Aicina veidot Eiropas izlūkdienestu 2
Reaģējot uz novembrī Parīzē islāma teroristu sarīkotajiem uzbrukumiem, Beļģija nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot Eiropas izlūkdienestu, lai varētu laikus apzināt un stāties pretī džihādistu draudiem.
Parīzes terorakti atklāja trūkumus, kas pastāv informācijas apmaiņas procesos ES dalībvalstu izlūkdienestu starpā. “Mums ar steigu ir jāizveido Eiropas izlūkdienests, “Eiropas CIP”, lai vāktu informāciju par iespējamiem radikāļiem un atmaskotu tos, kuriem ir naidīgi nodomi,” paziņojis Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels. Viena no galvenajām drošības dienestu problēmām ir tā, ka dalīšanās ar informāciju notiek vienīgi atsevišķu valstu starpā, un šim procesam nav Eiropas mēroga protokola, viņš norādīja. “Ja izlūkdienesti spētu nekļūdīgi dalīties informācijā, jaunu uzbrukumu varētu arī nebūt,” viņš sacīja, tomēr sistēma, kas regulētu šādu informācijas apmaiņu, nav izveidota. Eiropas Savienības iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls jau agrāk aicinājis izveidot Viseiropas izlūkdienestu, tomēr Mišels atzina, ka viņiem nācies sastapties ar grūtībām, lai panāktu idejas pieņemšanu. Skepsi par šo ideju pauduši Francijas un Vācijas iekšlietu ministri.
ES bēgļu lietu komisārs Dimitris Avramopuls šā gada jūlijā izteica cerību, ka ES iestādēm izdosies formulēt likumu par aviopasažieru datu reģistru līdz šā gada beigām, raksta izdevums “EUobserver”. Likums par aviopasažieru datu reģistru paredz, ka šī informācija ir pieejama lidsabiedrībām pretterorisma pasākumu ietvaros.
Daži Eiroparlamenta deputāti uzskata, ka likums par aviopasažieru datu reģistru būtu privātuma tiesību pārkāpums. Uz to Avramopuls atbildējis, ka “drošība arī ir cilvēka pamattiesība”. ES pretterorisma koordinators Žils Keršovs 29. novembrī aicinājis Eiroparlamentu līdz šā gada beigām panākt visām dalībvalstīm saistoša likuma pieņemšanu, kas uzliek lidsabiedrībām pienākumu dalīties ar aviopasažieru datu reģistra informāciju, ziņo aģentūra AFP. Runājot drošības un pretterorisma konferencē Barselonā dažas nedēļas pēc baismīgajiem teroraktiem Parīzē, Keršovs uzsvēra, ka likuma pieņemšana par aviopasažieru datu reģistru ir būtisks instruments, kas palīdzētu drošības dienestiem izsekot par terorismu aizdomās turētu personu pārvietošanos un laikus atklāt varbūtēja terorakta gatavošanu.
ASV jau gadiem ilgi cenšas panākt, lai ES pieņemtu aviopasažieru datu reģistru un dalītos ar šo informāciju kopējās drošības stiprināšanai. ASV un ES vienojās par aviopasažieru datu apmaiņu 2010. gadā. Eiropas Komisijas apgalvojums, ka personu dati ir aizsargāti, nepārliecināja daļu Eiroparlamenta deputātu, kuri neapstiprināja vienošanos. Jūlijā Eiroparlamenta cilvēktiesību komisija apstiprināja aviopasažieru datu reģistra plānu, par kuru dalībvalstīm jāvienojas līdz šā gada beigām. Pretterorisma pasākumu un ES ārējās robežas stiprināšanas ietvaros ES robežsardzes dienests “Frontex” ciešāk sadarbosies ar ES policijas dienestu “Europol”.
