Publicitātes foto – N.Rustanovics

Aicina ziņot par liepu ziedēšanu visā Latvijā. Kur zied ātrāk, kur – visilgāk? 4

Jūlijs ir liepu ziedēšanas mēnesis – drīz jau gaisā varēs sajust to saldo smaržu! Gadu no gada vasaras kulminācijas laiks jeb vasaras vidus, ko iezīmē liepu ziedēšana, mainās. Ilglaicīgo fenoloģisko datu analīze liecina, ka Eiropā liepu ziedēšana iestājas arvien agrāk. Aicinām ikvienu iesaistīties un ziņot par liepu ziedēšanu Latvijā portālā Dabasdati.lv.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Latvijā savvaļā ir sastopama viena liepu suga – parastā liepa (Tilia cordata). Vasarzaļš vidēji liels koks līdz 25-30 m. Parastā liepa ir izplatīta visā Latvijas teritorijā, bieži stādījumos vecos parkos un pie viensētām. Pilsētu apstādījumos ir izplatītas arī vairākas svešzemju liepu sugas, biežākās no tām ir Holandes liepa (Tilia vulgaris) un platlapu liepa (Tilia platyphyllos). Platlapu liepa uzzied 1-2 nedēļas agrāk par parasto liepu, savukārt Holandes liepa zied nedaudz pirms, vai aptuveni vienā laikā ar parasto liepu.

Kā liecina ilgtermiņa fenoloģisko novērotāju dati, vidēji liepas Latvijas teritorijā zied jūlija otrajā nedēļā (vidēji 13. jūlijā), savukārt visvēlāk liepu ziedēšana novērota 1928. gadā, kad liepas ziedējušas vien augustā (19. augustā Lēdurgā, 18. augustā Drustos, Dikļos, Bukaišos). Absolūtais un pagaidām vēl nepārspētais rekordagrais gads ir bijis 1931. gads, kad liepas sākušas ziedēt jau jūnija otrajā nedēļa –  10. jūnijā Odzienā, 15. jūnijā Madlienā un Jelgavā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Fenoloģiskie novērojumi arvien biežāk tiek izmantoti, lai pierādītu un pamatotu klimata mainību. Kā liecina pētījumi pavasara un vasaras fenoloģiskās fāzes (lapu plaukšana, pumpurošanās, ziedēšana) Eiropā (arī Latvijā) iestājas arvien agrāk. Arī liepu ziedēšana vērojama arvien agrāk.

Sistemātiski  augu fenoloģiskie novērojumu Latvijā tiek veikti no 1927.gada, taču novērotāju skaits katru gadu ir svārstīgs un pēdējos gados novērojumi tiek veikti vien astoņās vietās. Tagad ikvienam ir iespēja iesaistīties fenoloģisko novērojumu ziņošanā portālā Dabasdati.lv – atliek tikai atzīmēt savu novērojuma vietu kartē un pievienot bildi ar nofotografēto augu vai dzīvnieku! Visi dati tiek uzkrāti un tiks izmantoti pētījumos turpmākajos gados. Fenoloģiskie dati ir ļoti svarīgi klimata mainības pētījumos, kā arī mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, ekoloģijā, kā arī cilvēku veselības pētījumos (jo daudzi augu ziedputekšņi izraisa polinozi jeb alerģijas).