Foto – LETA

Aiks Karapetjans: “Mūs biedē gan no rietumiem, gan austrumiem” 0

Piektdien, 30. septembrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos Šarla Guno opera “Fausts” Aika Karapetjana režijā. Ķerties pie operas iestudēšanas – tur vajag dūšu un talantu. Izrādās, režisoram Aikam Karapetjanam tie ir. Ne velti pirms pieciem gadiem viņa iestudēto “Seviļas bārddzini” skatītāji un kritiķi atzina par gada labāko jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Vaicāts, kā režisors satiekas ar operu, Aiks Karapetjans atklāj, ka iestudēt “Faustu” nav bijusi viņa ideja, to piedāvājusi Opera. “Stāsts (Operā) ir ļoti formāla lieta. Šķiet, tas nevienu pārāk neinteresē. Mūzika ir tas, kas tev diktē un saka, ko vajag. Veidojot filmu, ar mūziku centies padarīt ainu labāku, bet operā mūzika skan visu laiku. Un tāpēc, ja tev tā patīk, ja iemīlies šajā mūzikā, ir ļoti viegli atrast virzienu, kā to ilustrēt uz skatuves. “Fausta” mūzika man ļoti patīk. Tā ir gara, bet ļoti dažāda – liriska, traģiska, jautra, romantiska, visāda. Tāpēc vari taisīt nevis vienu ļoti nopietnu darbu, bet arī mazliet spēlēties, mēģināt veidot gan smieklīgas, gan traģiskas ainas. Lai skatītājiem nebūtu garlaicīgi. Man, iestudējot operu, mūzika ir vissvarīgākā. Ja kāds saka – mūzika slikti skan, uzreiz mainu ainu. Galvenais – lai mūzika ir laba, un tikai pēc tam izrāde. Cilvēki nāk klausīties mūziku un tikai tad skatīties, kas notiek uz skatuves.”

Vaicāts par to, kas viņam šķiet vissatraucošākais mūsdienu Latvijas dzīvē, Aiks Karapetjans saka: “Tas, ka mēs dzīvojam ļoti lielās bailēs. Mūs biedē no visām pusēm – gan no rietumiem, gan austrumiem. Mani satrauc, ka cilvēki šobrīd ne sevišķi saprot, kas notiks, un līdz ar to ticība mūsu varai ir absurda. Tas, ko sabiedrība domā un runā, saistīts ar ziņu avotu, ko viņi patērē. Pajautājiet jebkuram Latvijā par pasaules politiskajām norisēm un vairākumam būs viena un tā pati atbilde, tāpat Krievijā – atkal cita. Nevienam nav individuālas domāšanas. Visi tic tam, ko viņiem iestāsta.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kur režisors saredz mūsdienu faustus un mefistofeļus? Kāpēc viņš pats ir gatavs lietot slaveno Saules karaļa Luija XIV teicienu “Aiz manis kaut vai ūdens plūdi”? Par to lasiet 27. septembrī intervijā “Kultūrzīmēs” vai arī e-izdevumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.