Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. septembris, 2016
Drukāt

Aiks Karapetjans: “Mūs biedē gan no rietumiem, gan austrumiem”

Foto - LETAFoto - LETA

Piektdien, 30. septembrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos Šarla Guno opera “Fausts” Aika Karapetjana režijā. Ķerties pie operas iestudēšanas – tur vajag dūšu un talantu. Izrādās, režisoram Aikam Karapetjanam tie ir. Ne velti pirms pieciem gadiem viņa iestudēto “Seviļas bārddzini” skatītāji un kritiķi atzina par gada labāko jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā.

Vaicāts, kā režisors satiekas ar operu, Aiks Karapetjans atklāj, ka iestudēt “Faustu” nav bijusi viņa ideja, to piedāvājusi Opera. “Stāsts (Operā) ir ļoti formāla lieta. Šķiet, tas nevienu pārāk neinteresē. Mūzika ir tas, kas tev diktē un saka, ko vajag. Veidojot filmu, ar mūziku centies padarīt ainu labāku, bet operā mūzika skan visu laiku. Un tāpēc, ja tev tā patīk, ja iemīlies šajā mūzikā, ir ļoti viegli atrast virzienu, kā to ilustrēt uz skatuves. “Fausta” mūzika man ļoti patīk. Tā ir gara, bet ļoti dažāda – liriska, traģiska, jautra, romantiska, visāda. Tāpēc vari taisīt nevis vienu ļoti nopietnu darbu, bet arī mazliet spēlēties, mēģināt veidot gan smieklīgas, gan traģiskas ainas. Lai skatītājiem nebūtu garlaicīgi. Man, iestudējot operu, mūzika ir vissvarīgākā. Ja kāds saka – mūzika slikti skan, uzreiz mainu ainu. Galvenais – lai mūzika ir laba, un tikai pēc tam izrāde. Cilvēki nāk klausīties mūziku un tikai tad skatīties, kas notiek uz skatuves.”

Vaicāts par to, kas viņam šķiet vissatraucošākais mūsdienu Latvijas dzīvē, Aiks Karapetjans saka: “Tas, ka mēs dzīvojam ļoti lielās bailēs. Mūs biedē no visām pusēm – gan no rietumiem, gan austrumiem. Mani satrauc, ka cilvēki šobrīd ne sevišķi saprot, kas notiks, un līdz ar to ticība mūsu varai ir absurda. Tas, ko sabiedrība domā un runā, saistīts ar ziņu avotu, ko viņi patērē. Pajautājiet jebkuram Latvijā par pasaules politiskajām norisēm un vairākumam būs viena un tā pati atbilde, tāpat Krievijā – atkal cita. Nevienam nav individuālas domāšanas. Visi tic tam, ko viņiem iestāsta.”

Kur režisors saredz mūsdienu faustus un mefistofeļus? Kāpēc viņš pats ir gatavs lietot slaveno Saules karaļa Luija XIV teicienu “Aiz manis kaut vai ūdens plūdi”? Par to lasiet 27. septembrī intervijā “Kultūrzīmēs” vai arī e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+