Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. janvāris, 2015
Drukāt

Aijas Bley mīlestības stāsti

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rīgas Mākslas telpā “INTRO zālē” līdz 14. janvārim skatāma Aijas Bley personālizstāde “Mīlestības stāsti”. Mākslinieces personālizstāde balstās uz šogad Japānā fotografētiem darbiem, kuros autore atklāj mīlestību. Kāda izskatās mīlestība? Izstāde maina ierastos akcentos, atbildi meklējot autora spējā pamatot mīlestības klātbūtni katrā izvēlētajā kadrā. Izstādē eksponētas fotogrāfijas, to komentāri un videoinstalācija.

“Aijas Bley personālizstāde “Mīlestības stāsti” atgādina par slavenu kinovēsturi, ko mīl laikmetīgā māksla: Godārs sapņoja, kā uzņemt “home movie”, kas izskatītos pēc mākslas filmas, bet mākslas filmu veido, piešķirot tai privāta arhīva raksturu. Citiem vārdiem – kā panākt tiešu autora dzīves atspulgu mākslas darbā, kas nav personīgās dzīves hronika. Godārs to īstenoja, “nejauši” ienākot kadrā, ierakstot aizkadrā savu balsi vai liekot aktieriem spēlēt kādu situāciju no viņa dzīves. Līdzīgi dara Aija Bley videodarbā “Baseins 2″ – parādās kadrā, pārpeldot baseinu, bet stāsts nav par viņu,” atklāj izstādes kuratore Inga Šteimane un piebilst, ka “fotogrāfijās viņa rīkojas femināk jeb nesaprotamāk. Apgalvojot, ka šīs izstādes tēma ir mīlestības stāsti, Aija fotografē vientuļus portretus pilsētas apstādījumos, varenus kokus vecā parkā, šaurus apartamentus, slēgtus pagalmus, baltas sienas, plastmasas laivu gulbja izskatā un tikai vienu apskāvušos pāri. Kur ir mīlestība? Vieglāk ir nosaukt to, kā darbos nav: pretēji Bley pirmajai personālizstādei “Vēlāk” (2012), akcijai “Portretu darbnīca” (2013 – 2014) un brīvdabas ekspozīcijai “Zolitūdes pastaigas” (2014), šīs izstādes tēlus nevada antropoloģiska interese. Nav arī psiholoģisma, laikabiedru vājības neatklājas. Drīzāk tas ir abstrakts pulss, kas vieno visus attēlus, lai kāds sižetiskais motīvs tajos redzams.”

“Mīlestības stāstos” ir trīsdesmit divas fotogrāfijas, kas tapušas Japānā, un viens video. Katru attēlu māksliniece komentē četros teikumos. “Par spīti saraustītajai sižetiskajai līnijai, izstāde nevainojami montējas plastiskā stāstā un formā iesaistīts ir katrs fotocentimetrs: mainās kompozīciju ritmiskā struktūra, bet kaut kas pulsējošs dziļumā paliek nemainīgs. Tāpēc acs aplido izstādi vienā ravienā un veic šo ceļu vēl un vēl. Izstādē ir gan precīzi inscenējumi, gan attēlu “sabiezējumi”, kur kāda epizode, mainot skatpunktus, iemūžināta neskaitāmas reizes kā kaislīgās ceļojuma piezīmēs. Kāda izskatās mīlestība? Izstāde maina ierastos šīs tēmas akcentus noantropoloģiskiem un psiholoģiskiem uz abstraktiem, atbildi meklējot autora spējā pamatot mīlestības klātbūtni katrā izvēlētajā kadrā. Mīlestība šajos stāstos kļūst redzama, ja saprotam, ka mākslinieks mīl mākslu…” nosaka I. Šteimane.

Aija Bley ir filmu režisore un fotogrāfe, kas kopš 1995. gada veidojusi vairāk nekā 25 video. Mākslinieces personālizstāde “Vēlāk” Latvijas Fotogrāfijas muzejā tika nominēta Purvīša balvas pusfinālam 2013. gadā. Viņa ir beigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju svētku režijas specialitātē, Latvijas Kultūras akadēmiju kino režijas specialitātē, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā mākslas zinātni, piedalījusies starptautiski atzītās fotogrāfijas meistarklasēs un ISSP fotoskolā.

Pievienot komentāru

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+