa (Vācija): “Mēs pašlaik vienlaikus piedzīvojam vairākas krīzes, un mēs tās nepārvarēsim, ja vispirms nepabeigsim iesākto. Mums ir jāatgriežas pie stabila eiro. Bez kopīgās valūtas pārvaldīšanas mēs neko nepanāksim, un jūs abi esat vislabāk piemēroti šī uzdevuma veikšanai. Mums ir jāpārdomā bēgļu politika. Tā nevar izpausties tikai kā ārējo robežu militarizācija. Ir labi sadarboties ar Turcijas prezidentu Erdoganu, bet nav labi viņam neaizrādīt par to, ko viņš izvērš pret kurdiem.”

Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas viceprezidents Antoni Legutko (Polija): “Francijas–Vācijas Eiropas dzinējs jauc vadīšanu ar dominēšanu. Vai jums nešķiet, ka daļa no problēmas ir tāda, ka viena vai divas dalībvalstis lemj visu pārējo vietā? Realitātē nebalstītā apdullinošā federālistu retorika liecina par cinisku varas spēli ar Olandu un Merkeli kā galvenajiem spēlētājiem, kam ir daudz vairāk ietekmes nekā tiem, kam ir augstāki oficiālie amati politiskajā hierarhijā un kas ignorē elementārus sadarbības noteikumus.”

GUE/NGL priekšsēdētāja Gabriele Cimmere (Vācija): “Var būt, ka jūs abi vēlējāties atsvaidzināt veco lietu kārtību, bet realitāte ir tāda, ka Vācijas–Francijas dzinējs ir iestrēdzis. Ko tagad, Merkeles kundze un Olanda kungs? Jūsu runām bija jāiedvesmo. Jūs pacēlāt virkni būtisku jautājumu, bet jūsu runās nebija nekādas perspektīvas uz demokrātijas vai sociālas savienības padziļināšanu Eiropas Savienības ietvaros. Tā ir būtiska kļūda. Lūdzu, stājieties pretī šim izaicinājumam.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tūliņ es tevi nožmiegšu….

  2. demagoģija darbībā …
    It kā palīdzēt nevarētu uz vietas Āfrikā !!!
    Acīmredzot KĀDIEM no tās “palīdzēšanas” BRANGI “atlec” …

    • Latvieshu kljuuda ir taada, ka tie domaa, ka ir eetniskie latvieshi. Ja papeeta senchos tad taadu nav. Arii man viens sencis beega no Napoleona Braunshveigaa un atbeega zu Vidzemi, vispirms igaunju daljaa, veelaak latvieshu Vidzemee. Vinja peecnaaceeji preceeja latvietes, nopirka lielas lauku maajas un kljuva pr latvieshiem. Internetaa var likt peetit senchus. To pie mums var dariit peec dzimtsbuushanas atcelshanas, jo tad baroni mums deva uzvaardus.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+