Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. janvāris, 2014
Drukāt

Kalpiņa, Langa: Čekas maisu “norakšana” – aicinājums dzīvot melos (47)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Autores: Rudīte Kalpiņa, Liāna Langa

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Valda Zatlera teikto, kad viņš medijiem un sabiedrībai skaidroja, kāpēc SAB pārziņā esošā Latvijas PSR VDK kartotēkā jeb, tautas valodā, čekas maisi ar likumu “jānorok” vēl uz 30 gadiem. Īsumā – nevarot būt pilnīgas pārliecības, ka čekas maisos ir visas kartītes. Aģentu skaits bijis tuvu 25 tūkstošiem, bet maisos ir kartītes tikai par četrarpus tūkstošiem personu. Turklāt tajās atrodamā informācija neļaujot nepārprotami konstatēt faktu par sadarbību ar VDK. Zatlers pauda šaubas, vai sabiedrība 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir gatava sākt izskaidrošanos, un izteica bažas, ka maisu atvēršana radītu jaunu šķelšanos sabiedrībā – pirmkārt jau pašu latviešu vidū. Piedevām runa esot arī par valsts drošību (no pēdējā tad izriet, ka kādreizējie aģenti ieņēmuši un joprojām ieņem nozīmīgas pozīcijas valsts vadībā).

Jāatzīmē būtisks aspekts: neviena no amatpersonām savos skaidrojumos līdz šim nav uzskatījusi par vajadzīgu kaut pieminēt to Latvijas sabiedrības daļu, kas padomju režīma laikā cietusi no VDK aģentu un darbinieku rīcības un joprojām nav saņēmusi morālu kompensāciju par pārdzīvoto, un aplūkot likumprojekta ideju ar tās acīm.

Vai konsultējās 
ar vēsturniekiem?


Vēsturnieka Ritvara Jansona rīcībā ir korektāka informācija: līdzās 4300 VDK aģentu kartītēm pastāvot arī elektroniskā datubāze, kurā ir informācija par 35 656 VDK ziņotājiem un 8000 šo ziņotāju ziņojumu atreferējumi, saglabājušās arī nedaudzas operatīvās lietas. Viņaprāt, šis materiāls, kas satur VDK dokumentus arī par 80. gadu otrās puses atmodas organizācijām, kompleksi jāpēta vēsturniekiem, bet valstij tam jāatvēl vajadzīgie finanšu resursi. Daļa informācijas, lai arī nepilnīga, noteikti ir jāpublisko, pievienojot zinātniskus komentārus. Jansons intervijā Latvijas Radio aicināja nelikt vienos svaru kausos informatorus ar pavēļu devējiem, kuru augšgalā vietējā līmenī atradās Latvijas PSR KP Centrālkomitejas locekļi.

Šķiet, likumdevēji, nākot klajā ar šādu iniciatīvu, nav uzskatījuši par vajadzīgu iepriekš konsultēties ar šajā jomā kompetentiem vēsturniekiem. Tāpat vērā nav ņemta sabiedrības vēlme un tiesības uz nosacītu vēsturiskā taisnīguma piepildīšanos. Noraidot Valda Zatlera šaubas, varam apgalvot, ka sabiedrība jau ilgi gaidījusi uz iespēju civilizēti izvērtēt savu pagātni. Šo vajadzību pēc skaidrības nedrīkst infantili “norakt”, nācijas kolektīvajā zemapziņā uzturot spēkā savulaik čekas iedibinātās bailes un noteikumus.

Politiķi pašlaik piedāvā sabiedrībai turpināt dzīvot dubultu dzīvi, vienai cilvēku daļai nedodot norēķinu iespēju ar pagātni – iespēju atzīt savas kļūdas un atvieglot sirdsapziņu lustrācijas procesā, otrai daļai – piedot. Tas ir arī jautājums par uzticamību valsts varai. Tā ir arī nepārprotama mācība jaunajai paaudzei, ka nodevība principā nav nekas slikts un ka tā ir noslēpjama.

Liedzot iespēju pilsoņiem lustrēties humānā un diskrētā procedūrā, viņiem tiek atņemta iespēja atbrīvoties no padomju kauna krusta. To personu vārdi, kuri brīvprātīgi lustrējas valsts nodrošinātā procedūrā, netiek publicēti, tādēļ versijas par sabiedrības šķelšanu ir, mazākais, nekorektas. Persona savu lustrāciju var un drīkst, ja vēlas, paturēt slepenībā, neinformēt ne savu ģimeni, ne draugus. Tā ir individuāla rēķinu noslēgšana ar pagātni, savu valsti un sirdsapziņu, nevis publisks process.

Jāorganizē 
lustrācijas process


No tiem, kuri iestājas par “čekas maisu iesaldēšanu”, nereti atskan sabiedrību biedējoša retorika – notikšot “raganu medības”, bijušo aģentu un čekistu “atspārdīšana”, maisu atvēršana esot novēlota utt., u. t. jpr. Tomēr nav dzirdēts par vardarbīgiem gadījumiem citās postpadomju bloka valstīs, kurās tikuši vētīti komunistu politiskās policijas arhīvi vai notikusi lustrācija.

Bulgārijas parlamentā darbojusies “Dosjē komisija”, kas strādājusi ar arhīvu materiālu, vēlāk individuālā kārtā darot šos materiālus pieejamus savas valsts pilsoņiem. VDK arhīvu apzināšanas procesi notikuši Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Ukrainā un citur. Tādēļ nav izprotama Latvijas tautas priekšstāvju vēlēšanās šo sabiedrībai tik nepieciešamo pagātnes izvērtēšanas darbu turpināt novilcināt vai nerosināt vispār.

Okupācijas fakts Latvijas vēsturē šodien daudziem ir vairs tikai abstrakcija. Pienācis laiks atzīt, ka režīms, kurā spiestā kārtā piecus gadu desmitus dzīvoja vairākas latviešu paaudzes, bija noziedzīgs. Tiesa, cilvēki par informatoriem un aģentiem kļuva dažādu iemeslu dēļ un dažādās situācijās, arī piespiedu kārtā. Tāpēc nevar izpalikt jautājums par katra individuālo atbildību un nodarījuma vieglumu vai smagumu. Kalpošana VDK nebija tikai “darbs drošības iestādēs”, kā to apgalvo “SC” deputāts Agešins, demagoģiski klāstot, ka čekas maisu atvēršanas gadījumā ļaudis vairs nevēlēsies strādāt neatkarīgās Latvijas drošības ie­stādēs. VDK nav uzskatāma par civilizētas un demokrātiskas valsts standarta drošības struktūru, tāpēc šādi salīdzinājumi ir absurdi.

Sabiedrībā ir nobriedusi nepieciešamība morāles kategorijas un vērtības uzskatīt par līdzvērtīgām tehniskiem un juridiskiem risinājumiem, tā gaida, ka likumus un rīkojumus beidzot tulkos nevis burtiski, bet atbilstoši likuma būtībai un garam. Un sabiedrība ir gatava nozīmīgam pavērsienam – attīrīšanās procesam. Tāpēc varas pārstāvjiem bez aizbildinājumiem jāpilda šis sabiedrības pasūtinājums – jāorganizē un jēdzīgi jāvada lustrācijas process Latvijā, balstoties uz šajā ziņā veiksmīgāko Austrumeiropas valstu pieredzi.

Latvieši – noziedzīgas 
varas gribas izpildītāji


Eseju “Nedzīvot melos”, uz kuru atsaucamies virsrakstā, krievu rakstnieks Aleksejs Solžeņicins uzrakstīja 1974. gadā, vēršoties pie PSRS inteliģences pēc “Gulaga arhipelāga” nomelnošanas kampaņas. Tajā viņš aicina pretestību varai izrādīt individuālā līmenī, pat netiešā veidā, sākt ar mazumiņu, tomēr cietā pārliecībā – neiesaistīties melos. “Lai meli ir visu pārklājuši, lai meli valda pār visu, bet ne ar manu palīdzību un starpniecību. Kad ļaudis atsakās no meliem, tie vienkārši pārstāj eksistēt.”

Latvijas Nacionālā arhīva speciālistu sagatavotajā virtuālajā izstādē “1983. gada politiskās prāvas Latvijā” (archiv.org.lv/1983/) var iepazīties gan ar apsūdzēto lietām, gan ar laikmeta konteksta izklāstu, tālaika preses publikācijām, tiesas sastāvu utt. Var izlasīt arī vairāku pilsoņu – ziņotāju – iesniegumus VDK. Gunārs Astra bija viens no šajās prāvās apsūdzētajiem, un kopš viņa teiktā nu jau slavenā pēdējā vārda pagājuši 30 gadi.

Grūti samērot to atbildības un likteņa smagumu, kādu uzņēmās Gunārs Astra, Lidija Doroņina-Lasmane, Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris, Boriss Grezins, Jānis Barkāns, Ints Cālītis, Gunārs Freimanis un Ģederts Melngailis ar iespējamiem patērniecības līmeņa un statusa apdraudējumiem bijušajiem VDK sadarbības aģentiem mūsdienu Latvijā.

Minētās izstādes dokumenti neapšaubāmi parāda, ka daudzi latvieši padomju laikā kļuva par noziedzīgas varas gribas izpildītājiem. “Viens no traģiskākajiem aspektiem, kuru parāda 1983. gada politisko prāvu dokumenti, ir fakts, ka vairums no VDK izmeklētājiem, kas 1983. gadā veica šo lietu izmeklēšanu, bija latvieši,” raksta izstādes veidotāji. “Visi tiesneši, kas 1983. gadā iztiesāja šīs lietas, bija latvieši, un arī vairums no tiesas piesēdētājiem (kuru loma un ietekme lietās gan bija tikai formāla) bija latvieši. Visbeidzot prokurors V. Batarags, kurš uzturēja apsūdzības gandrīz visās 1983. gada politiskajās prāvās (izņemot B. Grezina tiesāšanā) un dažkārt izcēlās ar visai odioziem izteicieniem pat no padomju jurisprudences viedokļa, arī bija latvietis. Tā laika Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs A. Voss, kurš regulāri tika informēts par šo prāvu norisi, un tā laika Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs B. Pugo, kurš piedalījās šo prāvu organizēšanā vai izpildīja PSRS centrālo varas institūciju norādījumus par šādu prāvu īstenošanu, arī bija latvieši, lai gan pat latviešu valodu viņi zināja vāji. Šie fakti parāda, cik ļoti tuvu garīgai iznīcībai PSRS okupācijas laikā bija novesta liela daļa no latviešu tautas, ja tās pārstāvji piedalījās (ļoti ticams, ka vismaz daļa no tiesnešiem bija spiesti uzņemties šo procesu iztiesāšanu pret savu gribu) represijās pret citiem latviešiem tikai tādēļ, ka tie pauduši Komunistiskās partijas un VDK vadītājiem nevēlamus uzskatus. Viņu piedalīšanās šajās prāvās ļāva padomju propagandai atspēkot argumentus par okupācijas varas represijām, norādot, ka dažādus “pretpadomju elementus” nosoda paši latvieši. Plašākā kontekstā tas ilustrē mazo traģēdiju Padomju Savienībā, kad skaitliski nelielas tautas tika pakāpeniski iznīcinātas un/vai asimilētas ar pašu šo tautu pārstāvju palīdzību.” Vai arī šie tiesneši, ja vēl dzīvi, nebūtu pelnījuši lustrāciju?

Novērtēs spēju 
uzņemties atbildību


Šāgada vasarā Tatjanas Ždanokas rīkotajā konferencē, veltītā Latvijas okupācijas fakta noliegumam, Jakovs Pliners mūsu valstī nenotikušo lustrācijas procesu minēja kā apstiprinājumu padomju okupācijas fakta neesamībai. Postpadomju valstīs, mainoties sociālpolitiskai iekārtai, tas ticis uzskatīts par obligāti nepieciešamu. Mēs sērojam par deportācijās nomocītajiem un komunistu veikto zvērību upuriem, godinām Latvijas padomjlaiku brīvības cīnītājus – disidentus, bet kavējamies publiski atzīt pat savu konformismu, piemēram, piederību kompartijai.

Tiek uzsvērts, ka latviešu inteliģence savu vadošo lomu sabiedrībā ir zaudējusi. Varbūt tas ir likumsakarīgi. Vai kāds no radošās elites ir publiski paudis savu nožēlu par kolaborāciju ar padomju režīmu? Kamēr vieni šādi “nopirka” iespēju ceļot uz ārvalstīm, veidot karjeru un iepirkties specveikalos, citi – no politzonām vai Sibīrijas pārbraukušie, viņu pēcteči – dzīvoja tiem ierādītos mitekļos bez labierīcībām vai komunālo dzīvokļu istabās, pārsvarā atsakoties no tiešas komunistu diktatūras balstīšanas. Vai šiem ļaudīm Latvija ir atdevusi pienācīgu godu vēsturiskā taisnīguma paradigmā?

Sabiedrība augstu novērtētu gan savulaik ar kompartiju saistīto latviešu secinājumus, gan iespēju bijušajiem VDK informatoriem lustrēties valsts noteiktā kārtībā. Georga Andrejeva solim 90. gados sekotāju diemžēl nebija. Taču būtiski atgādināt, ka izpalika arī viņa kādreizējās rīcības sabiedrisks nosodījums, jo vairākums cilvēku izprata un novērtēja viņa spēju uzņemties atbildību. Mums ir nepieciešami atklāti, publiski pieejami atmiņu stāsti par kontaktiem ar VDK, lai pārrautu postpadomju sindroma raisīto baiļu sastingumu, klusējot par jaunāko laiku vēstures faktiem. No sabiedrības, kas morāli attīrījusies, vislielākā ieguvēja būs pati valsts, tās pilsoņi un nākamās paaudzes. Cita starpā – arī ziņotāju bērni un mazbērni.

Pievienot komentāru

Komentāri (47)

  1. Dāmas un kungi, apbrīnojama ir ;ūsu PAMOŠANĀS pēc 23 gadu “kaut pastalās, bet brīvā Latvijā”!
    Vai kāds iedevis ar ko smagāku pa TUKŠO ķirbi, vai kā?
    KUR bijāt PIMS 23 gadiem, a?
    GUDRI cilvēki jau PIRMS 23 gadiem ZINĀJA, ka LIELO čekas brekšu “kartiņas” ir …Maskavā!
    Tas MAIŠEĻI, kas šeit …netīšām …palikuši, ir ar GUDRU domu, jo labi PAZĪST …LV tautas …smadzeņu 1-rievainību …
    Liecina arī šī PĒKŠŅĀ – pēc nieka 23 gadiem – ķērkšana “par čekas maisu atvēršanu “…
    Bravo, tūdaliņ!

  2. Vai man var būt naids pret Zarānu no Auces, kurš uzrakstīja zinojumu čekai par mani, aiz pārliecības glābt sabiedrību no maldiem?

  3. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    No kā tad mēs baidāmies, ja sakam, ka “maisos” nekā nopietna nav. Tā kā mēs esam “ļurbas” vēljoprojām , tad ko var vairāk sagaidīt. Tukšu runāšanu un nenozīmīgu spriedelēšanu. Bailīgi gan ir tie latvieši …

    • Mēs nebaidāmies, baidās 100 ”gudrās galvas”, par draugiem, radiem un pat par sevi…Lasot sarakstus varētu gan brīnīties, kāpēc tā valstspersona tā ir rīkojusies un nevis par Kaimiņpēteri ar kuru kopā dzērām šņabi par KGB naudu…

  4. Piekrītu par visiem 100%! Un labprāt iesaistītos tautas masveida kustībā ar prasību”augšām” šo jautājumu sakārtot.

  5. Nav saprotams, kāds sakars ar rakstu un Zatlera komisijas iniciēto likuma grozījumu projektu? Zatlera komisija t aču prasa saglabāt ierobežojumus aģentiem vēl 30 gadus! Projekts neprasa atvērt čekas maisus. Tā ķērkšana par maisu atvēršanu ir pirms katrām vēlēšanām, to savulaik, lai sanaidotu tautu, gibēja izdarīt Tautas partija, bet, pateicoties VVF saprātam, tas neidevās.

  6. Piekrītu autorēm. Kolaborācija ar okupantiem ir jāizvērtē, un pie tās pieder arī “čekas maisi”. Tikai attīrīta sabiedrība ir stabila. Ļoti labi, ka autores problematizē šo jautājumu! Un nav tiesa, ka tas nav vajadzīgs jaunajai paaudzei. Tieši jaunajai paaudzei tas ir jāzina, ja vien neesam galīgie mankurti!

  7. Vai tad pēc 30. gadiem izskaidrošanās par maisiem nenotiks?
    Ja komunisti baidās tos maisus vērt tagad, tad vajag viņus vispār sadedzināt. Tie kuri spētu šobrīd atspēkot apmelojumus būs miruši, bet dzīviem bērniem būs jādzīvo nesaprašanā, vai vecāki bija čekisti, vai arī tas ir izplānots apmelojums.

  8. Tad kad tuvojas vēlēšanas vai arī dienas kārtībā ir kādi citi svarīgi jautājumi….tad intensīvi cilā “čekas”maisu lietu.
    Ja pasekojam masu medijos paustajam tad saprotams ka kopējais “čekai”piesaistīto aģentu loks ir bijis vairākkārtīgi lielāks…..un kautkas liekas ka pārējos maisus ir nogādājis centrālajam aparātam.
    Šie maisi ir bīstamāki par atstātajiem “makulatūras”maisiem.Līdz šim konkrētu pierādījumu trūkuma dēlļ reāli neviens NO ATSTĀTAJOS MAISOS ESOŠAJIEM nav atzīts par VDK aģentu.Ir tikai tie kuri paši atzinušies….

  9. Mēs esam tik vientīsīgi. Vecie agenti nav nekur pazudusi. Vienreiz iesaistīts agents, tad tāds esi zverināts uz visu mūžu Maskavas kontrolē. Tāpēc tos maisus jataisa vaļā, lai atmaskotu tagadējos Maskavas kalpiņus.

  10. Pieņemu, ka ar laiku varbūt pat mani pārliecinās, ka Latvijas valsts ir čekas aģentu (stukaču) izperināta sazvērestība pret īstajiem Latvijas patriotiem (Rubiks ar Urbanoviču?). Īpaši bīstama LPSR grāvēja bija čekiste Vaira Vīķe. Ja šie aģenti nebūtu te tik riebīgi uzdarbojušies, dzīvotu tagad mierīgi LPSR. Krievu skaitu būtu izdevies ātri uzpumpēt no 50 uz 80%. Nebūtu vairs nacionālu problēmu. Arī latviešu problēma būtu zudusi uz mūžiem.

  11. No sabiedrības, kas morāli attīrījusies, vislielākā ieguvēja būs pati valsts, tās pilsoņi un nākamās paaudzes. Cita starpā – arī ziņotāju bērni un mazbērni.

    Diez vai, sen zinams,ka latvietim saldais ēdiens noēst otru latvieti !!! Un NOTEIKTI cietīs vēl arī mazbērnu bērni. Tā ir atkal kārtējā kampaņa kad jānovērš tautas uzmanība no kautkā vēl briesmīgāka par veciem papīriem.Tos vajadzēja atvērt pirms 20 gadiem.Izaugusi jau cita paaudze kuru tada čeka maz interesē,bet piespēlēt izbadējušajiem pēc asinīm svaigu gaļas gabalu lai sarīdītu atkal sabiedrību-
    tas ir pašā laikā .Tā lūk!

  12. Santa V. 14. janvāris, 2014 17:33 Atbildēt

    Izcils raksts! Gribētos, lai abas autores biežāk parādītos publiskajā telpā. Mums ļoti trūkst demokrātiskias, latviski domājošas inteliģences. Un par lietu – neviena sabiedrība nevar ilgstoši dzīvot melos; patiesības slēpšanai tiek patērēts pārāk daudz enerģijas, un tā ilgstoši nekad nav veiksmīga. To rāda visu citu valstu pieredze, kurām ir bijis līdzīgs liktenis kā Latvijai.
    —————————————-
    KĀDS SĪRUPIŅŠ PIL,KĀDA “PATIESA” CILDINĀŠANA! N E T I C U !!! BET DOMĀJU,KA RAS IR TRIKS,JO VISI IEPRIEKŠĒJIE RAKSTI NEVIENS NEBIJA ŠĀDS, BET GAN OTRĀDI -VARTURIEM UN “INTEGRĒJAMAJIEM” OKUPANTIEM GLAIMOJOŠ.

  13. Paldies autorēm . Priecājos , ka publicēja . Ari es agrāk lūdzu publicēt manējo rakstus par VDK atmaskošanu , bet to baidījās publicēt . VDK aizstāvjiem ,kam balies , ka tos var atmaskot pateikšu , ka maisi un visa cita informācija ir 100% īsti . Tajos bija un ir ari valsts elite .
    Vai nav jocīgi ,ka Igaunijā , Lietuva , Ukrainā un citur tos atmasko , bet pie mums kangariem un elitei bikses pilnas .

  14. Izcils raksts! Gribētos, lai abas autores biežāk parādītos publiskajā telpā. Mums ļoti trūkst demokrātiskias, latviski domājošas inteliģences. Un par lietu – neviena sabiedrība nevar ilgstoši dzīvot melos; patiesības slēpšanai tiek patērēts pārāk daudz enerģijas, un tā ilgstoši nekad nav veiksmīga. To rāda visu citu valstu pieredze, kurām ir bijis līdzīgs liktenis kā Latvijai.

    • Ja nemaldos, Lange bija viena no Zatlera apvērsuma fanēm, tagad atkal kažoks uz otru pusi.
      Īsta latviete 🙁

    • Tādi rekati domāti stulbeņiem, kas vēl nav sapratuši, ka čekas maisu sen jau vairs nav.

      • Vienkārši pilsoņi nebaidās no maisu atvēršanas, jo, īpaši, kā teica Juris Bojārs, tur vairs nekā būtiska nav, bet augšām bailes, jo laikam pašas ir sasmērējušās. Tas arī ir secinājums.

  15. Kārtējais čekas / Kremļa pačukstēts raksts. It kā jau viss pareizi un godīgi. Tas ka “tur nav visi” ir nebūtiski. Varētu strādāt ar tiem kas ir. Problēma ir citur. Tie maisi ir speciāli sagatavoti. Lai bāleliņiem būtu ko kašķēties. Un liela daļa no tiem 4,5 tūkst ir pilnīgi nevainīgi. Divaini ka visi izliekas ka to neredz. Jo gali noslēpti visai neveikli.
    Incanti , kas maksās kompensācijas nepatiesi apmelotajiem ? Autores? Viņas ir gatavas maksāt? :))

    Jā , pašā rakstā arī minēti KLAJI MELI . Jūs esiet meles , cienītās ! Incanti kam kalpojat?

    • ”Tie maisi ir speciāli sagatavoti. ” laikam apšaubīšu – kantoris strādāja kārtīgi un precīzi. Bez nejaušibām. Toreiz valstī pierakstījumi bija bet ka tie ir kantorim – kaut kā neticās… Par blēdīšanos no siltām vietām tika par cietumnieku sargiem u.t.t. un to neviens negribēja un pašā kantorī muļķus neņēma un arī ziņotājus ņēma ar vērtību. Protam pierādīt juridiski tas ir tas pats kas apsolīt brūtei precēties un kā pierādīs? Pat ja brūtei gaidāms pieaugums… Tas vairāk pat 70 – 80 gadiem un to gadu iespējām.
      Tikai piezīme – ja maisos būtu pierakstījumi – tos noteiktu publicētu un pierādītu tādā veidā ka ir blefs…bet nekā.

    • Kam kalpo juju ? Vai provokātors un autotu apņirdzējs pats nav maisos ? Vai neesi VDK stukacas Klukstes- vairiņas pēcpuses slaucītājs ? Maisi 100% ir īsti , tāpat kā parējā dublētā informācija . Tur iekšā ir lielas zivis .

  16. Raksts, kas neizmanto Latvijas šodienas demokrātijai tik raksturīgo tukšvārdību, bet konkrēti vēršas pret V. Zatlera ieceri pasargāt netīro pagātni.

  17. Jā, stukači sēj ŠAUBAS presē un TV , ka: kartotēka nav īsta, ka tā ir nepilnīga, ka tiesā neko nevar pierādīt, ka čekisti varēja speciāli uztaisīt kartiņas un tā tālāk. Lai tikai šos maisus neatvērtu un visi turpinātu dzīvot melos un neziņā. Kam sirdsapziņa tīra, tas šādus komentātus neraksta, jo viņam nav no kā baidīties. Ne jau velti ir paruna:”Kas vainīgs, tas bailīgs!”

  18. Es gan gribētu ieteikt pajautāt , piemēram, Knutam Skujeniekam – vai viņam vajag tos vārdus un uzvārdus. Viņš gan pabija Sibīrijā, gan droši vien taču bija labos draugos ar , piemēram, Imantu Ziedoni, kas braukāja pa ārzemēm. Ko domā langas, šķiet, ka šoreiz nav tik būtiski.

    • langām . Gudreli vai zini ,ko Tu piemini savos murgos? Nav par iemeslu , lai izsūtītais nebūtu VDK pakalpiņš . Mēģināšu atrast informāciju , ko agrāk lasiju .

  19. 1. Ko Jūs darīsiet ar maisos esošo informāciju, no kuras neko nevar saprast – vai persona ir pati brīvprātīgi sadarbojusies ar čeku, vai piespiesta, vai sakarā ar zinātniskiem komandējumiem, kad visiem, kas brauca ārpus dzelzs priekškara, bija jāraksta atskaites.
    2. Vai Jums ir nojēga, ka NEVIENA TIESU LIETA, kur tika mēģināts pierādīt sadarbību, nav beigusies ar jums nepieciešamu spriedumu (Kreituss, Siliņš u.c.)?
    3.Vai Jums ir sajēga, kāpēc SASKAŅAS CENTRS TIK ĻOTI VĒLAS ŠO MAISU ATVĒRŠANU?
    3. Ko Jūs saprotata ar “attīrīšanos”? Īpaši gadījumos, ja stukači jau būs aizgājuši tajā saulē? Vai bērniem un mazbērniem būs jāskrien nožēlot sava vaina?
    4. Vai Jums liekas, ka latvieši vēl pārāk maz plēšas savā starpā?
    5. Vai Jūs zināt, ka okupācijas režīms jau vairākkārt ir nosodīts?
    6. Vai Jūs zināt, ka likums arī šodien atļauj ikvienam pašam attiecībā uz sevi noskaidrot, kas tad īsti ir tajos čekas maisos?
    7. Vai Jūs zināt, ka štata čekisti varēja uztaisīt ikvienu par ziņotāju, kas varbūt nav sadarbojies, bet tajā kartotekā iekšā ir?
    Ieteiktu pašām aiziet uz centru – varbūt, ka kartiņa ir par Jums pašām. Ja tā, tad skaidrs, kāpēc Jūs visu to jezgu vēlaties.

    • Autores uz šiem jautājumiem noteikti nav spējīgs atbildēt. Viņas prot rakstīt populistiskus rakstus un NESAPRĀTĪGI tracināti tautu

  20. 4,5 tūkst. = 8 tūkst. ir 12,5 tūkst. stukaču, par kuriem ir informācija tepat Latvijā. Uz Maskavu aizveda to
    informāciju, kas saistīta ar ārējo spiegošanu. Tā ka, biedri stukači, beidziet te stāstīt, ka nav informācijas, vai ka tā ir nepilnīga. Bikses trīc, bet jābūt arī tikdaudz vīrišķības lai atzītu nodarīto. Šī iekārta, lai kā jūs viņu lamātu, jūs par kādreizējo stučīšanu cietumā nebāzīs un arī jūs nepazemos, kā to darīja jūsu izbijušie saimnieki. ŠĪ grēksūdze ir vairāk ir vajadzīga jūsu pašu interesēs.

  21. Problēma ir dziļāka. Pirmkārt, praktiski visi, kas dzīvoja padomju laikos, gribot vai negribot atbalstīja padomju iekārtu, kaut vai divkosīgi: visās vēlēšanās un sapulcēs balsojot par, skolās mācoties marksismu un masveidā stājoties pionieros. Tie, kas to nepieņēma, nevarēja cerēt, ka varēs dzīvot normālu dzīvi. Tajā pašā laikā, VDK sistēma bija pārņēmusi visu sabiedrību, droši vien to nejuta tikai “vienkāršie cilvēki”. Jebkurš, kas nedaudz pacēlās virs pūļa, bija spiests ar to saskarties. Otrkārt, kā savulaik rakstīja Atmodas prese, VDK štata darbiniekiem bija ziņotāju vervēšanas plāns, par ko maksāja algu, tāpēc visdrīzāk “maisos” iekļuva arī cilvēki, kuriem bija tikai iznākusi saruna ar kādu no VDK, pat nepaskaidrojot iemeslu, toties čekists varēja ievilkt savā plānā vēl vienu ķeksīti. Ticu tam, jo plānveida ekonomikā pierakstīšana, lai ziņotu par izpildi, bija kā likums. Treškārt, kāpēc uz Krieviju nepārveda visu informāciju? Tikai tāpēc, ka viņiem tā, kas maisos, nebija svarīga, toties šeit tā kļūtu par gadsimta skandālu, uz ko tur visi cer. Neviena valsts labprātīgi neatklās savus īstos aģentus, “maisos to nav”.
    Var jau būt, ka Latvijai ir vajadzīga šāda šoka terapija, kas atklātu, ka VISI Latvijas PSR kultūras, inteliģences un citu aukstāko aprindu pārstāvji ir “nosmērējušies”. Neizslēdzu, ka šoks var būt dziedinošs, acīmredzot mūsu valdība tic, ka tas būs nāvējošs…

    • Tik vienkārši ar to “plāna” pildīšanu vis nebija, kā rakstait. Uz maisos esošo stukaču kartiņām ir viņu personīgs paraksts par sadarbību.

  22. Uh, kā te viens čekistelis ar dažādiem nikiem drukā komentus, cenšoties “radīt viedokli”, ka tajos maisos “esot pelavas”. Nav “pelavas”, tajos arhīvos ir informācija par tevi, tāpēc tu tik izmisīgi drukā savus melu komentus.

  23. Kad TF vadību pārņēma izbijušie KP, LPSR pārvaldes nomenklatūra, tā izdarīja visu, lai VDK būtu iespēja paņemt visus svarīgākos dokumentus uz Maskavu. Palika sīkā aģentūra. VDK nomenklatūrai pavērās ceļš uz kažoka maiņu un jaunās ekonomikas bīdīšanu, prihvatizējot PSRS armijas naftas bāzes u.t.t., pārņemot krāsainā metāla kontrbandu no Krievijas sava pārziņā, un bīdot savus darījumus starptautiskā līmenī. Bet tautas apziņas attīrīšanai būtu nepieciešams atklāt arī sīko aģentūru, dot iespēju šiem cilvēkiem atvieglot savus pagātnes grēkus, izskaidrot savu nespēju pretoties Cekas un Čekas noziedzīgajai ideoloģijai

  24. “Čeka mums atstāja pelavmaisus un tagad ar tiem puderē letticīgo latviešu smadzenes.” var piekrist, bet arī otrās šķiras pelavmaisos ir graudiņi.
    Tā kā aģenti ir vērtīgi tikai tad ja ir aģenti, bet ne jau atklāti zināmi – ir vēlme arī šos saglabāt. Vienīgais zināmais aģents Andrejevs vairs neko sliktu nedarīs, bet pārējie vel radīs visādus brīnumus un ne no savas galvas. Gaisma, saule un vējš dara brīnumus arī pelavmaisos…Tikai 100 gudrās galvas to negrib redzēt ( sk. to par vienu no uzdevumiem iz pelavmaisiem).

  25. Aktīvo aģentu dokumenti laicīgi tika nogādāti uz Maskavu.
    Maisā palika tikai nevajadzīgie papīri.

  26. nu to Andrejeva “labo” piemēru gan bija lieki pieminēt

  27. Tagad pat nepatīkamās politiskās prāvas tiek apzinati slēptas . Mana farsā Augstākā tiesā bija cita prokurore .VDK ir jatklāj un jaatmasko . 4.maija režīmā beidzot ir jaapkopo VISAS politiskās prāvas .

  28. Jautājums zinātājiem Atbildēt

    Kāds bija īstais Imanta Ziedoņa vārds un uzvārds, kas bija viņa vecāki? Internetā neko neatradu. Paldies.

  29. Čeka, kuru vadīja ceka, nebija bērnu dārzs. Kā teicei vēsturnieks Uldis Ģermanis latviešu lētticība ir šausminoša. Jāsaprot, ka čekā nevarēja nošškaudīties bez cekas akcepta. Bet čekas kuratosrs bijalatviešu varonis Anatolijs Gorbunovs, Bez viņa sankcija Edmunds Johansons neko nedrīkstēja uzsākst. Patiesībā mums būtu jāzina kuri bija komunisti un okupantu kolaboranti. Čeka mums atstāja pelavmaisus un tgad ar tiem puderē letticīgo latviešu smadzenes.

    • Jums varu tikai piekrist. pretēji divām t.s. ‘patiesības cīnītājām”. Ne vārda par ceku, kas uzraudzīja un akceptēja vius šos aģentus.
      Domāju, ka Johansons smejas par šim vientiesēm.

      • Redzi, cekas darboņu vārdi ir zināmi, tātad tava šūmēšanās absolūti bez argumenta.

      • Ko b’laustaties par “‘mai’se’liem”‘,ja m’enesi p’ec “”barik’a’zu”‘te’atra Valsts Pl’ana Zin’atniecisk’a instit’uta pagrab’a v’el atrad’as skait’lojam’a ma’s’ina ar visiem magnetiskiem datu nes’ejiem un neviens par tiem “‘ner’up’ej’as .Tad,kad viss bija piekusis-atbrauca smag’a ma’s’ina un aizveda””t’al’es zilaj’a”‘Austrumu virzien’a. Tur nu gan bija Kartot’eka gan visa banka pat krimin’alistiem piedev’am.K’ap’ec nenopratina instit’uta vad’ibu,kas var”etu “”netikai to vien past’ast’i”‘ Laikam v’el dz’ivi…

  30. Es biju izlūks Beniluksa valstīs . Pārbaudīju un zinu , ka neesmu Latvijas Čekas maisos! Tur ir tā saucamais musors.

  31. Latvija ir melnais caurums visa Austrumeiropa.VISAS parejas ir publiceti agentu saraksti!

  32. Ja autorēm nebūtu iepriekšējais izteikti melīgais skribelējums, par šo pat varētu paslavēt, bet nu ir stabilas aizdomas, kas tas tik tāds pakāpiens naivāko uztverei un uzticības atgūšanai pirms vēlēšanu maratona,lai vēlēk tā isti visus latviski domājošos iesēdinatu maigi sakot “peļķē”!

Draugiem Facebook Twitter Google+