Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Aicinās ES ieviest vairākus mehānismus Krievijas sankciju radīto zaudējumu kompensēšanai

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Savienībai (ES) ir jāievieš vairāki Krievijas sankciju radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismi, norādīts informatīvajā ziņojumā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmei, kuru šodien izskatīja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Komisija arī apstiprināja Latvijas pozīciju, kuras saturs ir līdzīgs informatīvajā ziņojumā paustajai nostājai, sacīja komisijas priekšsēdētājas vietnieks Atis Lejiņš (V).

Pozīcijai ir ierobežotas pieejamības statuss, aģentūru LETA informēja komisijā.

“Latvijai ir jāsniedz atbalsts no Krievijas importa aizlieguma cietušajiem lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem nacionālā līmenī, gan arī jāpanāk Eiropas Savienības atbalsts. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst, ka uz importa aizlieguma jautājumu ir jāraugās saistībā ar situāciju Ukrainā, jo likme ir augsta – uz spēles likta drošība Eiropā, tostarp mūsu valstī,” par Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Zandas Kalniņas-Lukaševicas (V/RP) sacīto informēja Saeimas Preses dienestā.

ES līmenī ir jānosaka īpaša pieeja un atbalsta mehānismi Baltijas valstīm, jo tieši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražotājus vistiešāk ietekmē Krievijas noteiktās atbildes sankcijas, uzsvērts Eiropas lietu komisijas apstiprinātajā pozīcijā. Vienlaikus Latvija uzskata, ka ir jāparedz papildu finansējums krīzes mazināšanas mehānismu finansēšanai, jo patlaban paredzētais finansējums 400 miljoni eiro nebūs pietiekams sankciju seku likvidēšanai.

Tāpat Latvija rosina virkni pasākumu ar mērķi mazināt tirgus pārprodukciju, tostarp atvērt privātās uzglabāšanas atbalstu arī sieriem un paredzēt ilgākus uzglabāšanas laika periodus.

Komisijas sēdē Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācijas “Zemnieku saeima” pārstāve Edīte Strazdiņa sacīja, ka Latvijas augļu un dārzeņu audzētājiem ļoti būtisks atspaids pašlaik būtu iespēja izaudzēto pārdot vietējām iestādēm un dienestiem, tostarp armijai, skolām un slimnīcām. Atbildot Kalniņa-Lukaševica pauda, ka patlaban notiek darbs pie likumprojekta, kurā plānots noteikt, ka iepirkuma procedūrās tiks atbalstīti vietējās lauksaimniecības produkcijas ražotāji, īstenojot tā dēvētā zaļā iepirkuma pieeju.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, kādu reakciju Latvija sagaida no ES, jo nacionālo aktivitāšu un atbalsta pasākumu īstenošana nespēs pilnībā novērst būtisku ienākumu zudumu un finansiālās problēmas, ko valstī radīs ES mēroga tirgus pārprodukcija.

Piemēram, jānosaka īpaša pieeja un atbalsta mehānismi Baltijas valstīm kā teritorijai, kuras lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas sektoru vistiešāk ietekmē embargo. Situāciju jādefinē kā “force majeure”, lai saglabātu iespēju turpināt ražošanas aktivitātes tiem lauksaimniekiem, kas embargo rezultātā nevarēs izpildīt savas ražošanas prasības un uzsākto projektu saistības.
Tāpat krīzes mazināšanas mehānismu finansēšanai jāparedz nauda, tostarp ārpus Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļiem. Latvija rosina veikt arī pasākumus tirgus pārprodukcijas mazināšanai, piemēram, palielināt intervences cenas un uz noteiktu laiku atkārtoti piešķirt eksporta kompensācijas produktiem, kas pakļauti sankcijām.

Jāveicina Krievijas sankciju rezultātā cietušo uzņēmumu piekļuve papildu finansējumam un finanšu instrumentiem, kā arī ļoti svarīgi ir pieņemt lēmumu pilnībā atcelt soda naudas piemērošanu par pārsniegto piena kvotu pēdējā kvotas gadā, norādīts Zemkopības ministrijas sagatavotajā ziņojumā.

Kā vēstīts, Krievija noteikusi “pilnīgu embargo” lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, kā arī saldējums.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+